SIA “Jāņa sēta” karšu pārlūkā BalticMaps.eu tagad pieejami standartizētie vietu nosaukumi lībiešu valodā, kurus sagatavojis Latvijas Universitātes Lībiešu institūts. Lībiešu vietvārdu karti var atrast zem izvēlnes “Kartes slāņu izvēle”. Tāpat tiek piedāvāta iespēja ar karšu pārlūku darboties ne tikai latviešu vai angļu valodā, bet arī lībiešu (valodu var izvēlēties zem izvēlnes “Citas darbības”).

Meklējot lībiešu valodas paraugos kādu interesantu nostāstu par kartē atrodamajiem vietvārdiem, uzgāju Miķeļtorņa lībieša Dāvida Švanenberga (1890–1967) versiju par Sūdkalnu. To pierakstījis igauņu valodnieks Eduards Vēri (Eduard Vääri). Lībiešu vietvārdu kartē šī vieta nosaukta par Sitāmäg (sitā ‘mēsli, sūds’ + mäg ‘kalns’). Kartē ar latviešu vietvārdiem tā nav iezīmēta, tādēļ latvisko nosaukumu meklēju Zintas Gobas un Jurģa Kavaca darbā “Valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas “Līvõd rānda” ģeogrāfiski toponīmiska vārdnīca” (1992). Tajā teikts:

“Robežkalns, Sūdkalns, Sitamege, Nabeļkalns – Miķeļtornī, ap 200 m R no Nabeļiem, faktiski tas ir Menstkalna A gals. Tai vietā atradies kāds robežakmens, kura dēļ Popes baronam radušās kādas nesaskaņas ar cara administrāciju sakarā ar valsts nodevām. Tad barons licis šo akmeni iegrūst Menstu Pempī, teikdams, ka tas neesot vis Robežu, bet Sūdu kalns (lībiski Sitamege).”

Miķeļtorņa Robežkalns, Sūdkalns, Sitamege, Nabeļkalns jeb lībiski Sitāmäg.
Renātes Blumbergas foto

Dāvids Švanenbergs par Sūdkalnu

Nu, vēl es atceros vienu tādu stāstu, arī no bērnu dienām. Šeit mūsu ciemā ir viena tāda sēta Nabeļi [līb. val. Nabāl], un tur ir sena ezera vieta. Tagad tā ir aizaugusi. Tāda kā upe būtu. Tāda ne ļoti plata, bet dziļa – ar garu mietu dibenu nevar sasniegt. Un tās upes malā ir tāds kalns. Kad es mācījos skolā, tad skolotājs vienu dienu visus bērnus aizveda pie tā kalna. To sauca par Sūdkalnu. Un stāstīja, ka tajā kādreiz ir dzīvojuši slepkavas, kas ir aizvilkuši uz jūrmalu šņori. Un tur galā ir bijis zvans – tai šņorei. Kurš ir braucis vai gājis gar krastu un to šņori aizkustinājis, tad tas zvans ir zvanījis un tie slepkavas ir skrējuši skatīties un aplaupījuši.

Nu, kad mēs tur bijām skatīties ar skolotāju, tad bija tā: kad to kalnu sita ar kādu spieķi vai lielāku koka gabalu, tad tas skanēja tā, it kā iekšpusē būtu tukšs. Un tādi baļķa gali arī tur bija redzami, un tie bija satrūdējuši. Bet daudz nebija – viens, divi tur bija. Un tad viņš teica, ka tur iekšā ir bijuši laupītāji.

Un otrs par to kalnu atkal ir tāds, ka tur ir bijis Popes barona, Popes novada robežas stabs. Barons ir sarunājis, lai to stabu nogremdē tajā ezerā, tajā upē. Tā robeža valdībai bija uzrādīta kādas desmit verstis tālāk uz rietumiem, otrpus Lūžņai. Kad valdība to dabūja manīt, ka barons to ir piekrāpis, tad valdība ir apsolījusi lielu naudu tam, kurš varēs parādīt, kur tas robežas stabs ir bijis sākumā. Bet nu neviens tādu nevar parādīt, kur tas ir bijis. Jo tas ir dziļi tur iekšā dūņās un dubļos.

***

No, vel ma mǟdlõb īd seļļiž nīž, ka lapst päuvšti. Sīḑš um mäd kilās seļļi ikš kōrand Nabāl un sǟl um vanā jōra pāika. Paldīņ ta um vizzõ kazzõn. Seļļi nemē joug vȯlks. Seļļi äb väggi laigā, bet tõvā – pitkā dālbaks pūojõ äb või sōdõ. Un sīe joug aigās um seļļi mäg. Ku ma kei skūols, siz skūolmēstar īd pǟva vīž tikkiž lapst sīe mäg jūr. Sīe nutīzt Sitāmäggõks. Un kītõt sai nei, ku sǟl attõ jellõnd uņțapājd sizāl kunāgid, kis at vieddõnd šnūor rāndanaigõ. Un sǟl um vȯnd sīes tutkāmõs kīela – sīe šnūorõn. Kis um broutšõn agā lǟnd pids randõ un siedā šnūorõ liktõn, siz sīe kīela um killõn un nei ne uņțapājd attõ ailõnd vaņțlõm un lōppõnd.

No, ku mēg vȯļmõ sǟl vaņțlõmõs skūolmēstarõks, siz vȯļ nei: ku sīe īž mäg rabīz mingiz štokkõks agā jo sūr pūkõks, siz ta kilīz nemē ta vȯlks tijā sizāld. Un seļļiži balk tutkāmidi ka sǟl vȯļ nǟdõbõks, un ne vȯļtõ jarā mǟrgandõnd. Bet jennõ iz ūo – ikš, kakš sǟl vȯļ. Un siz ta kītiz, ku sǟl at vȯnnõd lōptajd sizāl.

Un tuoi iļ sīe mäg um tegīž seļļi, ku sǟl vȯļļi vȯnd Pūoip barōn, Pūoip nuovadā rūobiž tȭlpa. Barōn um rõkāndõn, laz sīe tȭlpa každõg sīezõ jarrõ, sīezõ jougõ sīņ. Sīe rūobiž vȯļ vāldibõn nägțõn mingizt kim verštõ jo ȭdõgpūol, tuoiz pūol Lūžõ. Ku vāldib siedā um sōnd maņņõm, ku barōn um piettõn tǟnda, siz vāldib um tõitõn sūrdõ rōdõ sīen, kis võiks nägțõ, kus sīe rūobiž tȭlpa um vȯnd ežmõks. Bet no mitikš seļļizt äb või nägțõ, kus ta um vȯnd. Siz ta um tõvā sǟl dūņ sizāl un liegā sizāl.