2004. gads – divpadsmitā

2004. gadā pirmo reizi notiek nometne ar nosaukumu “Mierlinkizt”. To organizē Līvu savienība ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta piešķirto finansējumu – 2524 latiem. Nometnē piedalījās 30 dalībnieki, no kuriem pieci bija no Vidzemes. Ar viņiem strādāja 15 pasniedzēji.

(Vija Virtmane, Lilita Kalnāja. Valsts atbalsts lībiešiem (līviem). – Līvli, 2004./2005., nr. 2, 8. lpp.)

 

“No 23. jūlija līdz 6. augustam Mazirbē notika L[īvu] S[avienības] organizētā lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometne “Mierlinkizt”. Nometnē piedalījās 30 bērnu. Katru dienu notika lībiešu valodas nodarbības, kuras vadīja Ērika Krautmane, Baiba Damberga, Julgī Stalte, Dagmāra Ziemele. Ar lībiešu senajām tradīcijām, dziesmām un rotaļām bērnus iepazīstināja Helmī, Julgī un Dainis Stalti. Lībiskajā krāsu un motīvu pasaulē bērnus ievadīja Baiba Damberga, dažādas radošās nodarbības vadīja Brigita Zakare, Daina Vilka un Marika Baļķīte. Par Vidzemes lībiešiem stāstīja Turaidas muzejrezervāta speciāliste Ligita Beitiņa. Bērni iepazinās ar Mazirbes apkārtni, bija ekskursijā pa Talsu rajonu, apmeklēja izstādi “Lībiskais līdzās”. Ar nometnes dalībniekiem tikās Kolkas pašvaldības vadītāja Benita Ose un Dundagas pašvaldības vadītājs Gunārs Laicāns. Nometnes noslēgumā pie ugunskura kopā ar nometnes dalībniekiem un pedagogiem bija arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, ĪUMSIL sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere, LS vecākais Aldis Ermanbriks.”

(Baiba Šuvcāne. 2004. gada svarīgākie notikumi. – Līvlist āigastrōntõz 2005. = Lībiešu

gadagrāmata 2005. [Rīga]: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas

lietās sekretariāts, [2005]. 153.–157. lpp.)

 

 

2005. gads – trīspadsmitā

“2005. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts izdeva “Lībiešu gadagrāmatu 2005”; organizēja vasarā notikušo lībiešu bērnu un jauniešu radošo nometni “Mierlinkizt”, kurā piedalījās 50 audzēkņi un 17 lektori, lībiešu valodas skolotāji, praktisko darbu vadītāji un darbinieki. /../ Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā prioritāšu īstenošanai no valsts budžeta piešķirtais finansējums aizvadītajā gadā sasniedza 50 000 latus.”

(Vija Virtmane. Valsts ilgtermiņa mērķprogramma

“Lībieši Latvijā” 2005. – Līvli, 2005./2006., nr. 1, 3. lpp.)

 

“17. jūnija sēdē tika izskatīta mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanas gaita, papildus nepieciešamais valsts finansējums mērķprogrammas un valdības deklarācijas rīcības plāna īstenošanai, lībiešu bērnu un jauniešu radošās nometnes organizēšana Mazirbē. Līvu savienības pārstāvji informēja par organizācijas aktivitātēm: gadskārtējo konferenci un svētkiem Mazirbē.

Sēdē nolēma turpināt lībiešu bērnu un jauniešu radošās nometnes organizēšanu, par pamatu izmantojot Julgī Staltes iesniegto projektu; ieteikt sekretariātam līgumu par nometnes vadītājas pienākumu izpildi slēgt ar Gitu Liovani. /../

Viens no nozīmīgākajiem projektiem bija bērnu un jauniešu jaunrades nometne “Mierlinkizt” Mazirbē. Tā notika no 29. jūlija līdz 6. augustam, un nometnē piedalījās 50 bērni no Ziemeļkurzemes, Rīgas un Vidzemes – Pāles un Staiceles, kā arī 20 pedagogi, audzinātāji un lektori. Katru dienu notika lībiešu valodas nodarbības.

