Atzīmējot Ventspilī UNESCO dienu, Valsts 1. ģimnāzijā notika jauniešu konference, kurā ar priekšlasījumu uzstājās arī Rūdolfs Punkstiņš. Viņš stāstīja par paveikto projektā “Lībiešu krasts – digitālie maršruti pa lībiešu ciemiem”.
Tā kā pagājušais gads pagāja lībiešu zīmē, Rūdolfs, būdams Rīgas Tehniskās universitātes students, kurš apgūst pilsētplānošanu, reģionālo attīstību un ekonomiku, izstrādājot prakses darbu, pievērsās maršrutu digitalizācijai, tādējādi vēloties ieinteresēt jauniešus izpētīt, kas tad notiek lībiešu ciemos, īpašu uzmanību veltot dažādiem vēstures faktiem. Viņš iedziļinājās, kas noticis Kurzemes piekrastē – no Ovišiem līdz Kolkai.
“Visgrūtāk bija atrast izmantojamo informāciju, vienīgā pieejama grāmata bija Baibas Šuvcānes izdevums “Lībiešu krasts”. Lietoju arī dažādus interneta portālus, kuros atrodami vēsturiskie attēli. Tas bija laikietilpīgs process vairāku mēnešu garumā, kuru laikā lasīju grāmatu un meklēju fotogrāfijas. Kad sapratu, kādas ziņas man ir, izstrādāju digitālo karti.”
Tā ir pieejama, izmantojot Rūdolfa izveidoto kvadrātkodu. Puisis ir izstrādājis arī bukleta manuskriptu, bet šāds materiāls pagaidām nav nodrukāts. Ja kādam par to rastos interese, Rūdolfs ir gatavs piedāvāt savas iegūtās ziņas publicēšanai, jo tas var ieinteresēt ne tikai jauniešus, bet arī Ziemeļkurzemes viesus, tostarp no ārvalstīm atbraukušos. Ja kāds portāla apmeklētājs vēlas iepazīties ar studenta veikumu, to var izdarīt, izmantojot šo saiti vai kvadrātkodu.
“Es mēģināju piefiksēt katra ciema vēsturi, arī interesantākos notikumus, norādīju ievērojamāko cilvēku vārdus. Piemēram, uzzināju, ka Mazirbē bija jāierodas prezidentam Kārlim Ulmanim, bet viņš atbrauca pa citu ceļu – ne tajā vietā, kur viņu gaidīja. Apkopotajā materiālā var atrast ziņas arī par to, kā veidojusies lībiešu valoda. Noskaidroju, kā cilvēki ciemos pelnīja iztiktu, kas bija galvenais ienākumu avots. Pārsteidzošākais, ko atklāju, bija tas, ka lībiešu krastā notika pat kuģu būvniecība.”
Jauniešu konferencē piedalījās arī LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, novērtējot Rūdolfa projektu kā izdevušos un iesakot to attīstīt tālāk.