Vasaras sezonas atklāšanas pasākuma pirmā daļa noritēja ārā pie mūsu trim ozoliem, pīlādža un īves. Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite iepazīstināja ar līvu kultūras darbinieku jubilāru dzīves gājumu.

Šogad svinam lībiešu valodnieka, folklorista, dzejnieka, tulkotāja un skolotāja Pētera Damberga (1909–1987) 115. gadskārtu. P. Dambergs dzimis Sīkraga Ķeļķos lībiešu Kārļa un Kristīnes Dambergu ģimenē. Pagājušā gada maijā P. Damberga bērni, mazbērni un mazmazbērni pie Mazirbes Lībiešu tautas nama iestādīja viņam veltītu piemiņas ozolu. Otrs jubilārs šogad ir lībiešu draugs, lībiešu valodas un kultūras pazinējs, bibliogrāfs igaunis Tenu Karma (1924–2014), kuram 1. maijā bija 100. dzimšanas diena. T. Karmas mūža nozīmīgākais devums ir viņa ieguldījums lībiešu kultūras vērtību izzināšanā un popularizēšanā, lībiešu valodas kopšanā, etniskās apziņas celšanā, lībiešu, igauņu un somu kultūras sakaru stiprināšanā. Nozīmīga bijusi T. Karmas sadarbība ar P. Dambergu. Tā rezultātā 1980. gadā iznāca lībiešu tautasdziesmu izlase. Viņš bija arī aktīvs atjaunotā lībiešu mēnešraksta “Līvli” līdzautors. T. Karmas novēlējums lībiešiem un igauņiem:

“Savā starpā saprasties un turēties kopā, lai neviens nevarētu mūs salauzt pa vienam. Tikai kopā mēs esam stipri.”

Godinot T. Karmas piemiņu, iestādījām pīlādzīti, jo tas ir lībiešu enerģētiskais koks, kas mums dod spēku. Pie stādīšanas bija mūsu aktīvais Mazirbes grupas lībietis Pēteris Dambergs, P. Damberga mazdēls. Tad sekoja fotografēšanās un laba vēlējumi.

Pie Tenu Karmas pīlādzīša Teiksma Pobuse (no kreisās), Rūta Damberga, Pēteris Dambergs, Monta Kvjatkovska, Madara Oga, Marija Bērziņa un Ieva Ernštreite.
Aijas Gedzunas foto

Otrā pasākuma daļa lībiešus un viesus pulcēja Mazirbes lībiešu tautas nama zālē, kur notika mākslinieces Gitas Šmites gleznu izstādes “Es jūs gaidīšu tur…” atklāšana. Pirms 20 gadiem mākslinieces dzīvē un sirdī ienāca Lībiešu krasts, kļūstot par galveno iedvesmas avotu. Gitu aizrauj daba, Vaides un Lībiešu krasta vēsture. Izstādē eksponēti pēdējos gados tapušie darbi, klusās dabas un pirts noskaņas. Šī ir jau otrā G. Šmites darbu izstāde Lībiešu tautas namā. Pirms pāris gadiem varējām skatīt pirtsmākslai veltītus darbus.

Gita Šmite saka:

“Divas lietas, kuras man patīk darīt, ir gleznot un iet pirtī. Tās abas ir tuvas meditācijai – sagatavošanās, koncentrēšanās, atslēgšanās no liekā un ļaušanās ilgstošam procesam.”

Mākslinieces iedvesmas avots ir ģimenes lauku mājas Reņģes senajā lībiešu ciemā Vaidē, kā arī kontakts ar dabu, jūru, bērniem un draugiem, kas kļuvis par veidu, kā apjaust savu patieso sūtību mūsdienu brīžiem trakajā pasaulē.

Māksliniece Gita Šmite atklāj savu personālizstādi “Es jūs gaidīšu tur…”.

“Glezniecība, līdzīgi kā valoda, ir mana identitāte. Manu gleznu galvenie varoņi – dižais Vaides ozols, vēl lībiešu valodu dzirdējušais, vēl no Džema un Augustes Bertholdu laikiem mantotais, mīļais, vecais Reņģu māju virtuves galds, uz pirts lāvas ievu ziedu smaržā ietīts cilvēka ķermenis vai zem istabas loga rožu krūmā atrastā pērnās vasaras ligzda,” atzīst māksliniece.

Lībiešu tautas nama zāle, kas bija rotāta ar košiem pavasara ziediem, un spilgtās, burvīgās mākslinieces gleznas pulcēja ievērojamu skatītāju un sveicēju pulku. Šķiet, ka tik daudz apmeklētāju Lībiešu tautas nams nebija redzējis kopš iepriekšējiem Lībiešu svētkiem. Izstāde būs skatāma visu vasaru līdz 31. augustam.

Gita Šmite un Līvu savienības vecākā Ieva Ernštreite pārrunā sezonas ieskandināšanas iespaidus.

Pasākuma trešajā daļā mielojāmies ar “Mazās irbes” picām un apspriedām 2024. gada Lībiešu svētku scenārija idejas. Vasaras sezonu ir sākusi arī Mazirbes Lībiešu tautas nama kafejnīca un gaida apmeklētājus sestdienās un svētdienās.