Bērni guva pamatizpratni par lībiešu muzikālo mantojumu, folkloru un tradīcijām, kultūru un vēsturi. Notika arī praktiskas nodarbības – bērni auda, dejoja, dziedāja, zīmēja, gleznoja, spēlēja teātri, gatavoja maskas teatralizētam uzvedumam. Dalībnieki devās ekskursijā, tika organizētas sporta nodarbības brīvā dabā un pie jūras.

Īstenojot prioritātes, esam sadarbojušies gan ar izglītības iestādēm un zinātniekiem, gan ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Sadarbībā ar LU Moderno valodu katedras lektori Ēriku Krautmani izstrādātas trīs lībiešu valodas mācību programmas: bērnu nometnei, valodas pamatu apguvei, valodas apguvei ar priekšzināšanām.”

(Vija Virtmane. Atbalsts un finansējums. – Līvlizt āigastrōntõz 2006. = Lībiešu gadagrāmata 2006. – [Rīga]: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, [2006]. 142.–146. lpp.)

 

 

Vienpersonisku 2005. gada “Mierlinkizt” satura analīzi ir uzrakstījusi tās vadītāja Gita Karmita Liovane. Tā publicēta 2020. gada Lībiešu gadagrāmatā. Publikācijā pieminēti šādi pedagogi un lektori: Ērika Krautmane, Helmī Stalte, Julgī Stalte, Iveta Putniņa, Dagmāra Ziemele, Diāna Mežecka, Marika Baļķīte, Lenvija Sīle, Eduards Klints, Dainis Stalts, A. Grasis, K. Ivanova, J. Siliņš, I. Īvāns, D. Kalniņa.

“28. jūlijs. Sagatavošanās

Ierodos Mazirbes skolā un saplānoju nometnes dalībnieku izvietošanu dzīvojamās telpās, ievērojot principu, ka audzinātājiem jābūt kopā ar savu grupu un lai uz vienu sanitāro mezglu būtu pēc iespējas mazāks dalībnieku skaits. Iekārtoju četras telpas valodas stundām un piecas telpas radošo darbnīcu vajadzībām. /../

29. jūlijs. Iebraukšanas diena

11.30: izvietoju audzinātājus dzīvojamās telpās, iepazīstinu ar aprūpējamām grupām, ar pienākumiem un uzdevumiem, ar kārtības noteikumiem nometnē, ar peldēšanas, ceļu satiksmes, ugunsdrošības, vides aizsardzības noteikumiem. Kopā sagatavojam vakara pasākumus un konkretizējam rīcību dalībnieku ierašanās laikā. Pret parakstu izsniedzu radošo darbnīcu vadītājiem materiālus, kancelejas preces, inventāru. /../ Pēc naktsmiera precizējam nākamās dienas pasākumus, sadalām audzinātāju dežūras, izlemjam rīkot konkursu par kārtīgāko dzīvojamo telpu (atbildīgais J. Šiliņš) un katru vakaru 22.00 sapulcēties, lai precizētu nākamās dienas plānus. /../

30. jūlijs. “Kas tie līvi?”

Viss notiek pēc plāna, tiek ievērots darba grafiks: nometnes atklāšana – pie skolas centrālās ieejas, gudrā stunda – skolas zālē. Pirmā līvu valodas stunda – vecākā pasniedzēja Ē. Krautmane. Pirmā radošo darbnīcu nodarbība četrās grupās: maskas, krekliņu apgleznošana – D. Mežecka, akvareļgleznošana – I. Putniņa, muzicēšana, dziesmas, muzikālās rotaļas – D. Kalniņa, minigobelēna aušana – M. Baļķīte. Pirmā peldēšanas nodarbība – veiksmīgi, noteikumi tiek ievēroti. Sarīkoju stafeti ar skriešanu pa ūdeni. Pirmā teātra stunda. Ar entuziasmu un lielu atbildību iesaistās režisore L. Sīle, nodarbība notiek tautas namā. Veidos izlasi 22 cilvēku sastāvā. /../

