Paulīne Kļaviņa (1918–2001) piedzima Vaides ciema Žonakos Ernesta un Katrīnas Zēbergu ģimenē. Katrīna bija Žonaku saimnieku Bertholdu meita, bet Žonaku mājās lībiešu valoda bija pašsaprotama vērtība. Tādēļ tā saucamie Žonaku bērni – Paulīnes brāļi, māsīcas un brālēni – 20. gadsimta otrajā pusē bija starp retajiem lībiešu valodas pratējiem. Savu jaunsaimniecību Ozolniekus Paulīnes māte, jau atraitne būdama, uzcēla ar dēlu Jāņa un Andreja palīdzību 1930. gadu sākumā. Lai gan pēc Otrā pasaules kara Paulīne pārcēlās uz Rīgu un strādāja par šuvēju, saikne ar Vaidi un Ozolniekiem nepārtrūka. Pēc brāļa Jāņa nāves 1974. gadā viņa kļuva par Ozolnieku saimnieci. Tur viņa bija savākusi lībiešu etnogrāfisko un kultūrvēsturisko lietu kolekciju, ko labprāt izrādīja ciemiņiem un ekskursantiem. 2000. gada pavasarī daļu kolekcijas – 60 priekšmetus – viņa uzdāvināja Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Paulīne aktīvi darbojās Rīgas Doma baznīcas draudzē, dziedāja “Līvlist” un rosīgi piedalījās lībiešu sabiedriskajā dzīvē. Viņa arī rūpējās, lai lībiešu valoda neizzustu – palīdzēja Kersti Boiko pie lībiešu mācību grāmatas sastādīšanas, uzņēma pie sevis Vaidē jauno lībiešu censoņu valodas runātāju nometni, neatteica ierunāt lībiešu valodas paraugus utt.

Šī fotopublikācija veidota kā ieskats Paulīnes dzīvē un tās svarīgajos notikumos caur lībisko prizmu. Te nav atspoguļota visa viņas dzīve, jo fotogrāfijas pamatā ir no viena viņas albuma, kuru pēc Paulīnes nāves glabāja Dagmāra Ziemele. Divas fotogrāfijas arī no maniem krājumiem, bet pašas Paulīnes reiz dotas.

Šis ir arī personisks stāsts, jo Paulīne bija mana radiniece. Tagad zinu, ka vecāsmātes māsīca ne pirmajā pakāpē. Agrāk domāju, ka māsīca. To laiku cilvēki radniecību uztvēra citādi – kaimiņu ciemu radu bērni pakāpes neskaitīja. Kad precējos, mana Pitragā dzimusī un uzaugusī vecāmāte Ērika Vjatere (dz. Dišlere) jau bija mirusi. Paulīne paziņoja, ka tagad viņa ir mana vecākā un tuvākā sieviešu kārtas radiniece no lībiešiem, tādēļ viņa man dod plecu lakatu, kas man kāzās jādāvina vīramātei. Lai laulībai varētu saņemt baznīcas svētību, kā to vēlējās mans topošais vīrs, man vajadzēja kristāmzīmi. Arī to nokārtoja Paulīne. Iemācījos baušļus un Doma baznīcā tiku pie sava kristītā vārda Bille.

Vectēvs Dmitrijs Bertholds un vecmāte Marija Bertholde (dz. Kandisa) ap 1910. gadu.

Izbrauciens ar laivu Vaidē, 1938. gads. Paulīne pirmā no labās.

“Atmiņai no sīkradzniekiem” – Pētera Breinkopfa (sēž 1. rindā) ģimene no Sīkraga, 1930. gadi.

“Par dārgu atmiņu mīļai Paulīnei no Mildas Rozenfeldes Melnsila Aizklāņos.” 1930. gadi.

Paulīne 1942. gadā.

Paulīne Ozolnieku sētā 1943. gadā.

