Kā lasāms Latvijas Universitātes Lībiešu institūta interneta vietnē, jūlijs ir karsts mēnesis ne tikai klimatiski, bet arī zinātnieku aktivitātēs.

Jau pēc nedēļas – no 26. jūlija līdz 4. augustam – Košragā notiks ceturtā Lībiešu vasaras universitāte. Tā notiek reizi vairākos gados, kā teikts vietnē, lai, “savedot kopā 35 doktorantūras un maģistrantūras studentus, lībiešu pētniekus un lībiešu valodas runātājus, lai vairāk nekā nedēļas garumā Lībiešu krastā iepazītu lībiešu valodu, kultūru un vēsturi, stāstītu par saviem pētījumiem, veidotu nākotnes kontaktus un dalītos ar iecerēm un idejām, rosinātu topošos pētniekus pievērsties lībiešu pētniecībai un izmantot zināšanas par lībiešiem savos pētījumos citās jomās”. Institūts pauž, ka šāgada vasaras universitāte ir pirmā, “kas notiek pilnībā ar Latvijas valsts – Izglītības un zinātnes ministrijas – atbalstu, un tā ir daļa no lībiešu valodas un kultūras apguves sistēmas, nodrošinot ne tikai lībiešu valodas pasniedzēju, mācību materiālu un apguves metodikas sagatavošanu lībiešu valodas apguvei augstskolās, bet arī dodot ieguldījumu lībiešu valodas un kultūras topošo pasniedzēju sagatavošanā. Lībiešu valodu un kultūru augstskolu līmenī šobrīd iespējams regulāri apgūt tikai Tartu Universitātē, kur šogad to studēja 15 studējošie. Atsevišķi LU Lībiešu institūta īstenoti lībiešu valodas un kultūras apguves kursi bijuši pieejami arī atsevišķos Erasmus+ projektos, Rīgas Tehniskās Universitātes Liepājas akadēmijas studiju saturā un citās augstskolās.”

Par vasaras universitātes norisi LTV kultūras žurnālistes Zanes Brikmanes sižets vietnē lsm.lv.

2021. gada Lībiešu vasaras universitātes dalībnieki pie Vaides Lāžu ozola

No 25. jūlija līdz 3. augustam Mazirbes skolā notiks lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt”. Šogad tā ir iezīmīga ne tikai ar to, ka norisināsies jau trīsdesmito reizi, bet arī ar to, ka jaunās paaudzes pulcinātāja vairs nav Līvu savienība. Pirmo reizi to organizē Lībiešu institūts, “nodrošinot tās pakāpenisku iekļaušanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu veidojamajā lībiešu valodas, vēstures un kultūras apguves sistēmā, lai nodrošinātu Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas, kultūras un identitātes pastāvēšanu un attīstību.”

LU LI vietnē atzīmēts, ka nometnes “mērķis palicis nemainīgs – nodrošināt visā Latvijā izkaisītās lībiešu kopienas bērniem un jauniešiem iespēju satikties, apgūt un praktizēt lībiešu valodu un dzīvo mantojumu. Līdz šim viņiem tā bija vienīgā lībiešu valodas un kultūras apguves iespēja, un kopš 2021. gada skolas norisi finansiāli atbalsta arī Latvijas valsts (te autori kļūdījušies: Latvijas valsts to finansiāli atbalsta kopš pašiem pirmsākumiem 1992. gadā – tiesa, ne katru gadu un ne vienmēr pietiekamā apjomā – red.).”

Vasaras skolas “Mierlinkizt” audzēkņi un pedagogi.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Ar lībiešu nākotnes izredzēm saistāms vēl kāds notikums. 9. jūlijā notika ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2032) Globālās vadības grupas sēde. Tajā tika apstiprinātas četras ekspertu grupas, kuru “uzdevums ir veikt izpēti un sniegt rekomendācijas desmitgades globālajai vadības grupai, lai nodrošinātu pirmiedzīvotāju valodu apguvi, pārmantošanu, tiesisko statusu un digitālo vienlīdzību”. Divās ekspertu grupās ievēlēti arī LU Lībiešu institūta pārstāvji: “vadošā pētniece Dr. philol. Gunta Kļava darbosies ekspertu grupā, kuras uzmanības centrā ir pirmiedzīvotāju valodu apguves un valodas lietojuma jomu nodrošināšana (Provision of education and domains for indigenous languages), savukārt vadošais pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits ir ievēlēts par pirmiedzīvotāju valodu digitālajai vienlīdzībai un digitālā lietojuma jomām veltītās ekspertu grupas (Digital equality and domains) līdzpriekšsēdētāju.” Tāpat interneta vietnē vēstīts: “Desmitgades globālajā vadības grupā Latviju pārstāv LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, kurš 2023. gadā rotācijas kārtībā pildīja arī vadības grupas līdzpriekšsēdētāja amatu. Tieši šajā laikā un pēc viņa tiešas iniciatīvas tika pieņemts lēmumus par darba grupu izveidi, lai padarītu efektīvāku globālās vadības grupas darbu un nodrošinātu taustāmu un paliekošu rezultātu. Ekspertu grupās tiks apkopoti labās prakses piemēri, izstrādāti politikas dokumenti un rekomendācijas (tostarp mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā), kā arī organizēti pirmiedzīvotāju jautājumu ekspertu tīklošanās pasākumi visā pasaulē.”

Par šo notikumu abi eksperti stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo“.