31. jūlijs. Līvu mītu pasaulē

Izdarītas izmaiņas darba grafikā sakarā ar A. Graša lūgumu viņa stundu pārcelt uz 1. augustu. Grupās sāk veidoties līderi, parādās labie un sliktie zēni. Ieradies Eduards Klints – stabuļu, dūceņu, ķekatu izgatavošanas meistars, profesionāls muzicētājs. Radošās darbnīcas notiek jau piecās grupās. Precizēju grafiku, lai dalībnieki paspētu piedalīties nodarbībās pie visiem pasniedzējiem. Teātra stundā problēmas ar dalībnieku iesaistīšanu. Lenvija S. panāk savu! Izcila vešprāiga ar Eduarda Klinta muzicēšanu un Julgī Stalti. /../

1. augusts. Etnofutūrisms

Nav izmaiņu saturā, bet ir trīs 15 minūšu pārbīdes nodarbību grafikā: gudrajā stundā, līvu valodas stundā un teātra stundā. Radošās darbnīcas darbojas perfekti. /../

2. augusts. Skatu diena

Ekskursijā izbraucam 9.15: 49 nometnes dalībnieki, skolotāji, kopā 61 cilvēks. Maršruts: Mazirbe, Irbene, Ovīšu bāka, Dundagas pils un pilskalns, Velna laivas, Jūrniecības muzejs Rojā, Pūrciema baltā kāpa, Kolkas rags, Mazirbe. Atgriežamies 21.30. Visi aptaujātie ļoti apmierināti, augsti vērtē Eduarda Vaska stāstījumu.

3. augusts. Senā diena

Daini Staltu gudrajā stundā aizvieto Julgī Stalte.

Labi: diena saturiski piepildīta, pasākumi atbilstoši tēmai. Izdevās cīkstēšanās senajos sporta veidos. Vešprāigas dzīres – bravo! Julgī – pasākuma dvēsele. /../

4. augusts. Spēļu diena

Sakarā ar nepieciešamību pastiprināti gatavoties noslēguma vakara teātra izrādei un līvu svētkiem, kā arī, lai līvu valodas pasniedzējas varētu izstrādāt ieplānotās tēmas, pēc satura vadītājas ierosinājuma izdarītas izmaiņas darba grafikā. Spēles pie jūras nenotiek stipra lietus dēļ, laiks tiek izmantots noslēguma darbu izstādes vietas sagatavošanai. Līvu valodas stunda pagarināta līdz vienai pilnai stundai, teātra stunda pagarināta par stundu un 30 minūtēm. Vešprāiga notiek divās daļās: tautas namā mēģinājumā un skolas zālē. /../

5. augusts. Līvu valodas un mākslas diena

Iebrauc divi pūķu meistari no Somijas. Pēc pūķu izgatavošanas Somijas meistaru atsauksmes par nometnes dalībniekiem cildinošas. Lieliski izdodas Zojas Sīles lībiešu ābeces atvēršanas nodarbība. Šajā dienā grūti ievērot precizitāti. Visu dienu skolas zālē iekārto izstādi un gatavojas teātra izrādei. Dagmāra Ziemele nenodarbinātos aizved uz pēdējo peldi jūrā. Pēc tam nometnes noslēguma vakars, apbalvošana, vakariņas diemžēl neiekļaujas grafikā – vienu stundu vēlāk.

Labi: organizatori un viesi novērtēja bērnu veikumu un iepazinās ar viņu darbiem. Aizejot uz pasākumu pie ugunskura, visas zaļās rotas aiznesām uz tautas namu tālākai izmantošanai svētkos. Aktieriem atlika laiks ģenerālmēģinājumam.