Paulīne (1. rindā otrā no labās) lībiešu tautastērpā ar rūpnīcas kora biedriem. 1953. gads.

Zēbergu ģimene Ozolniekos 1958. gadā: Katrīna Zēberga (sēž), Mārtiņš Kļaviņš (no kreisās), Jānis Zēbergs, Paulīne Kļaviņa, Jāņa dēls Andrejs Zēbergs un igauņu studente. Fotografējis igauņu valodnieks, tolaik students, Mati Hints. Šādas valodnieku ekspedīcijās tapušas fotogrāfijas ir daudzos lībiešu ģimeņu albumos. Atgriežoties Lībiešu krastā, viņi ciemakukulim veda fotogrāfijas.

Paulīne 50. dzimšanas dienā 1968. gada 19. janvārī. Par šo fotogrāfiju viņa stāstīja, ka darbā tieši tajā dienā neesot bijusi elektrība, tādēļ aizgājusi pie friziera un pēc tam uz fotosalonu. Salons atradās toreizējā Ļeņina ielā 114.

Lībiešu viesošanās Igaunijā, Vīlandē, 1969. gada 29. janvārī. No kreisās: Eduards Vēri, Paulīne Kļaviņa, nezināms, Vilma Silanagla, Hilda Grīva.

Pie dzīvesbiedra Mārtiņa Kļaviņa (1900–1964) kapa Rīgas 2. Meža kapos. Tur vēlāk apglabāta arī Paulīne un brāļadēls Andrejs.

Brālis Jānis Zēbergs (1904–1974) praktiski visu mūžu nodzīvoja Vaides Ozolniekos, kur pēc viņa aiziešanas vasarās saimniekoja māsa Paulīne. Otrs brālis Andrejs Zēbergs (1909–1992) kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. 1966. gads.

Jānis Zēbergs ar mammu Katrīnu Zēbergu (dz. Bertholde, 1877–1964). Viņa bija valodnieku iecienīta lībiešu valodas teicēja.

Igauņu valodnieks Eduards Vēri (Eduard Vääri) ar Zēbergu ģimeni un Ozolniekiem bija saistīts ne tikai ar zinātniskajām interesēm. Vaidē viņš ciemojās teju katru vasaru. Tā Paulīnes albumā nonācis arī Rētas un Eduarda Vēri laulību foto. 1968. gada 25. jūlijs.

Dziedāšana Rīgas lībiešu ansamblī “Līvlist” Paulīnei (pirmā no kreisās) bija ārkārtīgi svarīga. Viņa bija viena no ansambļa dibinātājām. Šajā fotogrāfijā iemūžināta jaundibināto Rīgas un Ventspils lībiešu ansambļu pirmā uzstāšanās Brīvdabas muzejā 1972. gada 12. augustā.

Lībiešu delegācija atkal viesos Igaunijā: Paulīne pirmā no kreisās, stāv Oskars Stalts. Tartu, 1977. gads.

1978. gada aprīļa un maija mijā grupiņa “Līvlist” dziedātāju devās pārgājienā gar jūras krastu no Ventspils līdz Kolkai. Pārgājiena trešo vakaru un nakti viņi pavadīja pie Paulīnes (centrā ar segu uz rokas) Ozolniekos.

Drīz vien Vaides Ozolniekos sliesies jauns dūmnams no pārzāģētas zvejas laivas pusēm.

“Līvlist” dziedātājs Jēkabs Raipulis atmiņās “Piecdesmit gadi kopā ar “Līvlist” (2022) par šo pārgājienu raksta: “Tā kā šī teritorija ir pierobežas slēgtā zona, tad iespēja pārvietoties pa to ir tikai ar īpašām caurlaidēm, kuras mums izgādā Mērija Karro, kura strādā tūrisma pārvaldē. [..] Grupā esam “Līvlist” dziedātāji: Baiba Damberga, Silvija Ekštete, Danuta Kandele, Anna un Vilis Meisteri, Ilze un Jēkabs Raipuļi, Edruma Velde ar dēlu Aivaru, Zinta Zemzare. Nedzied “Līvlist” Mērija Karro (Edrumas draudzene) un Vija Krauja ar dēlu skolnieku Uldi. [..]

