Lībiešu alfabētā ir 39 burti. Latviešu valodā pazīstamo skaņu izruna ir tāda pati. Arī īpašās zīmes neatšķiras – garumzīme virs patskaņa (ā, ǟ, ē, ī, ō, ȱ, ȭ, ū) norāda tā garumu, komats zem līdzskaņa (ḑ, ļ, ņ, ŗ, ț) – mīkstinājumu.
Lībiešu valodā nav skaņu č, ģ un ķ. To vietā ir tš un mīkstinātie ḑ un ț, kurus izrunā visai līdzīgi. Tāpat ir saglabājies arī mīkstinātais ŗ.
Lībiešu valodā ir vairāki īpaši burti – ä (atbilst latviešu platajam e), õ (skaņa, kas dzirdama aiz atsevišķi izrunāta līdzskaņa b vai d (atsevišķa, nevis bē vai dē!) vai starp līdzskaņiem savienojumā bd) un ȯ (īpatnēja skaņa starp o un u, vislabāk izrunājama, sapludinot divskani uo vienā skaņā); ǟ, ȭ un ȱ ir tās pašas skaņas, tikai garas. Īsajos divskaņos ie un uo, kā arī trijskaņos uoi, ieu pirmo skaņu izrunā ļoti īsi – (mier ‘jūra’, kuodā ‘māja’, kuoig ‘kuģis’, kieuž ‘virve’). Garajos divskaņos īe un ūo pirmo skaņu izrunā gari (īe ‘nakts’, sūo ‘purvs’).
Lībiešu valodā uzsvars ir uz pirmās zilbes.