Slikti: organizatoru balvas tika atvestas 10 minūtes pirms noslēguma pasākuma. Kāds uzaicināja cienījamo valodnieku T. Karmu, nebrīdinot par laika deficītu. Solīto sagatavoto ugunskuru neatrodam, un paši izveidojam to pludmalē. Pēdējā vakarā jālieto terors dalībnieku nomierināšanai.

6. augusts. Nometnes noslēgums

Labi: visi dzīvi un veseli var atgriezties mājās, vecāki un bērni, kuri nāk atvadīties, aizbrauc apmierināti. Izdodas (lai dzīvo Lenvija Sīle, Julgī Stalte) sagatavot izrādi līvu svētkiem. Skolai nekādas redzamas kaites nav nodarītas.”

(Gita Karmita Liovane. Vienpersoniska “Mierlinkizt” satura analīze. – Līvlist āigastrōntõz 2020. = Lībiešu gadagrāmata 2020. [Rīga]: Lībiešu kultūrtelpa / Līvõd īlma, 2020. 29.–33. lpp.)

 

 

2006. gads – četrpadsmitā

“Sadarbībā ar Līvu (lībiešu) savienību un pašvaldībām organizētas divas radošās lībiešu vasaras nometnes Mazirbē” tradicionālā lībiešu bērnu un jauniešu “Mierlinkizt” (29.07.–04.08.) un pirmo reizi – Lībiešu trīs paaudžu nometne (23.07.–29.07.). Nometnēs piedalījās 60 dalībnieki un 16 pedagogi un vieslektori. Par nometnes vadītāju ar sekretariāta vadītājas rīkojumu tika iecelta Lilita Kalnāja, paaudžu nometnes satura vadītāja bija Brigita Zakare, bet bērnu un jauniešu nometnes satura vadītāja – bijusī nometņu dalībniece Ieva Freimute.

Nometņu pedagogi un nodarbību vadītāji bija Ērika Krautmane, Dagmāra Ziemele, Iveta Putniņa, Mārtiņš Skuja, Marika Baļķīte, Daina Vilka, Inese Margēviča, Dāvis Stalts, Kristīne Kārkls, strādāja arī medmāsa Sarma Bumbiere.

Atbilstoši nometņu koncepcijām, tika vadītas tematiskās valodas, kultūras, folkloras un jaunrades nodarbības; šo nodarbību vadītāji bija: Zoja Sīle, Edgars Sīlis, Māra Zirnīte, Janīna Kursīte, Uldis Krasts, Valda Marija Šuvcāne, Rasma Noriņa, Guntis Zemītis, Irisa Priedīte, Egons Bērziņš, Jānis Mednis un Toms Altbergs. /../

Tika pieņemts lēmums par to, ka nepieciešams saglabāt un pilnveidot darbu ar nometņu pedagogu un audzinātāju “komandu”: sniegt papildu zināšanas lībiešu valodā un kultūrvēsturē visa gada garumā, kas šogad jau tiek arī īstenots. Līdz ar to turpinās regulāra sadarbība arī ar lektoriem, kas ir strādājuši un strādās nometnēs. Īstenojās arī nometņu pedagogu un darbinieku lūgums jau no gada sākuma strādāt pie nometņu koncepcijas izveides, pie programmas un dienu, nodarbību plānojuma, ņemot vērā šādu nometņu organizēšanas mērķus, darbā gūto pieredzi un dalībnieku vēlmes.”

