Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” 2024. gada 3. numurā (žurnāls iznāk sešas reizes gadā) publicēts plašs Valta Ernštreita (“lībiešu dzejnieks un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta un Tartu Universitātes Igauņu un vispārējās valodniecības institūta pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas padomes priekšsēdētājs, zemessargs”) raksts “Lībiešu mantojuma gada mantojums”. Ievadā autors analizē, kāpēc 2023. gads bijis svarīgs Latvijas pamatiedzīvotājiem – lībiešiem –, un norāda, ka pasludinātā Lībiešu mantojuma gada nolūks bijis

“pievērst plašāku uzmanību ne tikai lībiešu pastāvēšanai un šodienai, bet arī visas Latvijas un it īpaši lībiešu savulaik apdzīvoto novadu lībiskajām saknēm, padarīt lībisko redzamāku, dzirdamāku un taustāmāku, mudināt pamanīt, izzināt un arī parādīt lībiešu pēdas valodā un vietu nosaukumos, pilskalnos, tradīcijās un ikdienā”.

Autors atzīmē, ka “plaša attīstība bija vērojama arī digitālajā ainavā”, taču galvenā uzmanība rakstā pievērsta lībiešu grāmatām – astoņiem izdevumiem, kas “šodien kļuvuši par Lībiešu mantojuma gada mantojumu”. Tās jau vairākkārt ir pieminētas portāla livones.net publikācijās: Zanes Ernštreites un Agneses Zeltiņas “Lībiešu [kultūr]telpa” (“Grāmata soli pa solim atver lībiešu pasauli, izstāstot mūsdienu lībiešu kopienas stāstu [..]”), Baibas Šuvcānes “Gaist līvu dziesma debesīs” (“Grāmata galvenokārt pēc ansambļa dalībnieces un vēlāk arī vadītājas Valdas Marijas Šuvcānes (1923–2007) dienasgrāmatām un skatījuma izstāsta ansambļa stāstu no pašiem pirmsākumiem līdz pat viņas aiziešanai no ansambļa [..]”), Renātes Blumbergas, Baibas Dambergas un Jāņa Beltes “Belte, tas mālders. Belte, se mōļțiji” (“Neraugoties uz grāmatas vairāk utilitāro skatījumu uz Jāņa Beltes māksliniecisko darbību un nedaudz mulsinošo vāku, kas izteikti kontrastē ar mākslinieka tonalitātēm un sižetiem, šī grāmata kalpo par labu izziņas materiālu turpmākai Jāņa Beltes daiļrades kā savdabīgās Latvijas naivās mākslas parādības izpētei.”), Ķempi Kārl “Ēzkyrdis vīzd. Tuvības veidi. Läheduse viisid” (“Salacas jeb Vidzemes lībiešu valodā rakstošais Ķempju Kārlis ir mūsdienās produktīvākais lībiešu dzejnieks.”), Karla Pajusalu un Eberharda Vinklera “Salatsi liivi keele teejuht. Salacas lībiešu valodas ceļvedis” (“Abi izdevumi (igauniski un latviski) tiecas aizpildīt robu pētnieku un citu interesentu zināšanās par lībiešu valodu un tās paveidiem [..]”), Mīnas Norvikas un Tūli Tuiskas “Līvõ kīel optõbrōntõz. Liivi keele õpik” (“Lai gan grāmata un mācību platforma paredzēta igauniski lasošai auditorijai, šogad iecerēts to adaptēt arī latviski un angliski.”), “Līvlizt āigastrōntõz. Lībiešu gadagrāmata”. Sast. Renāte Blumberga. (“Ar kārtējo, Lībiešu mantojuma gadā tapušo, gadagrāmatu senākā lībiešu apvienība – biedrība Līvõd Īt (Lībiešu savienība) – atzīmē savu simtgadi.”), Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes. Līvõd balādõd”. Atdz. Valts Ernštreits. (“[..] bilingvālais dzejas krājums kalpo kā simbolisks kanēlis uz Lībiešu mantojuma gada sklandrauša.”).

Publikāciju noslēdz Ķempju Kārļa dzejolis “Modiniet lībiešu putnus” ar dziļi simboliskām izskaņas rindām:

“modiniet putnus sevī

lai redzētu augstāk

lai nonāktu tuvāk gaismai

modiniet Līvzemes plašumu

lai visiem putniem būtu

kur pamosties”