Kolkas putni.
Jāņa Medņa foto

Jūtams, ka lībiešu kopiena jau gatavojas Lieldienu putnu modināšanai, par kuru igauņu pētniece Kristi Salve raksta:

“Ļoti atraktīva ir putnu modināšanas ieraža pirmo svētku rītā, kura ļoti ilgi saglabājās lībiešu tradīcijās. Atbilstoši daudzu tautu pārliecībai, ka labais ir ierobežots, galīgs lielums, no kura visiem nepietiek, dziedot vēlēja savam ciemam treknas butes, labus lopus un putnus, skaistas un čaklas meitas un labus puišus.”

Lai labi sasauktu, jāsauc vārdā, tādēļ papētīju Lauri Ketunena vārdnīcā “Livisches Wörterbuch mit gramatischer Einleitung” putnu nosaukumus. Izrādās, ka jēdziens ‘mõtsālind’, tātad meža putns, apzīmē ne tikai putnus, bet visus zvērus mežā!

Lībiešu krasta mednis.
Jāņa Medņa foto

Lūk, lielākā daļa putnu vārdu:

ak, arī kajāgõz – kaija,

arāgõz – žagata,

būs, arī īekuļ – pūce, nakts vanags,

derk – cielava,

dīḑ, dīdlinki, tī – zīlīte,

dūi, dūji, dūḑõz, palāndõks – balodis,

ēņ, ēņõz – dzenis,

gūogõz – zoss,

kalkõn – tītars,

kanā – vista,

kākouļ, kākuļ – kākaulis,

kārnaz – krauklis,

keg, keggõz, arī kukūlind – dzeguze,

kik – gailis,

kiļ, vīmõkiļ, vīmõlind – melnā dzilna,

kīr, kīrkajāgõz – ķīris,

kīviţ – ķīvīte,

klūkõz – gulbis,

kōladil, arī rāndadīlba – tilbīte,

krēk, arī pēgõdpaskīļ – sīlis,

krokš – gaura,

kuļ – vanags,

kurg – dzērve,

kuotkānõz – ērglis,

liegārastā, liegāratstāji – strazds,

mõtsākanā, arī pīki, nurmkanā – laukirbe,

mõtūks – mednis,

mierteddõr – dūkuris,

nǟlgabūs – ūpis,

paŗ – pīle,

pešlinki – bezdelīga,

piţkizkabriki – ķikuts,

pivālind – stārķis,

plotsõņkuļ – lēpis,

sūokanā – baltā irbe,

taibõdakš – čakste,

teddõrz – rubenis,

tijātūt – pupuķis,

tīblind – apogs,

tsīrlind, tšīrlinki – cīrulis,

tšiltšal – ceplītis,

tšīra – pērļvistiņa,

tšūrtša – čurkste,

varīkš – vārna,

verbliņki, vermlinki – zvirbulis.