(Vija Virtmane. Sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļa 2006. gadā, plāni 2007. –

Līvli, 2007, nr. 1, pielikums “Valsts atbalsts lībiešiem”)

 

“2005. gadā nometnes dalībnieku – 50 bērnu un jauniešu – saraksts tika veidots pēc Līvu (lībiešu) savienības grupu ieteikumiem. Dalībnieki bija ne tikai no Ziemeļkurzemes un Rīgas, bet arī no Pāles un pirmoreiz – no Staiceles, pārstāvot Vidzemes lībiešus. Šogad pēc valsts mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” vadības padomes ieteikuma potenciālajiem dalībniekiem tika rīkots sacerējumu konkurss trīs kārtās.

Dalībnieki sabrauks 29. jūlijā. Viņi iepazīsies ar lībiešu valodas pamatiem, vēsturi, tradīcijām. Nometnes saturisko darbu vadīs kādreizējā tās dalībniece un audzinātāja dundadzniece Ieva Freimute, kuras pieteikumu atzina par labāko sekretariāta rīkotajā konkursā uz saturiskā vadītāja vietu.”

(Lilita Kalnāja. Bērnu un jauniešu nometne Mierlinkizt. – Livones, 18.07.2006.)

 

 

“Neskatoties uz to, ka šogad vietu skaits nometnē bija mazāks nekā iepriekšējos gados, cilvēku bija pietiekami daudz, proti, 30 bērni no visām Latvijas malām. Visi, diezgan grūto konkursu godam izturējušie, 29. jūlijā ieradās nometnes vietā Mazirbē, lai tur pavadītu turpmāko nedēļu. Šogad nometnē tika piedāvātas dažādas aktivitātes, piemēram, leļļu un cepuru taisīšana, keramikas izstrādājumu un flīžu apgleznošana, akvareļglezniecības nodarbības. Protams, neiztrūka arī lībiešu valodas, dziesmu un deju nodarbību, bez kurām šo nometni vispār nav iespējams iedomāties, un tradicionālās ekskursijas caur lībiešu ciemiem un sporta olimpiādes.”

(Līvu Jaunietis. “Mierlinkizt 2006”. – Līvli, 2007, nr. 1, 8. lpp.)

 

“Esmu jau cilvēks gados (sanāk četras paaudzes), bet nu ir jābrauc uz 3×3 (paaudžu nometni). Mazirbē, manā bērnības zemē, kur sāku pirmos skolas gadus jūrskolā. /../ Esam sabraukuši 30 dažādi cilvēkbērni: lieli, mazi, veci, jauni no Ventspils, Kolkas, Dundagas, Rīgas (pedagogus un vad. neieskaitot). Pēc vakariņām visi bariņā ejam uz jūrmalu skatīties brīnišķīgo saules rietu, tā iesim katru vakaru.

/../ Jādzied arī, bet piekrastē jāklausās zinošu cilvēku (viesu) stāstos. Un tā būs katru dienu. /../ Gandrīz katru dienu mūs traucēja korespondenti un fotogrāfi, jo tāda 3×3 nometne tur ir pirmo gadu. Mani brīvsoļi tikpat kā nenotiek, bet vienreiz atkal esmu mežā un liels buks mani nobiedē, bet pēc tam ir saruna ar ezīti un saldas, saldas avenes. /../

Vēl atlikušas vairs trīs dienas, tad mūsu nometnes laiks būs pagājis. Jāpagūst apgūt vēl nezināmo. Tā no Ainas Bolšingas dzim. Rumpenberga (Dūmelē), tagad dzīvo Kolkā, uzzināju: Kur ir Dūmele?

Ja iet no Kolkas: Kolcniekkangars, Vīžkangars, Kūžkangars, Bažpurs, Bažcaurums, Baždieniņpļavs, Baždieviņ ezers un Baždieviņ māje Dūmele āre.

Ja iet no Mazirbes: caur Kaziņmež, gar Brauskam pār pa Kukšup un tad Kusperlauk, un tad Knaušeļpurs, un tad ir Indrāni, un tad Kāpšpļavs un Dūmelē ieksē.

Vai nav jauki tā iet! Vajadzētu tā iet.”

