Somijas ziņu aģentūras STT žurnālists Markuss Kuokanens (Markus Kuokkanen) izplatīšanai valsts medijos ir sagatavojis rakstu par Medņu ģimeni “Vecāki nomainīja mājas valodu, lai glābtu senču valodu, un tagad Helsinkos dzīvojošo māsu valoda ir retā lībiešu valoda” (šeit saite uz raksta publikāciju laikrakstā “Salon seudun sanomat”). Četrgadīgās Kuldi un astoņus mēnešus vecās Ilmas Mari vecāki Renāte un Jānis Medņi paši lībiešu valodu mācījušies no grāmatām. Bērniem valodu nolēmuši mācīt, jo vēlējušies tai dot nākotni. Mājas valodas nomaiņa nav bijusi viegla, un Jānis Mednis to salīdzina ar sportu:

“Reiz vaicāju vienam trenerim, kā tu rītos tik agri vari piecelties. Viņš atbildēja, ka vienkārši ir jāceļas. Cita veida nav. Šeit ir tāpat. Valoda vienkārši ir jārunā.”

Ar bērniem pāris runā tikai lībiski, lai gan savā starpā reizēm sarunājas arī latviski.

Žurnālists piemin jauno vecāku sarakstīto grāmatu “Zeltabērns”, kuras mērķis ir palīdzēt arī citām ģimenēm runāt ar bērniem lībiski. Tajā ir apkopoti vārdi un teikumi, kas nepieciešami ikdienā ar mazu bērnu.

Kuldi ar vecākiem Renāti un Jāni Medņiem Mazirbes jūrmalā 2022. gada Lībiešu svētkos. Jaunākā māsa Ilma Mari vēl nav piedzimusi.
Foto no Līvu savienības albuma

Stāstam par Medņu ģimeni pievienots arī speciālista viedoklis, ko pārstāv LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Viņš zina pāris desmitus cilvēku, kuri lībiešu valodu iemācījušies, piemēram, no saviem vecākiem vai vecvecākiem, un spēj sarunāties lībiski. Komentējot 2013. gadā medijos plaši izskanējušo ziņu, ka ir miris pēdējais lībiešu dzimtās valodas runātājs un ka pēc pētnieku domām pasaulē vairs nav neviena, kuram lībiešu valoda ir pirmā valoda, V. Ernštreits atbild, ka šie pētnieki nav pazinuši visus valodas runātājus. Lībieši jau esot pieraduši pie šiem priekšlaicīgajiem paziņojumiem par valodas nāvi. Tādi esot bijuši četras vai piecas reizes. Pēc V. Ernštreita stāstītā, šobrīd lībiešu kopienā esot 1500–2000 cilvēku. Tie esot cilvēki, kuriem ir svarīga lībiešu identitāte un kultūra un kuri piedaloties kopienas darbībā.

Rakstā teikts, ka Latvijā kaut kādā mērā tiek organizēti lībiešu valodas pasākumi, kas paredzēti bērniem. Jau trīsdesmit gadus notiek lībiešu bērnu vasaras skola. V. Ernštreita vadītais institūts ir piedalījies mācību materiālu attīstīšanā un skolotāju apmācībā. Tagad institūts plāno rudenī sākt jaunus lībiešu valodas kursus īpaši bērniem.