Turpinot rakstu ciklu, kas veltīts valodnieka, bibliogrāfa un lībiešu drauga Tenu Karmas 100. dzimšanas dienai, atgādinām viņa profesionālo veikumu, kas uzkrāts papildus tam, kas vairāku gadu desmitu garumā darīts lībiešu valodas un kultūras labā.

Mūža pēdējos gados Tenu Karma dzīvoja Kalnciema ielā.
Alara Madisona foto no Rūtas Karmas albuma

Konspektīvs pārskats sniegts vietnē garamantas.lv, kurā esam ielūkojušies. Tenu Karma pētījis lībiešu, igauņu un latviešu sakarus valodā un kultūrā, arī grāmatniecībā; publicējies igauņu un latviešu valodā (reizēm kopā ar Martu Rudzīti, Pēteri Dambergu, V. Pātsi) presē un rakstu krājumos, uzstājies radio, TV, konferencēs par Prinčiem, Niku Polmani, Pēteri Dambergu un citiem lībiešu kultūras darbiniekiem, par Garlību Merķeli, arī Kārli Abenu, Paulu Aristi, Augustu Kicbergu, F. R. Kreicvaldu, J. K. Petersonu, Eduardu Vildi un citiem igauņu kultūras darbiniekiem un viņu sakariem ar Latviju, kā arī par D. H. Grindeļa, K. Barona, E. Veidenbauma sakariem ar Igauniju. Viņš sarakstījis pārskatu par igauņu gramatiku Kārļa Abena sastādītajai “Igauņu-latviešu vārdnīcai” (1967), igauņu valodā tulkojis Viļa Lāča romānu “Ciems pie jūras” (1956), Velgas Vīgantes lugu “Kad rūsa plaiksnās”, Kārļa Baumaņa monogrāfiju “Teodors Zaļkalns” (1971), Jāņa Sudrabkalna, Leona Paegles, Zigmunda Skujiņa un citu autoru īso prozu. Kopā ar Pēteri Dambergu sastādījis izlasi “Lībiešu tautasdziesmas” (teksti lībiešu un latviešu valodā, 1980), sarakstījis tai ievadu, atdzejojumus latviešu valodā, pārskatu par lībiešu valodu, sastādījis vārdnīcu.  Periodikā publicēti tulkojumi no igauņu valodas, daži A. Kallases, A. H. Tammsāres un citu autoru darbi (kopā ar meitu Rūtu Karmu). Piedalījies latviešu bibliotekārās terminoloģijas un bibliogrāfisko saīsinājumu izveidē un nacionālo kultūras biedrību bibliotēku veidošanas jautājumu risināšanā.

Ilggadējā Tenu Karmas darbavieta – Latvijas Universitātes bibliotēka Kalpaka bulvārī.
Rūtas Karmas albuma foto

Tenu Karmas veikumu novērtējuši gan zinātnieki, gan literāti. Lūk, ko savulaik rakstīja dramaturgs Gunārs Priede:

“Tenu Karma, Latvijas Valsts svētku priekšvakarā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, bija pagalam samulsis.

— Kas to pirms gadiem trīsdesmit varēja iedomāties, — viņš teica, — ka es, igaunis, atteikšos no savas dzimtenes un kļūšu par Latvijas pilsoni, turklāt tikšu apbalvots par lībiešu pētīšanu.

Sākums tam bija pirms piecdesmit gadiem, kad Tenu Karma kopā ar citiem igauņu studentiem devās pirmajā ekspedīcijā uz Ziemeļkurzemes piekrastes ciemiem, lai apzinātu tur dzīvojošos lībiešus. Turpinājums ir bijis visa mūža garumā, kad, dzīvesbiedres profesores Martas Rudzītes rosināts, Tenu Karma mācīja Universitātes studentiem lībiešu valodas pamatus, rakstīja, vāca, apkopoja un visu laiku neļāva pasaulei aizmirst, ka lībieši vēl ir dzīvi. Kā atzinība šim mūža darbam ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa statuss.”

Tā žurnāliste Gundega Blumberga raksta atjaunotā mēnešraksta “Līvli” 51. numurā. Pussimts plus viens — tik daudz numuru iznācis kopš 1992. gada, un Tenu Karmu mēs atradīsim tajos visos — gan kā lībiešu valodas stūrīša asprātīgu veidotāju, gan kā autoru daudziem rakstiem, no kuriem ne viens vien ir unikāls. Piesaista arī simpātiskais pasnieguma veids, savdabīgs un viņam vien raksturīgs: laba, pareiza latviešu valoda ar viegliem somugriskiem akcentiem.

