2024. gada 13. un 27. jūlijā Mazirbē notika ļoti interesants un nebijis pasākums – Līvu savienības (LS) organizētā diskusija “Mūsu kopējais mantojums”. Diskusiju vadīja žurnālists Gustavs Terzens. Tā norisinājās trīs daļās – tagadne, nesenā pagātne, nākotne – sadarbība, atbalsts, komunikācija.

Muzicē Elīna Ose un Kristaps Krievkalns.
Teiksmas Pobuses foto

13. jūlijā LS vadītāja Ieva Ernštreite iepazīstināja ar diskusijas tēmām un mērķi. Galvenās tēmas:

1) Kāda mūsdienās ir lībiskā kultūrvide Lībiešu krastā? Kā mēs vērtējam mūsu kopējo mantojumu, kā dalāmies ar katra lībiešu ciema aktīvo cilvēku idejām?

2) Kā vērtējama informācijas apmaiņa, komunikācija par norisēm Lībiešu krastā?

3) Pašvaldības loma un atbalsts ciema biedrībām lībiešu kultūras tradīciju īstenošanai. Labie piemēri, vēlamais turpmākajā darbībā. Kāpēc svarīgi būt interesantiem plašākā telpā, ne tikai Talsu un Ventspils novadā?

4) Iespējas un motivācija iesaistīties jaunās aktivitātēs Lībiešu krastā, Mazirbes lībiešu tautas namā. Mūsu kopējā mantojuma mūsdienu konteksts un nepieciešamība.

Diskusijas dalībnieki Gita Šmite (no kreisās), Gustavs Terzens, Elīna Ose, Kristaps Krievkalns, Ieva Ernštreite, Ilmārs Geige, Teiksma Pobuse un Pēteris Dambergs.
Madaras Ogas foto

Skatpunkts – tagadne. Lībiešu ciemu iedzīvotāju kopienas, biedrības, aktīvie ļaudis – Kolka, Pitrags, Košrags, Mazirbe, Sīkrags, Lielirbe, Miķeļtornis, Ovīši. Kas notiek piekrastes ciemos? Kā klājas iedzīvotājiem? Kas iepriecina? Kas varētu būt labāk? Diskusijā piedalījās Pēteris Dambergs (Sīkraga aktīvo iedzīvotāju pārstāvis, LS Mazirbes nodaļas biedrs), Ģirts Gailītis (biedrības “Košrags” pārstāvis, Salaspils jauktā kora “Lōja” diriģents), Teiksma Pobuse (LS Mazirbes nodaļas vadītāja, vietējās lībiešu kultūrvēstures zinātāja, par to stāsta Lībiešu tautas nama apmeklētājiem un raksta portālam “Livones”), Signe Dišlere (tūrisma uzņēmēja, viesu nama “Pītagi” saimniece, biedrības “Košarags” vadītāja), Antra un Uģis Bērziņi (aktīva ģimene no Lielirbes), Iveta Bekmane (LS Kolkas nodaļas vadītāja), Dāvis Stalts (Košraga aktīvo ļaužu kopas dalībnieks, savulaik vadījis LS un Līvu fondu), Rauls Vēliņš (biedrības “Ovīšu draugu kopa” pārstāvis).

Skatpunkts – nesenā pagātne. Diskusijā piedalījās Ilmārs Geige (lībiešu sabiedriskais darbinieks, LS biedrs, bijis Ventspils nodaļas vadītājs, Atmodas gadu aktīvs politiskās dzīves pārstāvis, 1990. gadā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu, 1990. gada 4. maijā balsojis par Latvijas neatkarību, 1998. gadā vadījis darba grupu valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādei, par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi), Gunārs Laicāns (ilggadējs (1991–2017) Dundagas novada pašvaldības vadītājs, vienmēr veicinājis lībiskās kultūras norises, izveidojis unikālu vēstures liecību kolekciju savā īpašumā Dundagā).

