Nuja, tā viš kadreiz bij, ka no mājs uz māj Saunage vazajes un stāstij jounums vien pļāpig siev, no kūr mān omamm nevarej tikt vaļe un teic viņam iten dusmig: “Vo tu venreiz ies mājes!” Šī bi tik pārsteigt, ka atteic: “Bet man vel tik daudz patiesibs palik pār…”

Mūsdienes tuos jounes zīņs es no rītem paskates gan tai sejsgrāmatiņe, gan livoniņ lape; reizem papļāpe ar “Līvlist” drougem par Trampiņ nodomem iekļout Grenland un Kanād iekš Amērik! Voi man šesiņ!

Bet vakar un šodien akal i zīņ, ka Latvijs pasts lībeš toutstērp uzlics uz pastmark. Nu es i dikt ieinteresets! Mums jou pēc pēdje kār Nigliņes a bij pasts. Man mamm bij pastniec, bet vēlak vīņ maze mās Spulga. Kad mēs no Miķeltorn jeb Pīz aizbrouc ciemes pie vīņ, es drīkstej likt štempels uz pakem. Bij tād stieniņ, kūr sakarsej, tad uztecinaj tād pļokiņ uz pak un uzspied štempel. Un marks jou tolaik bi svarig, ka bail. Tie jou bi varen smuk, raib, ta ka tāds bildiņs. Cit tuos pat krāj, main, pērk un pārdod. Bet tagad? Voi tad kāds vel vēstuls rakst? Man pēdje reiz mās sūtij Ziemsvētk kartiņ nuo Jelgav, tik vel nav atnācs, es vel šuorit paskates – nebij.

Nu, tie toutstērp man jou ar patīk. Es jou tos velk un valke, pēt un guder spriež reizem pa tiem. Un rō, es skates uz to pastmark bildiņ un netic sovem acem – es tokš vīņ zin un pazīst! Tas prototipiš (ja jūs nezin, kuo tas vārds nozīme, papras Gūglmātei) ir Krasonkač no Košrag. Lai dieviš nogrābstes!

Bet tas patiesib sākes diezgan sen, 1990. gād vide, kad mēs ar Sīl rāves pa Līvõd rānda. Tas bi mans penākums – meklet, roudzit pa ciemem, mājem, voi nav kād vece lībeš drēbs atrodam, kout voi kas. Un tad es nāc uz pēdem Krasonkačs brunčem un dižem lakatem. Tie i tie paš, kuo bildejs Renk Gustavs 1943. gade, ko filmejs Slapiņ Andrs 1976. gade!

Lībiešu sievas tautastērpos: no kreisās Līze Fletnova (64 g. v.), Trīne Fletnova (84 g. v.) un Katrīna Krasone (52 g. v.). Košrags, 1943. gads.
Gustava Renka foto no Igaunijas Nacionālā muzeja krājuma (ERM, Fk 1050:10)

Ābs šīs toutstērp mants bij mantojuš (katar gabal atsevišķ) Mazirbs skuols skuolmeistarens Kriķit Ilz un Ļeontjev Inga. Es bij tik priecigs! Vīņs bij atsoucigs, ļāv brūķet un bildet kād laik. Tuo diže lakat man pat iedēv aplikt, kad es brouc uz Igaunij. Viš lāb sapasej a mān mits jeb oub.

Zoja Sīle ar Krasonu Kačas plecu lakatu pieņemšanā pie Tartu pilsētas mēra 1997. gada jūlijā.
Gundegas Blumbergas foto

Un ta pa stārp es bij iepazines a tād neparast kantuor, ko sauc pa “Senā klēts”. Grasman Maruta, vis cieņ viņe! Vīņ jou senam rīkej tāds izstāds, ku rādij sāvs dārbs, īpaš jou tuos, kuo souc pa baltem darbem jeb izšuvumem. Viene tāde reize, es atmines tas bij viete, kur bi kafē “Dieva auss” un ougše bij tād zālit, izlikts cit stārpe bij lībeš sievs tērps a smuk sārkan jak, bet galve oub a mundok! Es jou pa tuo “Līvlist” dārbibs laik kout kuo zine pa tērpem. Mēs a Šuvcān Valdas pat brouc uz Igaunijs muzejem pētit lībeš mants. Tad nu es prasij par tuo mundok – kas un kā? Nekuo prātig tuoreiz es neuzzinaj gan.