Nozīmīga ir arī Tenu Karmas līdzdalība rakstu krājumā “Lībieši” (1994. g., sastādītāja Kersti Boiko) un “Lībiešu gadagrāmatā”. Tajā mani kā dramaturgu īpaši ieinteresēja publikācija (1995. g., pēc referāta Lībiešu tautas namā Mazirbē gadu iepriekš) ar nosaukumu “Lībiešu priekšvārdu radīšanas mēģinājums trīsdesmitajos gados”. Toreiz iedomājās, ka lībiešiem arī derētu kalendārs ar vārdadienām, kāda gan nav radu tautai igauņiem, bet ir latviešiem. Students Laimonis Rudzītis tad nu ņēmis un no Indriķa hronikas atsavinājis 27 vārdus, bet gadā ir 365 dienas, un sākusies sacerēšana, ko Tenu Karma saistoši un brīžam ar smaidu komentē. Uzzinām, ka zēniem ieteikti vārdi Vanākand ‘vecs celms’ un Virāndõks ‘troksnis’, meitenēm — Mīm ‘(līgavas) pūrs’, Mujald ‘smaidīt’, Pųž ‘plienakmens’… Ieviesies tomēr gaužām maz kas. “No tīri lībiskiem jaunvārdiem,” raksta komentētājs, “jau pirms publikācijas kalendārā (..) 1928. gadā meitenei bija dots vārds Ēdrõm ‘zieds’.” Tā ir kora “Līvlist” dziedātāja Edroma Velde, un vārdadiena viņai paredzēta 1. maijā, atbilstoši latviešu Ziedonim.

Jāņa Prinča 200. dzimšanas dienai 1996. gadā gatavojoties, būtiski bija Tenu Karmas nopietnie pētījumi un publicējumi par šo spilgto personību lībiešu tautas vēsturē, valodnieku un dzejnieku.

“Mingist vanbist, seļļist lapst,” saka lībieši. Kādi vecāki, tādi bērni… Rūta Karma, Tenu Karmas un Martas Rudzītes meita, izaugusi par labu tulkotāju no igauņu valodas un ļauj mums latviski lasīt Matsa Trāta (“Silpurene — zāles pret grūtsirdību”), Vīvi Luikas (“Vēstures skaistums”) un citu mūsu kaimiņu rakstnieku darbus.

Lielvārdē 17.02.98., “Latvijas Vēstnesis“ 05.03.1998.

Tenu Karma Lāčplēša ielas dzīvoklī 20. gadsimta 60. gados.
Rūtas Karmas albuma foto

Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis Tenu Karmas veikumu vērtējis vairākkārt. Šoreiz ieskats rakstā, kas publicēts “Latvijas Vēstnesī”.

Kad Latvijas Zinātņu akadēmijas etnogrāfi vēsturnieka Marģera Stepermaņa vadībā sāka pievērsties latviešu un lībiešu saskares izzināšanai, tas neizbēgami saistījās arī ar igauņu kultūras iepazīšanu. 1956.—1958. gadā ekspedīcijās Gulbenes, Limbažu un Valkas rajonā tika pētīta igauņu, latviešu un lībiešu kultūru mijiedarbība. Limbažu un Valkas ekspedīcijās un to noslēguma sesijās piedalījās arī igauņu zinātnieki.

Meklēju iespējas iemācīties igauņu valodu vismaz tādā līmenī, lai ar vārdnīcas palīdzību varētu lasīt ziemeļu kolēģu publikācijas. Ar tolaik visai aktīvās un spējīgās latviešu valodnieces, Ziemeļvidzemē dzimušās Silvijas Raģes starpniecību iepazinos ar somugru valodnieku igauni Tenu Karmu, kas 1956. gadā bija pārcēlies no Tartu uz dzīvi Rīgā. Viņš nodibināja igauņu valodas pulciņu un palīdzēja latviešu kolēģiem mācīties savas tautas valodu. Iepazinu Tenu Karmu kā ļoti atsaucīgu un nosvērtu cilvēku. Mūsu pazīšanos stiprināja sadarbība ar viņa dzīvesbiedreni latviešu valodnieci Martu Rudzīti, kuras pētījumiem liela nozīme arī latviešu etniortogrāfijas un kultūras vēstures dziļākā izpratnē.

Piedaloties Paula Aristes vadītajās Tartu Universitātes studentu ekspedīcijās, Tenu Karma kopš 1948. gada bija sācis vākt materiālus par lībiešu valodu un kultūras darbiniekiem. Tie bija gadi, kad jūrmalas ciemos dzīvoja vēl daudz lībiešu un varēja pierakstīt tādas ziņas, ko tagad neviens vairs nespēj sniegt. Esmu viņam ļoti pateicīgs par padomiem, kurus saņēmu, gatavojot referātus starptautiskām zinātniskām konferencēm un publikācijas par latviešu un Baltijas somu tautu kultūru kopību.