Miķeļtorņa uzņēmēja Ulla Frasere un pētnieks Valts Ernštreits sniedz savu redzējumu.
Teiksmas Pobuses foto

Skatpunkts – sadarbība, atbalsts, komunikācija. Diskusijā piedalījās Mārcis Laksbergs (Ventspils novada Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs), Gunta Abaja (biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatore), Ainārs Ērglis (jaunu kultūras ideju iniciators Mazirbē), Reinis Boters (neatkarīgā teātra “Kvadrifrons” aktieris, režisors, lībietis no Miķeļtorņa, šovasar kopā ar domubiedriem īsteno projektu “Mazirbes rezidence”, kurā jaunie režisori, scenogrāfi un mākslinieki pētīs Lībiešu krastu un vēstīs par jaunajiem skatpunktiem un vīzijām), Māra Vīgerte (Ventspils lībiešu apvienības “Rānda” vadītāja, LU Lībiešu institūta projektu vadītāja). Diskusijā piedalījās arī vietējie iedzīvotāji un interesenti.

Diskusijas noslēgumā klātesošie varēja noklausīties brīnišķīgu mūziķu Elīnas Oses un Kristapa Krievkalna koncertu. Skanēja fragmenti no koncertprogrammas “Kuolm randõ”. Sirdi priecēja dziesmas ar lībiešu dzejnieku Kārļa Staltes un Valta Ernštreita, kā arī Ķempju Kārļa tekstiem. Sevišķi mīļas lībiešiem kļuvušas dziesmas “Tuļpuķķiž” (Ugunspuķēs) un “Seļļizt nemē mēg” (Tādi kā mēs).

Par Lībiešu krastam būtiskiem jautājumiem sarunājas Gustavs Terzens, Jānis Dambītis, Dace Belicka un Gaidis Bērziņš.
Teiksmas Pobuses foto

27. jūlija diskusijā piedalījās Jānis Dambītis (SIA “Kolkasrags” valdes loceklis), Gaidis Bērziņš (Pitraga aktīvo iedzīvotāju pārstāvis, Talsu novada domes deputāts), Dace Belicka (biedrības “Košrags” pārstāve), Ulla Frasere (viesu nama “Pizā” īpašniece no Miķeļtorņa), Dace Sāmīte (Šlīteres Nacionālā parka direktore), Valts Ernštreits (LU Lībiešu institūta vadītājs un pētnieks), Sandra Pētersone (Talsu novada domes deputāte), Juris Jope (Ventspils novada Tārgales pagasta Kultūras nodaļas vadītājs), Ēriks Stendzenieks (reklāmas speciālists), Marta Madara Grantiņa (māksliniece, scenogrāfe, pirmā Mazirbes rezidences dalībniece).

Pēc diskusijas notika lībiešu valodas stunda, kuru vadīja meitenes no lībiešu jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” – Irbe Ernštreite un Katrīna Skuja. Visi mācījās sasveicināties lībiešu valodā, apguva lībiešu “Apliecinājumu” un iepazinās ar lībiešu karoga krāsām. Noslēgumā ar jautrām lībiešu dziesmām uzstājās ģimenes ansamblis “Rēvele” Lauras Šmidebergas vadībā. Uz koncertu bija ieradušies arī ceturtās Lībiešu vasaras universitātes dalībnieki, kuri apmetušies viesu namā Košragā.

Uzstājas ģimenes ansamblis “Rēvele” Lauras Šmidebergas vadībā.
Teiksmas Pobuses foto