(Ēdrõm. Lībiešu 3 paaudzes. – Līvli, 2007, nr. 1, 10. lpp.)

 

 

2007. gads – piecpadsmitā

Īstenojot valsts ilgtermiņa mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir atbalstījis arī lībiešu nometnes. Valsts dotācijas lielums bija 5500 latu.

(Vija Virtmane. Dotācijas lībiešu (līvu) kultūras atbalstam. – Līvli, 2008, nr. 1, 13.–14. lpp.)

 

“Nodrošinot valsts atbalstu lībiešu nevalstisko organizāciju projektiem un pasākumiem etniskās identitātes kopšanai un saglabāšanai, 2007. gadā tika atbalstīti 11 lībiešu (līvu) NVO pieteiktie projekti valsts budžeta dotāciju saņemšanai, par pamatu ņemot Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanas prioritātes.

2007. gadā Līvu (lībiešu) savienība sadarbībā ar pašvaldībām organizēja divas tradicionālās radošās lībiešu vasaras nometnes Mazirbē: lībiešu bērnu un jauniešu nometni “Mierlinkizt 2007” un lībiešu paaudžu nometni “Rāndadīlba 2007”; tajās piedalījās 68 dalībnieki, 11 vieslektori, strādāja 10 pedagogi. Viesu vidū bija lektori no Ungārijas, Igaunijas un Somijas.”

(Vija Virtmane, Lilita Kalnāja. Ko devis 2007. gads valsts ilgtermiņa mērķprogrammas

“Lībieši Latvijā” īstenošanā. – Līvli, 2008, nr. 1, 11.–12. lpp.)

 

 

2008. gads – sešpadsmitā

“Biedrība “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt” konkursā pieteica divpadsmit projektus. Pieteikumu vērtēšanas komisija 2008. gada 13. martā izskatīja un atbalstīja Līvu (lībiešu) savienības “Līvõd Īt” iesniegtos projektus, piešķirot valsts budžeta dotācijas – divdesmit sešus tūkstošus latu šādiem projektiem: /../ Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras radošā nometne “Mierlinkizt 2008” un lībiešu paaudžu nometne “Rāndadīlba 2008“ Mazirbē no 23. jūlija līdz 2. augustam – Ls 6 000.”

(Lilita Kalnāja. Iepirkumi un projektu konkursi 2008. gadā, īstenojot programmu

“Lībieši Latvijā”. – Lībiešu gadagrāmatā 2008. = Līvlizt āigastrōntõz 2008.

Rīga: Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt”, 2008. 109.–113. lpp.)

 

 

“No 23. līdz 28. jūlijam Mazirbē notiks lībiešu bērnu un jauniešu radošā vasaras nometne “Mierlinkizt” (Jūras putniņi) un no 28. jūlija līdz 2. augustam lībiešu paaudžu nometne “Rāndadīlba” (Tilbīte). Bērnu un jauniešu nometne notiks jau 16. gadu, bet t. s. paaudžu nometne – trešo reizi. Nometņu tēma šogad ir “Lībieši somugru radu tautu saimē”.

Nometnes organizē Līvu (lībiešu) savienība ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotajā konkursā “Lībiešu etniskās identitātes stiprināšana, valodas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” saņemto finansiālo atbalstu. /../ Nometnes vadītājas ir lībietes, pieredzējušās nometņu vadītājas un pedagoģes Zoja Sīle un Brigita Zakare.”