Cauri Saunagam nonākam Vaidē. Tur mūs sagaida Paulīnes Kļaviņas viesmīlīgās mājas ar saimnieci durvīs. Netālu kūp pirtiņa, kurā atveldzēt ceļā samocītās kājas un mugursomu nospiestos plecus. No virtuves vējo apetītlīgas smaržas. Atnācis no netālajām “Žonaku” mājām Paulīnes brālēns Alfons Bertholds. Viņš demonstrē, kā zvejnieki vilkuši smagās zvejas laivas krastā: ar mugurām abās pusēs atspiežoties pret laivas sāniem, vienlaicīgi to nedaudz paceļot un pastumjot uz priekšu. Alfona uzraudzībā un padomiem sekojot, uzslejam no pārzāģētas laivas diviem galiem dūmu namiņu, kurā kūpināt zivis.

Pēc pirts un sātīgām vakariņām apskatām Paulīnes savāktos lībiešu sadzīves priekšmetus un fotogrāfijas no piekrastes zvejnieku dzīves un tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem. Katru vasaru pie viņas brauc zinātnieki no Tartu, lai pierakstītu lībiešu valodas paraugus, tautas ticējumus, nostāstus, notikumus un izjustu jūrmalas dabas skarbumu un skaistumu.”

“Līvlist” 1978. gada 12. septembrī piedalās Dzejas dienu pasākumā Miķeļtornī, kurā tika atklāts lībiešu dzejniekiem veltīts piemineklis. Paulīne pirmā no kreisās.

1979. gada novembrī Latvijas Televīzijā ieraksta “Līvlist” uzvedumu “Lībiešu kāzas 19. gadsimtā”. Vedējmāte Paulīne Kļaviņa – centrā.

Pie Paulīnes (sēž uz sola pirmā no labās) Ozolniekos bieži ciemojās ekskursanti. Ap 1980. gadu.

Paulīne stāsta par lībiešiem. Vaides Ozolnieki, 1989. gads.

Pie jūras Mazirbē.

Edgars Vālgamā un Paulīne Kļaviņa Mazirbes baznīcā Lībiešu svētku laikā. 1994. gada 4. augustā.

Paulīne Kļaviņa un Julgī Stalte 1994. gada novembrī pēc Ziemeļvalstu informācijas biroja vadītāja Riharda Beruga aicinājuma pārstāvēja lībiešus Norvēģijā Ziemeļu padomes 45. sesijā.

80. dzimšanas diena Paulīnes Aptiekas ielas dzīvoklī Rīgā. Apsveikt atnākusi lībiete Margita Kalniņa. 1998. gads.

Papildu informācija par Paulīni Kļaviņu, viņas dzimtu un Vaidi:

Blumberga Gundega. Senos laikos neviens slieksnis nebija par augstu. – Līvli, 1996, nr. 3/4, 8.–9. lpp.

Blumberga Renāte. Manā bērnībā bija pašu lietas sveces. – Līvli, 1995, nr. 8/9, 4. lpp.

Priedīte Irisa. Paulīne Kļaviņa un lībiešu etnogrāfija. – Līvlizt āigastrōntõz 2006. = Lībiešu gadagrāmata 2006. Rīga, 2006, 76.–77. lpp.

Šuvcāne Baiba. Sauc par Vaidi mūsu ciemu. Rīga, 2015.

Šuvcāne Valda. In memoriam Paulīne Kļaviņa, dzim. Zēberga. – Līvli, 2001, nr. 3, 5. lpp.

Publikācija sagatavota Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītajā projektā “Lībiešu kultūrtelpas portāla “Livones” aktivitātes”.