Visu septembri lībiešu kultūrtelpā ik pa brīdim uzplaiksnīja domu apmaiņa par to, kas tad īsti ir lībieši, kuri dzīvojuši un dzīvo Latvijas teritorijā, un no kurienes viņi radušies. Šoreiz to izraisīja Latvijas Televīzijas raidījumu cikls “Lībieši. Tad un tagad”, kas no 5. septembra devās pie skatītājiem četras nedēļas pēc kārtas. Pirmajā raidījumā, kas bija veltīts vispārējam ieskatam Ziemeļkurzemes ciemos, vēsturnieks Roberts Grinbergs, viņš arī biedrības “Popes muiža” valdes loceklis un Latvijas piļu un muižu asociācijas vadītājs, izteica pieļāvumu, ka

“patiesībā Ziemeļkurzemes piekrastes daļas lībieši ir tie, kas šeit, visdrīzāk, ienākuši jau tikai kādā 16. gadsimtā un pat vēl jaunākos laikos”, un ka “patiesībā šī lībiešu daļa varētu būt pat tāda diaspora, kas ienākusi no Igaunijas vai Somijas, no Sāmsalas galvenokārt”.

Šo pieļāvumu raidījumā atbalstīja Dundagas novada vēstures pētnieks Gunārs Laicāns, kurš piebalsoja, ka tiešām Dundagas pusē ir daudz ienācēju no Sāmsalas.

Šī nav ne pirmā, ne pēdējā versija par to, kur meklējama lībiešu sākotne, jo diemžēl šobrīd nav drošticamu pierādījumu nevienai no tām. Ne arheoloģisku, ne citādu. Vēl pirms diviem gadiem, kad Latvijas plašsaziņas līdzekļi pastiprināti aplūkoja dažādos valsts novadus, iedzīvinot jaunpieņemto Vēsturisko zemju likumu, Latvijas Radio raidījumu ciklā “Stūru stūriem” vēsturniece Ingrīda Štrumfa atzina:

“Savā laikā pētot pamatiedzīvotājus, konstatēts, ka zem līnijas, kas iet caur Kuldīgu uz pārsvarā ziemeļiem, visās jomās ir pārsvarā lībiskās iezīmes, un tikai uz dienvidu pusi pārsvaru ņem kursiskās iezīmes.”

Viņa piebilda: “Mēs tomēr elementāri zinām, ka lībieši šeit ir bijuši pirms baltiem. Un tie ir balti, kas uznāk viņiem virsū un viņus izstumj.” Viņas kolēģis no Ventspils muzeja Armands Vijups papildināja:

“Tagadējās Latvijas dienvidrietumu stūrītis – tā ir kuršu pasaule, un lielākā daļa kuršu tomēr ir Lietuvas teritorijā. Un tad viņi pakāpeniski virzās uz ziemeļiem, nonākot šeit, pie Ventas, kaut kur 11. gadsimta pusē, 12. gadsimtā, atspiežot vai asimilējot vietējos iedzīvotājus, tos, kurus šobrīd arheoloģiski apzīmējam ar jēdzienu “Baltijas somi”. Savukārt lībiešu zvejniekciemi pirmo reizi tiek minēti vien 14. gadsimtā, kad ar dēļu laivām un tīkliem var sākt izmantot jūru. Tāpat par senajiem laikiem klīst dažādi nostāsti, kas līdz pat šai dienai nav apstiprināti.”

Pirmā pēc raidījuma publiski izteicās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, 20. septembrī savā vietnē publicējot aicinājumu atbildīgi interpretēt vēstures faktus. Grinberga pieļāvums tika novērtēts kā apgalvojums un pārvalde paziņoja: “Nevaram piekrist tik primitīvam skaidrojumam par lībiešu izcelsmi, izsakot no kopējā līdz šim veikto pētījuma konteksta atsevišķas hipotēzes.”

