Lībiešu tautasdziesmas savā repertuārā Ventspils pusē iekļāvis ne tikai ansamblis “Rāndalist” un folkloras kopa “Kāndla”, bet arī Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Lība”. To 1999. gada 9. septembrī izveidoja labi zināmā diriģente Ilga Buntika, bet kopš 2011. gada septembra kolektīvu vada Margita Kronberga. 

Kora ”Lība” dziedātājas Dziesmu svētkos Rīgā.

Ir vējaina novembra pievakare. Kultūras centrā mani sagaida Margita un vēl trīs lībiņas, kā sevi mīļi dēvē dziedātājas, – Jolanta Vanaga, Anita Pavlovska un Evita Dreimane. Korī ir divdesmit dziedātājas, bet šīs dāmas izraudzītas, lai pastāstītu par koncertdarbību un lībiešu dziesmu nozīmi ikdienā. Sarunas laikā bieži skan smiekli, jo koristes ir jautras, atraktīvas un dzirkstošas. Viņas atgādina, ka Ilgai Buntikai bija lībiska izcelsme, diriģente bija draugos ar Dzintaru Kļaviņu, kurš izteicās, ka Ventspilī vajadzētu nodibināt lībiešu kori.

Jolanta dzied korī divdesmit četrus gadus un atceras, ka Ilgas laikos īpaši akcentētas lībiskās vērtības:

“Viņa ar savu šarmu un sirsnību prata mūs saliedēt. Ilga bija tā, kas man iemācīja mīlēt dziesmu. Ar mani kopā “Lībā” sāka dziedāt arī Kristīne Prikule, un mēs aizvien esam lībiņas. Pamanījām vietējā laikrakstā “Ventas Balss” sludinājumu, ka tiek meklētas dziedātājas, un atnācām. Tolaik bieži dziedājām lībiski, un šīs tautas dziesmu vārdi dažkārt pat labāk palika atmiņā nekā latviešu dziesmu teksti. Bet grūti gan bija apgūt lībisko izrunu! Ilga mums to mācīja un skaidroja tekstu nozīmi. Gan toreiz, gan tagad kora repertuārā ir daudz dziesmu par jūru. Tā jau ir bijusi nozīmīga kā latviešiem, tā lībiešiem.”

Ilgas laikos “Lība” lielākoties koncertēja Ventspilī. Kolektīvam izveidojās labas attiecības ar sieviešu kori “Draudzība” no Saldus, tādēļ abi Kurzemes novada kolektīvi bieži sadziedājās, tika uzturēti kontakti arī ar Valmieras vīru kori. Klausītājiem patika lībiešu tautasdziesmas. “Lība” uzstājās arī Lībiešu svētkos Mazirbē. Kad korī notika diriģentu maiņa, arī Margita uzrunāja ventspilnieces ar laikraksta starpniecību. Tā kolektīvam pievienojās jaunas dziedātājas. Lībiņas joprojām dažkārt uzdzied lībiski, jo tā ir sava veida odziņa, tomēr Margita godīgi atzīst, ka nevar daudz laika veltīt šādam repertuāram, jo jāapgūst obligātais, kas jāizpilda Dziesmu svētkos.

Lāčplēša dienas gājienā 2024. gada rudenī.

“Ja grib piedalīties šajā kustībā, ir jāzina daudz dziesmu. Kā nāk kādi svētki vai ir kāds projekts, atkal mācāmies ko jaunu.

Būtībā mūsu repertuārā ir četras piecas lībiešu dziesmas, un kāda no tām noteikti izskan, kad koncertējam. Kad dziedātājām šuva tērpus, izvēlējamies lībiskus toņus. Mums prātā labi palikusi uzstāšanās 2018. gada 4. maijā Mazirbē, kad tur bija ieradušies arī somi. Toreiz dziedājām tikai lībiski, jo lībiešu tautasdziesmas ir vienkāršas. Sarežģītākais ir vārdu apguve.