Diskusijas kopsavilkums un secinājumi

1. Lielākais diskusijas ieguvums ir iespēja satikties visiem Lībiešu krasta ciemu, kopienu un organizāciju pārstāvjiem, lai iepazītos un veidotu kontaktus lībiešu kopienas stiprināšanai. Mūsu kopējais mantojums un tā dažādās izpausmes – valoda, kultūra, folklora, stāsti, leģendas – ir tas, kas mums jāsaglabā un jāpopularizē, jo ar to esam interesanti citiem.
2. Aizraujoši un iedvesmojoši dzirdēt, kā vietējās kopienas sazinās ikdienas dzīvē un radoši integrē latvisko un lībisko savos ciemos. Ovīšu draugu kopa izveidojusi vienotas pastkastes visam ciemam, ieviesusi Laimes pastkasti, izgatavojusi Austras koku. Biedrība “Košrags” ieviesusi Maizes svētkus, realizējusi projektu “Lībiešu cimdu un zeķu raksti”, Sīkragā notiek kopēja Jāņu svinēšana, Ugunsnakts jūrmalā, Mazirbes Lībiešu tautas namā vasaras mēnešos notiek LS organizētie pasākumi – tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem, koncerti, mākslinieku darbu izstādes, Putnu modināšanas pasākums, Baltā galdauta svētki, piemiņas un atceres pasākumi izcilākajiem lībiešu tautas pārstāvjiem, ikgadējie Lībiešu svētki, notiek lībiešu jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” nodarbības, tiek vākti, apkopoti un publicēti vietējo iedzīvotāju dzīvesstāsti, tūristi var iepazīties ar Mazirbi, lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu, aktīvi darbojas arī Lielirbes biedrība un Kolkas Lībiešu saieta nams, kā arī Kolkas ciema aktīvo cilvēku valde. Pozitīvo pieredzi ir iespējams integrēt savu ciemu lībiskā mantojuma saglabāšanā, kā arī meklēt veidus jaunu vērtību radīšanā.
3. Lībiešu krasts nav kūrortzona, bet lībiešu vēsturiskā dzīves telpa. Lībiskais šeit ir ieraugāms, sajūtams un izmantojams. Pozitīvi ir tas, ka lībiešu ciemos pie daudzām mājām plīvo lībiešu karogi. Ar ceļa zīmēm un uzrakstiem lībiešu valodā ir iezīmēta Lībiešu krasta teritorija. Kolkā un Mazirbē ir redzamas puķu laivas. Karogs, uzraksti lībiešu valodā, laivas – tie ir lībiešu simboli. Spēcīgs zīmols ir lībiešu karoga krāsas, ko ir iespējams integrēt visur. Svarīgi ir informācijas stendi ar lībiskiem elementiem.
4. Lībiešu krastā jāattīsta klusais tūrisms, tā ir ekskluzīva lieta, un šīs vietas īpašā enerģētika ir jārespektē. Galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte. Mazirbē, Kolkā, Pitragā var iepazīties ar lībiešu kulināro mantojumu. Daudzi viesu nami var lepoties ar lībisko ievirzi, tūristu iepazīstināšanu ar lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu, taču tūrisms piekrastē iespējams vien trīs mēnešus vasarā, tas ierobežo uzņēmēju iespējas.
5. Lībiešu tautas namā Mazirbē visi darbojas uz entuziasma pamatiem, bet cilvēkiem svarīgs arī materiālais aspekts. Talsu novada pašvaldības finansiālo problēmu dēļ vērojams kultūras ideju apsīkums Kolkā, daudzi pametuši savas darba vietas Kolkas Lībiešu saieta namā un pagasta pašvaldībā. Lai saglabātu lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu, ir vajadzīga nauda. Šajā jautājumā jāsadarbojas dažādām institūcijām
6. Talsu novada pašvaldības atbalsts lībiešu kultūras tradīciju īstenošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir nepietiekams. Atbalsts saņemts vien ceļa zīmju uzstādīšanai lībiešu valodā, tradicionālo Lībiešu svētku organizēšanai, kā arī dažu vietējo biedrību projektiem.
7. Paaudzes mainās. Lībiešu krasta ciemos aktīvāk darbojas tieši ienācēji, kuriem ir lepnums, ka viņi dzīvo Lībiešu krastā. Ir cerīgas sadarbības iespējas starp ciemu biedrībām un Mazirbes Lībiešu tautas namu, kur ir telpas dažādu pasākumu organizēšanai.
8. Lībiešu nākotne ir jaunatne. Jau 30. reizi Mazirbē sanāk lībiešu jauniešu vasaras skola. Šovasar Mazirbes Lībiešu tautas nama otrajā stāvā sāka darboties Mazirbes rezidence. Jauna un vērīga lieta, kas jauniem un radošiem cilvēkiem dod iespēju iepazīties ar Lībiešu krastu, tā vēsturi un šodienu, smelties spēkus un jaunas idejas, kas rezultēsies jaunos projektos.
9. Diskusijas laikā aktualizējās būtiski jautājumi, kas skar lībiešu ciemu ikdienas dzīvi – zvejas atļaujas, īpašumtiesības, ceļu uzturēšana, atkritumu savākšana, motociklu un kvadraciklu postījumi, stāvlaukumi, neesošā autobusu satiksme, deklarēšanās. Vajadzētu veidot atsevišķas darba grupas, kuras vada šo jautājumu eksperti un Talsu novada pašvaldības pārstāvji.

Diskusijas klausītāji un dalībnieki Lībiešu tautas nama zālē.
Teiksmas Pobuses foto