Tekstā, ko parakstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, atzīts, ka “R. Grinberga teiktais sakrīt ar vēsturnieka Agra Dzeņa sociālajā portālā Facebook pausto, par to, ka “viduslaiku vēstures avoti liecina, ka tā sauktajā Lībiešu krastā no Ventspils līdz Kolkai un Mērsragam viduslaikos dzīvojuši tikai kurši”, pamatojot to ar rakstīto avotu apskatu un tajos minētajiem personvārdiem. Tomēr Agris Dzenis arī norāda, ka “Latvijas arheoloģijā vēl joprojām nav atrisināts jautājums par kuronizēto lībiešu un vendu etnisko izcelsmi.” [..] Jau pieminētajā ierakstā sociālajā portālā Facebook Agris Dzenis raksta: “mūsdienu lībieši ir Sāmsalas igauņu pēcnācēji? Tam vēl jāmeklē citi un pārliecinošāki pierādījumi, taču ir skaidrs, ka Līvu krastā līdz 16. gadsimtam lībiešu pēdas nav atrodamas.” Atliek piebilst, ka tas konstatēts, pamatojoties uz pašreiz zināmajiem vēstures avotiem, kas arheoloģisko liecību aspektā nebūt nav pilnībā apgūti.  (Pasvītrojums saglabāts no sākotnējā teksta – aut.)”

Šis raksts izplatījās dažādās vietnēs ar visai nepārprotamu pavadtekstu: “Laikā, kad Eiropā notiek karš un arī pastiprināti mēģinājumi pārrakstīt vēsturi, neapdomīga vēstures faktu interpretācija, kas apšauba Latvijas pamatiedzīvotāju etnisko izcelsmi, ir bīstama.” Domu apmaiņā iesaistījās arī LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, publicējot rakstu “Vai Kurzemes lībieši ir sāmsalieši, kas apmetušies lībiešu krastā pēc 16. gadsimta?”. Būdams valodnieks, viņš galvenos pierādījumus meklē valodā:

“Sāremā salas valodā nekas neliecina par to, ka sāmsalieši būtu kādā teritorijā dzīvojuši kopā ar lībiešiem vai sāmsalieši būtu lībieši, kas kādā brīdī sākuši runāt ziemeļigauņu valodā. Nedz lībiešu valodā, nedz igauņu valodas salinieku dialektā, nedz Sāremā salas vietvārdos nav atrodami nekādi pierādījumi lībiešu pastāvīgai klātbūtnei. Arī neviens rakstītais avots nemin lībiešu (vai kādas citas Baltijas jūras somu grupas valodas) klātbūtni Sāremā salā.”

Raksta noslēgumā autors secina:

“Kurzemes, it īpaši Ziemeļkurzemes apdzīvotības vēsture patiesībā ir ļoti interesanta, kultūru un valodu kontaktu ziņā ārkārtīgi bagāta, daudzslāņaina un maz izzināta tēma, kura uzdod daudz vairāk jautājumu, nekā šobrīd kāds ir spējis atbildēt. Kurzemes pētniecībai un atbilžu meklēšanai spēki būtu jāliek kopā dažādu jomu speciālistiem – bez aizspriedumiem un jomas “ērtību” rosinātiem vienkāršojumiem. Un atbildes patiešām nesīs ne vienu vien pārsteigumu, taču šie pārsteigumi jau būs balstīti rūpīgos pētniecības rezultātos.

Savukārt tādi apgalvojumi, kā šeit apskatītais, ne tikai maldina Kurzemes fanus un noniecina Kurzemes bagāto mantojumu, tostarp lībiešus, bet trivializē un diskreditē arī Kurzemes vēstures pētniecību kā nozari.

Lai nu kā – kritiska izvērtēšana un plašāka tēmas iepazīšana noteikti un vienmēr palīdzēs atsijāt tos makaronus, ko gatavo ēšanai, no makaroniem, ko karina uz ausīm.”

 

P. S. 9. septembrī sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons saņēma iesniegumu “Par Latvijas otrās pamattautas – lībiešu – noniecināšanas novēršanu Latvijas mediju telpā un adekvātas informācijas nodrošināšanu sabiedrībai par lībiešiem” saistībā ar 5. septembra raidījumu. Ar ombuda atzinumu var iepazīties šeit.