Vilhelms Krasons (dz. 1894) no Košraga Kine-Dīke mājām

Par rotaļām

Rotaļās gāja svētdienās un darbdienu vakaros. Vasaras laikā brīvā dabā, jūrmalā, pa liedagu.

GARDEGUŅI – meitas sasēdušas uz sola rindā, pretī tāpat zēni. Spēles vadītājam jāuzmin, kura meita patīk kuram zēnam un otrādi. Ja neuzmin, dabū “garu degunu”.

SIEVU PRECĪBAS – visi sasēdušies pa pāriem. Rotaļas vadītājs staigā pa vidu un prasa puišiem, vai šie mierā ar savām “sievām”. Tad nu visi sacenšas ar asprātībām, aprakstot tās “sievas”. Pēc tam notiek mainīšanās.

Rotaļas ar dziedāšanu

“Viens zemnieks brauc pēc malk,

Sī, sī, opsasā.

Viens zemnieks brauc pēc malk,

Šim zemniekam plūc mats,

Sī, sī, opsasā.

Šim zemniekam plūc mats.”

Dalībnieki iet aplī, viens vidū… (Tālāk vārdus teicējs neatcerējās, bet zemnieks ņēmis līdz sievu, bērnus, tātad tos izvēlējās no aplī ejošiem.)

“Mēs ejam, mēs ejam pa kalniem un pa lejām,

Te nāk viens lustīgs dancotājs,

Ar kājām, rokām klapēdams!”

Šo dejo pa pāriem, pārus mainot.

“Tas, tas, tas, tas, tas man gauži patīkas!” Iet aplī, vairāki vidū, izvēlas sev pāri. Skanot šiem vārdiem, dejo polku, pēc tam tie, kas bija vidū, stājas aplī, pārinieks paliek vidū.

“Še ir zaļš, te ir zaļš, apakš manām kājiņām.

Man pazuda mīļais draugs, kur lai to atrastu?

Še un tur, še un tur, iekš to lielo pulku!

Tas, tas, tas, tas, tas man gauži patīkas!

Tam es mīļi roku došu un sav’ kroni dāvāšu,

To būs visiem ļaudīm redzēt, kā mēs mīļi dzīvosim!”

Dancojot dzied meitas, pēc tam puiši, attiecīgi mainot vārdus:

“Dzirdu ļaudis runājam, ka mēs veci paliekam (2 x),

Tad nav vērts mums skuķiem būt, ja mēs vīrus nedabū!

Redz, kur zēni nostājas, kas pēc mums vien tīkojas,

Tam es savu rociņ dos, sirsniņu tam ķīlā liks!”

Pierakstīts 1970. gada 22. jūlijā.

Ventspils lībiešu sievas danco muzeja lībiešu sētā.
Zojas Sīles albuma foto

Žanis Frīdmanis (dz. 1891) no Saunaga Vecvalku mājām

Par ticējumiem

• Kad bija jāiet jūrā, viens ar otru sprieduši, kas redzēts sapnī. Ja tas bijis sniegs un ledus, varēja sagaidīt labu lomu.
• Ja kādam no vīriem niezējusi kreisās rokas plauksta, tad šim nāks nauda.
• Kad soul noriet, skates – ja nogāj skaiders, rīt būs labs laiks, ja nogāj iekš biezum – bārgs laiks.
• Elik pudle dēlens, pudel lik pe luog, ja bārgs laiks, dēlens gulej dibne, ja jouks – stāvej kakle.
• Ja suns vārtes un ēd zāl, akal būs bārgs laiks.
• Vecā gada vakarā bērnus sūtīja krāšnamā, likuši pagriezt muguru un skatīties pa kājstarpi krāsns mutē, tad varēs redzēt Rīgu.
• Rīgu var redzēt arī tad, ja vecgada vakarā pieliek mēli sasalušām ragavu sliecēm.

Pierakstīts 1970. gada 29. jūlijā.

“Līvlist” vīri tēlo zvejniekus: Dzintars Kļaviņš (no kreisās), Zigurds Abrickis un Jēkabs Raipulis.
Zojas Sīles albuma foto

Emīlija Bubiere (dz. 1890) no Saunaga Bubier mājām

“Tikā bokā kāngar pǟl,

Roudi tarā immorkouţ.

Suiž lekš īekam iļ tarā

Mūrdiz jālga kaţki!

            Buks un kāz uz kangar,

            Dzelzs žogs apkārtes.

            Vilks iet lekt pār

            Un pārlouž kāj!”

Pierakstīts 1970. gada 29. jūlijā.

Redakcijas piezīme

Jūrmalas iedzīvotāju stāstus vasaras praksē pierakstījusi LVU Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras II kursa studente Zoja Žbanova, kuru tagad pazīstam kā Zoju Sīli. Pirmo folkloras pierakstu daļu var lasīt šeit.