Katrīnas Krasones tautastērps, zīmēts 1969. gadā Košragā.
Mati Ruljanda zīmējums no Igaunijas Nacionālā muzeja krājuma (ERM, Ej 294:29)

Pēčak bij vien kout kād integrācij padāršan, kur man bij jasadārbojes ar ougšmīnte kantuor un jasarikte neliel ekspozīcij pa lībeš tēm. Toreiz “Senā klēts” bij vel tāds maziš un atrades uz Krišbaroniel. Tad nu viens variants tik sastellets no “Līvlist” drēbem, oters ar Krasonkačs brunčem un lakat. Paldies visem, kas līdzej tuo dābt gatav! Vel izlik vecs bildiņs, grāmats, kuo-nekuo. Un man ne prāte, ka tas venbrīd uzvilkts uz smukem modeļmeitiņem un safotografēts a liel mākslinek palīdzeb…

Bet 1998. gade bij vens paties feins, kā tagad teic – projekts. “Līvõd rānda” kopa ar dižem zinātniekem, īpašigs Tienū! Cimmermaņ Soulvežam, Stradiņ Jōņam, a tuo paš “Senā klēts”, visādem muzejem sariktej konferenc Rīge, Kongrespile. Kas tik tur nebij – dziesams, rūns, izstāds. Damberg Bārbans iekārtuoj viene stūre igauņ atsūtites toutsdrēbs. Lai dābt tuo lībeš smeķ, tur bij izkarant pat īsts cietžāvets lests. Iznāc mēnešrakst “Līvli” specjālpelikums ar referātem un bildem. Uz vāk talsnieks Kārklvalk Dains bij uzlics milzig smuk bild, kur Krasonkačs tērpe lepen iznāc vīņ mazmazmeit Rasa. Voi mūžtēs, tas tik bi dārbiš!

Lībiešu tautastērpam veltītā konference notika 1998. gadā Rīgā. Laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste Ilze Kārkluvalka un “Līvõd rānda” direktors Edgars Sīlis.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Zoja Sīle ar Katrīnas Krasones mazmazmeitu Rasu lībiešu tautastērpa konferencē.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Fotogrāfs Dainis Kārkluvalks, 1990. gadu otrā puse.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Lībiešu kultūras mantojuma pētnieces Renāte Blumberga (no kreisās) un Irisa Priedīte lībiešu tautastērpa konferencē.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Un tad 2000. gade uz tuo Rīgs 800-gād iznāc varen gloun grāmat “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana”, kur bišķiņ kounig pie Ziemeļkurzem bij esproust lībeš toutstērp a. Es bij šoke. Krasonkač nosaukts pa Katūn, “Līvlist” vārde nosoukts apģērbs, pa kuo es jou rakste – a tuo sārkane jak, mundoks modelenei uzsiets čābisk. Modelens gan smuk ka bail, nav vārdam viets. Es saņēmes un aizkāp uz grāmats vaļa taisišan. Lībeš tur neviens vairs nepieminej un grāmat es dabej nuopirkt pa sāv noud. Arī marciņ es nopirk pa sāv noud.

Marutas Grasmanes latviešu tautastērpu grāmatas vāks.

“Līvlist” vārdā nosauktais apģērbs. Foto no Marutas Grasmanes grāmatas “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” (Rīga: Rasa ABC, 2000) 62. lpp.

“Līvlist” un Katrīnas Krasones tautastērpi. Foto no Marutas Grasmanes grāmatas “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” (Rīga: Rasa ABC, 2000) 63. lpp.

Bet joune pastmark i labs diezgan un Krasonkač var būt lepens.

P.S. Jūs nezin, vo tad Mazirbe pasts vel ir, ja nu es gribet šo sūtit pa past a joune mark virse?!

A dīž Tēriņtš! Nigliņ Zenta