1989. gada 5. un 6. augustā Mazirbē uz Lībiešu tautas nama 50. jubileju sabrauca lībieši un viņu draugi no malu malām. Tās tautas namā un Mazirbē bija pirmās lielās lībiešu svinības pēc nama atklāšanas 1939. gada 6. augustā. Tikai pirms astoņiem mēnešiem – 1988. gada 26. novembrī – darbu ar nosaukumu Lībiešu kultūras savienība (Līvõd kultūr īt) bija atjaunojusi 1923. gadā dibinātā Līvu savienība, kas kopā ar Slīteres valsts rezervātu bija svētku rīkotāja. Tolaik padomju varas nacionalizētajā lībiešu namā saimniekoja rezervāts. Lai gan Latvijas neatkarība vēl nebija atjaunota, todien pie Lībiešu tautas nama atkal tika pacelts lībiešu zilibaltizaļais un Latvijas sarkanbaltisarkanais karogs.

Lībiešu karoga pacelšana pie tautas nama – karogu velk Dainis Stalts ar meitu Julgī. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Par svētku organizēšanu liecību savā dienasgrāmatā ir atstājusi Valda Marija Šuvcāne: “Gatavošanos svinībām vadīja galvenokārt Slīteres valsts rezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā Anna Seile. Viņa gan prata mobilizēt Talsu rajona vadošos darbiniekus, gan izmantot Latvijas Kultūras fonda palīdzību. Sakopa pašu namu, Mazirbes ciemu, kas sagaidīja svētku viesus ar asfaltētu ceļu, jaunu auto pieturu un atjaunoto Mazirbes baznīcu. Īsā laikā Mazirbes jūrmalā uzcēla mākslinieka Teņa Graša un Mazirbes meistaru veidoto simbolisko piemiņas zīmi zvejniekiem.

Viens no svarīgākajiem darbiem bija ārzemju viesu uzaicināšana un uzņemšana, ko darījām mēs ar Māru Zirnīti, kā arī Anna Seile. Jūrmalā saimniekoja krievu militāristi, ciemos iebraukt drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Ārzemniekiem ierašanās lībiešu jūrmalciemos vispār bija aizliegta. Vienu otru brīdi likās, ka viss “saies grīstē”, tomēr, pateicoties Latvijas Kultūras fonda autoritātei, ārzemju viesiem bija iespējams ierasties slēgtajā pierobežas zonā.”*

Lībietes Elfrīda Žagare (priekšplānā no kreisās) un Valda Marija Šuvcāne. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

“Skandinieki” dodas uz svētku atklāšanu. Ar rūtaino villaini Helmī Stalte. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Sestdienas – 5. augustā – rīta pusē tautas namā notika konference, kurā ievadvārdus lībiešu valodā teica Paulīne Kļaviņa. Lībiski referātu par tautas nama celšanu nolasīja Tartu Universitātes profesors Eduards Vēri. Kā atzīmēts Lībiešu kultūras savienības izdotā pēckonferences izdevuma “Par lībiešiem” (1989) priekšvārdā, konferencē kopā tika nolasīti astoņi referāti: “Lībiešu senatnei pievērsās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas darbinieki: korespondētājloceklis profesors, vēstures zin. doktors arheologs Ē. Mugurēvičs, vēstures zin. kand. antropoloģe R. Grāvere, vēst. zin. kand. arheoloģe, seno apģērbu speciāliste A. Zariņa. Valodas jautājumiem pievērsās filoloģijas zin. doktors T. R. Vītso no Tallinas un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirante K. Boiko. Mūsdienām savukārt – Slīteres valsts rezervāta direkt. vietn. zinātniskajā darbā ģeogrāfijas zin. kand. A. Seile un Latvijas PSR Vēstures institūta zin. līdzstrādniece, vēstures zin. kand. I. Neilande.” Vēsturniece Ieva Neilande tolaik bija savienības vadītāja.