(Lībiešu bērnu un jauniešu radošās vasaras nometnes. – Livones, 24.07.2008)

 

 

“Nometņu tēma šogad bija – “Lībieši somugru radu tautu saimē”, un to laikā notika somu, igauņu, ungāru tautu tradīciju, vēstures, kultūras un valodas iepazīšana. Dalībniekiem nometnēs bija dažādas aktivitātes: tradicionāli – lībiešu (līvu) valodas nodarbības, mūzikas stundas, atkārtotas lībiešu dziesmas, “nakts trasīte”, talantu vakars, pārgājieni, kuru laikā liela uzmanība tika veltīta vietvārdiem un to izcelsmei. Kā katru gadu, notika arī “mākslas darbnīcas”, kuru laikā bērni gatavoja darbus šī gada “Kultūras mantojuma dienu” ietvarā notiekošajai izstādei “Neparastais mantojums” “laivu kapsētas” zīmējumus, kas atrodas Mazirbes jūrmalas kāpās. Nometnes dalībnieki devās arī uz Ventspils pilsētas muzeja “Amatu māju”, kur šogad no jūnija līdz gada beigām tiek īstenots sekretariāta finansētais projekts “Lībiešu tautastērps un tā nēsāšanas prasmes”. Paaudžu nometnes dalībnieki Miķeļtorņa kapos pieminēja pirmās atjaunotās Līvu (lībiešu) savienības vadītājas Ievas Neilandes devumu lībiešu atmodas veicināšanā un etniskās pašapziņas stiprināšanā.

Paaudžu nometnes atklāšanu pagodināja Latvijas vēstniece Ungārijā Veronika Erte un Ungārijas goda konsule Latvijā Ariana Župika. Nometnes vadītājas bija lībietes, pieredzējušās nometņu vadītājas un pedagoģes Zoja Sīle un Brigita Zakare. Pedagogi – Ērika Krautmane, Dagmāra Ziemele, Inese Margēviča, Maija Alekse, Āris Kronbergs un Ilze Iesalniece.”

(Lilita Kalnāja. 2008. gada svarīgākie notikumi. – Lībiešu gadagrāmatā 2008. = Līvlizt āigastrōntõz 2008.

Rīga: Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt”, 2008. 144.–150. lpp.)

 

 

2009. gads – septiņpadsmitā

2009. gada nometnei finansējumu vairs nevarēja iegūt no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārvaldītājiem valsts mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” līdzekļiem, jo sekretariāts savu darbu beidza 2008. gada 31. decembrī. 2000 latus bērnu un jauniešu nometnes “Mierlinkizt” un paaudžu nometnes “Rāndadīlba” sarīkošanai Līvu savienība ieguva Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā.

 

 

“2009. gada vasarā Mazirbē, kā ierasts, notika līvu jauniešu un bērnu mākslas nometne “Mierlinkizt”. Nometnē piedalījos jau sesto gadu.

Kopš pirmās reizes, kad ierados Mazirbē, nometne ir ļoti mainījusies. Gan tās struktūra, nodarbības, jaunieši, viņu attieksme un pat jautro skolotāju sastāvs ir mainījies. Viss jau būtu ļoti pozitīvi un jauki, ja šīs pārmaiņas nāktu nometnei par labu. Sešos gados tā no interesantām mākslas stundām, kurās varēja iemēģināt roku rotu veidošanā un pat pūķu meistarošanā, ir pārvērsta par nepārtraukta zīmuļa skrāpēšanu pret papīra lapu. Attēlu kopēšana, dabas zīmēšana utt. Vai tik tiešām senie lībieši tik ļoti aizrāvās ar zīmēšanu? Man tā nešķiet. /../

Mūzikas nodarbības un danči bija tās sešdesmit minūtes, kas satuvināja visus nometnes dalībniekus, gan skolotājus, gan audzēkņus. Mūzikas stundās ikviens varēja brīvi iemācīties kādu no senajiem līvu mūzikas instrumentiem (Dāvja Stalta vadībā iemācījos bungot), iemācīties līvu valodu, dziedot vijoles, bungu, ģitāras un citu instrumentu skaņu fonā, ne tikai mācoties to valodas stundās, kuras galvenokārt sastāvēja no gramatikas. Jautrie danči, dejas un rotaļas, kas nevienam neapnika, nu ir aizvietotas ar četrdesmit minūtēm saspringuma un skatīšanos pulkstenī, vēl jo vairāk ar sūdzībām par danču skolotāju… Garās un sportiskās jūras stundas, kurās tika spēlēts gan volejbols, gan futbols un pat tika veidotas dažādas sportiskās trases, ir atstātas pašu audzēkņu ziņā un arī tikai tad, ja pašiem ir bumbas un sporta inventārs.