Tenu Karmas zināšanu plašumu un dziļumu, viņa darba rūpīgumu un sakarus ar dažādu zemju somugristiem pa īstam sāku iepazīt 1992. un 1993. gadā. Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” direktors ekonomists Edgars Sīlis uzaicināja mani piedalīties “Lībiešu krasta” pētīšanā un veidošanā. Tajā jau aktīvi darbojās Marta Rudzīte un Tenu Karma. Mūs īpaši tuvināja sadarbība “Lībiešu krasta” mēnešrakstā “Līvli”, kas sāka iznākt 1992. gadā. Katrā numurā ir lasāmi Karmas raksti par lībiešu valodu un kultūru, par kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem. Tie sagatavoti, pamatojoties uz rūpīgām pirmavotu studijām Igaunijas, Latvijas un Somijas bibliotēkās un dokumentu krātuvēs, kā arī uz personīgiem vērojumiem un pierakstiem. Kopīgi gatavojām 1994. gada augustā Mazirbē iecerēto starptautisko zinātniski praktisko konferenci “Lībieši un viņu kultūra: mazo etnosu valodas un kultūras saglabāšanas teorija un prakse”. Tenu Karma darīja lielu darbu, iepazīstinot ārzemju kolēģus ar lībiešu kultūras vērtībām un viņu stāvokli mūsdienu Latvijā, un nolasīja lielisku referātu.

Lai kaut daļēji novērtētu Tenu Karmas paliekošo devumu Baltijas somu valodniecībā, kultūras vēsturē un Latvijas zinātnē, 1995. gada pavasarī izvirzīju viņa kandidatūru Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa nosaukuma piešķiršanai. Akadēmijas locekļi priekšlikumu atbalstīja un 1995. gada 10. novembrī gandrīz vienbalsīgi ievēlēja viņu par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.

Tenu Karma ar ģimeni – mammu Renāti, meitu Rūtu un sievu Martu Rudzīti. Rīga, 1963. gada 8. jūnijs.
Rūtas Karmas albuma foto

1996. gada 26. jūnijā Mazirbē notika Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde, kas bija veltīta Pēterburgas akadēmiķa Andersa Jūhana Šēgrēna 1846. gada ekspedīcijas 150 gadu atcerei. Tā bija pirmā zinātniskā valodnieciski etnogrāfiskā ekspedīcija Latvijā. Tenu Karma sēdē sniedz izsmeļošu pārskatu par akadēmiķu dzīvi un radošo sadarbību. Viņa referātu tūliņ pēc sēdes publicēja “Latvijas Vēstnesis”, bet paplašinātu tekstu “Kā kurpniekdēls par zinību vīru tika: īsi par Andersa Jūhana Šēgrēna dzīvi un darbību” žurnāls “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”. 1997. gada 6. jūnijā Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēde Ventspilī bija veltīta latviešu grāmatniecības un lībiešu literatūras attīstībai 19. gadsimta pirmajā pusē saiknē ar lībiešu dzejnieka, sabiedriskā darbinieka un tulkotāja Jāņa Prinča 200 gadu jubileju. Tenu Karma klausītājiem stāstīja par Jāņa Prinča dzīvi, literāro devumu un citām viņa darba paliekošajām vērtībām. Arī šo referātu publicēja “Latvijas Vēstnesis”, bet tā paplašinātu tekstu interesenti saņems ar “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” 1998. gada 3. numuru.

Kolēģis uztur ciešus radošus sakarus ar igauņu, somu, ungāru un vācu zinātniekiem, it īpaši ar Tartu Universitātes profesoriem Tītu Reinu Vītso un Eduardu Vēri, ar Helsinku Universitātes profesoru, starptautiskās Somugru biedrības priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli Sepo Suhonenu un ar Turku Universitātes profesoru Mauno Koski, piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs. Visai rosinoši solās būt sakari ar Minhenes Universitātes Somugristikas institūta doktoru Eberhardu Vinkleru, kurš pašlaik gatavo plašu grāmatu par Kurzemes lībiešu valodu.

Četrdesmit sadarbības gados esmu iepazinis Tenu Karmu kā cilvēku ar dziļām zinātniskām interesēm un plašu redzesloku, kā vismaz astoņu valodu zinātāju un precīzu sava darba veicēju. Šīs īpašības viņam nāk līdz no dzimtās Igaunijas, no igauņu tautas pasmagā un spītīgā rakstura, no izcilajiem Tartu Universitātes pasniedzējiem. Tam pievienojas kolēģa iedzimtā darba mīlestība, lielās darba spējas un vairāku gadu desmitu bibliogrāfa darbs.

Tenu Karmas kapavieta Rīgas Meža kapos simtgades priekšvakarā.
Rūtas Karmas foto