Konference Lībiešu tautas namā: Valda Šuvcāne (centrā) demonstrē Annas Zariņas (pa kreisi) monogrāfiju “Lībiešu apģērbs 10.–13. gs.” (1988). Klausās Eduards Vēri. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Pēc konferences pie tautas nama notika svētku atklāšanas ceremonija, kuru V. M. Šuvcāne apraksta šādi: “Pie vadīšanas, kā jau ierasts, bija Staltu ģimene. Lībiešu karogu uzvilka Oskars Stalts, lai gan rīkotāji bija iecerējuši, ka simboliskajā aktā piedalās arī citi vecie lībieši. Apsveikumi ilga gandrīz trīs stundas. Runāja Līvu savienības vadītāja Ieva Neilande, Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Imants Ziedonis, pārstāvji no Igaunijas, Somijas, Ungārijas, paši lībieši, viņu draugi un atbalstītāji. Emocionālu uzrunu teica bijušais košradznieks, šobrīd prāvests Somijā Edgars Vālgamā. Viņa tēvs Didriķis Volganskis bijis viens no aktīvākajiem Lībiešu tautas nama celtniecības virzītājiem. Pēc ilgiem prombūtnes gadiem E. Vālgamā atkal varēja būt dzimtenē. Runas mijās ar dziesmām lībiešu ansambļu “Līvlist”, “Kāndla”, Kolkas sieviešu kora “Mare” un folkloras kopas “Skandinieki” izpildījumā.”**

Pirmo lībiešu svētku atklāšanas ceremonija. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Skan lībiešu himna. Priekšplānā no kreisās Oskars Stalts, Julgī Stalte, Paulīne Kļaviņa un Valda Marija Šuvcāne. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Apsveikuma runu saka Anna Žīgure un igauņu valodnieks Mati Hints. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Svētku atklāšana. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Julgī Stalte ar vectēvu Oskaru Staltu pie Lībiešu tautas nama. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Svētki turpinājās ar Teņa Graša veidotā pieminekļa atklāšanu jūrmalā, kurp gados vecos lībiešus aizvizināja zirga pajūgā. Vakarā bija zaļumballe, bet tautas namā demonstrēja dokumentālās filmas par lībiešiem.

Pieminekļa atklāšanā runā Oskars Stalts. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Pieminekļa atklāšanā Dainis Stalts (pa labi). 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Svētku otrajā dienā – 6. augustā – notika dievkalpojums atjaunotajā Mazirbes baznīcā. To vadīja Ventspils mācītājs Valters Ozoliņš un Edgars Vālgamā, kurš arī iesvētīja lībiešu karogu. Baznīca bija pārpildīta. Pēc tam svētku viesi devās ekskursijā pa lībiešu ciemiem.

Svētkos beidzot bija iespēja satikties seniem kaimiņiem, tuviem un tāliem radiniekiem no dažādām pasaules malām. Lībieši Paulīne Kļaviņa un Marsels Bertholds no Šveices pie Mazirbes skolas. 1989. gada 5. augusts.
Foto: Dainis Kārkluvalks

Pēc svētkiem 15. augustā laikraksts “Padomju Jaunatne” publicēja žurnālistes Intas Kārkliņas reportāžu “Tauta dzimst ar dziesmu…”. Tajā Lībiešu kultūras savienības priekšsēdētāja Ieva Neilande teica:

“Viens no mūsu savienības uzdevumiem ir arī pašapziņas modināšana cilvēkos. Lai turpmāk nav tā, ka daudzu un dažādu apstākļu dēļ cilvēks aizmirst savu nacionālo piederību, to, ka viņš ir lībietis. Domāju, ka šiem svētkiem ir izdevies modināt lībiešu pašapziņu. Cilvēki sāk apzināties, ka būt lībietim ir skaisti.”

*     *     *

Dainis Kārkluvalks ir Latvijas Profesionālo fotogrāfu asociācijas un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Viņš, vairāk nekā 40 gadus strādādams laikrakstā “Talsu Vēstis” (iepriekš “Padomju Karogs”), kas regulāri atspoguļoja arī lībiešu kopienas dzīvi, savā kolekcijā ir uzkrājis simtiem vizuālo liecību par norisēm kopienā un lībiešu jūrmalā. Daiņa fotogrāfijas savulaik regulāri publicēja arī mēnešraksts “Līvli” (iznāca no 1992. līdz 2008. gadam). Tagad ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu vietnē “Livones” tiks publicēti četri fotostāsti par lībiešu dzīvi no 1987. līdz 1992. gadam.

* Baiba Šuvcāne. Gaist līvu dziesma debesīs. Rīga: Latvijas Mediji, 2023, 143. lpp.

** Turpat, 145. lpp.