Starp citu, koru skatē viena no dziesmām, ko izpildījām, bija “Lōla izā” folkloras kopas “Kāndla” vadītājas Ilgas Pornieces un manā aranžijā,” atklāj Margita, piebilstot, ka Ilga diezgan bieži izpalīdz lībiešu valodas izrunas jautājumos. Labi noder arī internetā atrodamā informācija.

Margitas un viņas māsas Jolantas Vangas radi no mammas Rutas Pakalnes puses nāk no Sīkraga. Rutas omīte Elizabete Straumere nebija lībiete, bet prata šo valodu. “Es jau domāju, ka lībieši ir ļoti sīksti un prot noturēt savai tautai raksturīgās vērtības. Patīkami, ka tagad ciematu nosaukumi uz ceļa norādēm lasāmi arī lībiski. Kad mēs, daudzas lībiņas, gājām skolā, par lībiešiem vispār tikpat kā nerunāja. Es par viņiem vairāk uzzināju, pateicoties tieši Ilgai Porniecei. Manas meitas Nikija un Kellija savulaik dziedāja pie viņas folkloras kopā,” atceras Margita.

Lībiņām patīk jautroties, šoreiz – masku ballē.

Anita “Lībā” dzied kopš 2013. gada novembra beigām, un ir priecīga, ka iekļāvusies draudzīgajā kolektīvā, kuram ir jauka un radoša vadītāja. Anita neslēpj, ka nav viegli iemācīties dziesmu tekstus lībiešu valodā, bet, kad tie apgūti, ir gandarījums. Evita piebilst, ka reizēm mēle samežģās, līkumojot lībiešu valodas labirintos. Viņai vairāk tīk jautrās lībiešu tautasdziesmas, bet jādzied arī minorīgākas, jo “jūrā ir sūrie vēji, tur neko nevar darīt”. Jūras māte ir paņēmusi daudzus lībiešu zvejus, un arī par to vēsta tautasdziesmas.

Evita savu zināšanu klāstu par lībiešiem papildināja Herberta Dorbes muzejā “Senču putekļi”, kad etnomuzikologs Zigurds Ete stāstīja par Dzintara Kļaviņa devumu lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā.

“No šīs lekcijas man īpaši prātā palika tas, ka Ilgai Buntikai bija intensīva sarakste ar Dzintaru Kļaviņu un bija entuziasti, kuri brauca pa piekrastes ciemiem un uzklausīja vecos cilvēkus, kas prata lībiešu valodu. Es jau kūdu pārējās dziedātājas, ka mums vajadzētu iemācīties vēl kādas dziesmas lībiešu valodā, bet īsti neatliek tam laika.

Piemēram, 30. novembrī būs jāuzstājas Ventspils Lielajā laukumā, kur iedegs svētku egli, Ziemassvētku laikā parasti apmeklējam sociālas aprūpes centrus,” stāsta Evita.

Eslingenā, Vācijā, 2022. gada vasarā Pasaules latviešu dziesmu svētkos.

Šogad “Lības” dziedātājas piedalījās Baibas Šuvcānes grāmatas “Gaist līvu dziesma debesīs” atvēršanā Ventspils Mūzikas bibliotēkā. Margita teic, ka labprāt aizvestu savas lībiņas uz Lībiešu svētkiem Mazirbē. “Varbūt pēc šī raksta izlasīšanas tie, kas ir atbildīgi par svētku norisi, uzzinās par mums,” spriež diriģente. Pavasaros kora dziedātājas ir iesaistījušās putnu un dabas modināšanā Liepenes jūrmalā un spēka vietā “Čīkstele” Tārgales pagastā, tā pievienojoties tiem, kam ir svarīga lībiskā dzīvesziņa.

Ventspilī pēc koru skates, pozējot vienā no pilsētas skvēriem.

Foto no kora “Lība” dziedātāju privātajiem albumiem