 

 

Līvu patriotisms, kas lika sevi manīt, jau sperot soli nometnes tuvumā vai runājot ar kādu no tās dalībniekiem, nu ir izzudis. Vairs netiek sagaidīts saulriets ar dziesmām, ugunskurs un diskusijas par līvu vēsturi laivu ielokā ir pilnīgi aizmirsti, nemaz nerunājot par klusuma brīžiem mūsu senču atcerei. Tādas mācību stundas kā “Līvu vēsture” arī vairs nav. Šogad raitu līvu valodu jaunieši varēja dzirdēt tikai no Dagmāras Ziemeles, kura līvu valodu māca nometnē jau ļoti sen. Runājot par valodas praktisko izmantojumu man nav daudz sakāma – vairs netiek lietoti pat sasveicināšanās vārdi līvu valodā, kurus patiešām ir viegli iegaumēt.”

(Matīss Stīpnieks. Mierlinkizt 2009 – vajadzīgas pārmaiņas. – Livones, 04.09.2009.)

 

 

2010. gads – bez nometnes

20. jūnijā Līvu savienības kopsapulcē tika ievēlēta jauna valde, kura uz pirmo sēdi sanāca 10. jūlijā: “Ļoti lielas diskusijas izraisīja jautājums par Līvu svētku atcelšanu. Dāvis Stalts skaidroja, ka svētkiem nav naudas un turklāt, pat ja to dabūtu, mēneša laikā sarīkot svētkus vienkārši nav iespējams. Tas pats attiecas arī uz bērnu nometnēm. Svētku vietā Mazirbē 7. augustā plkst. 13.00 atklās Andreja Šulca simtgadei veltītu izstādi. Nākamā gada svētkus un nometnes valde solās sākt plānot jau rudenī.”

(Linda Zonne. Līvu savienības valdes sēde. Līvõd īt vald kubbõtulmi. – Dundadznieks, 2010, nr. 7, 7. lpp.)

 

 

“Ņemot vērā pašreizējo Līvu savienības situāciju, 2010. gadā netiks rīkoti ne tradicionālie Līvu svētki, ne arī bērnu un pusaudžu nometne.

20. jūnijā Līvu savienības biedru delegātu sapulcē ar balsu vairākumu par Līvu savienības vecāko ievēlēja mani, Dāvi Staltu, un nu man jāsteidz paziņot aktuālos lēmumus. Situācija ir tāda, ka pašreiz nekāda veida finansiāla darbība Līvu savienībā netiks veikta un nevar tikt veikta, jo joprojām Tieslietu ministrijā nav sakārtotas atskaites par vērā ņemamām 2005. un 2006. gadā īstenoto projektu summām, kuras pārsniedz 20 000 latu. Šādos apstākļos un steigā, kā arī ņemot vērā Līvu savienības iepriekšējās vadības nenokārtotās ārējās parādsaistības, šogad uzskatām ne vien par neiespējamu, bet arī neloģisku svētku svinēšanu un nometnes rīkošanu.

Uzsveru, ka tas ir tikai šogad, jo mums ir pietiekami daudz laika, lai spētu sakārtot lietu gaitu tā, ka nākamajā vasarā lībiešu dzīve varēs iegulties jau tradicionāli ierastajās sliedēs. Protams, jaunā kvalitātē. Jau rudenī sāksim nopietni strādāt gan pie 2011. gada Līvu svētku, gan nometnes izveides un jaunās koncepcijas.”

(Dāvis Stalts. Par svētkiem un nometnēm. – Livones, 02.07.2010.)