“Es redzu, kā sieviešu lakati plīvo,
Kad lībieši laivās pret apvārsni iet, –
Caur gadsimtu miglu šis skats manī dzīvo.”
Uldis Krasts “Lībiešu motīvs”
2024. gada 3. augustā Mazirbē notika Līvu savienības organizētie ikgadējie Lībiešu svētki. Mazirbē atkal varēja redzēt daudz ļaužu, un ne vienam vien mugurā bija lībiešu tautastērps.
Svētkus ievadīja iepriekšējā vakarā notikušais ļoti emocionālais un skaistais Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” dalībnieku un skolotāju koncerts “Min azūm”. “Mierlinkizt” ir mūsu lielākais jubilārs, jo atzīmē 30. pulcēšanās reizi. Vasaras skolas bērni ir mūsu tagadne un nākotne. Brīnišķīgajā koncertā izskanēja lībiešu dvēsele.
Pēc pagājušā gada Līvu savienības simtgades plašajiem un daudzpusīgajiem svētkiem šie varbūt likās nedaudz klusāki, jo nebija zaļumballes. Svētku programmu vadīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa un Salaspils jauktā kora “Lōja” diriģents Ģirts Gailītis. Kā katru gadu, tos ievadīja dievkalpojums Mazirbes baznīcā. Šoreiz ar mācītājiem Kārli Irbi un Lauri Vālgamā.
Svētku sākumā visi devās goda aplī pie mūsu ozoliņiem un sveica tos ar dziesmām. Savā uzrunā Lībiešu savienības ilggadējā vadītāja Ieva Ernštreite citēja rakstnieces Ingas Ābeles vārdus: “Neviena valsts nav maza, ko apskalo jūra!” Tika izteikta pateicība svētku organizētājiem un sagatavotājiem Teiksmai Pobusei, Rūtai un Pēterim Dambergiem, Ligitai Dambergai, Mairai Kreicerei, Madarai Ogai, Kristai Greiško, Andrim Rorbaham, Marijai Bērziņai un Ģirtam Gailītim.
Tika godināti mūsu šī gada jubilāri: “Mierlinkizt” – 30 gadu jubileja, Ventspils lībiešu ansamblim “Rāndalist” – 20. Līvu savienības vadītāja izteica īpašu pateicību Lībiešu kultūras centram, kurš arī darbojas jau 30 gadus. Sirsnīgs paldies Renātei Blumbergai, Gundegai Blumbergai, Baibai Dambergai un Uldim Balodim! Tika sveikts arī Lībiešu institūts, kas darbojas Valta Ernštreita vadībā, Lauri Vālgamā no Somijas, ceturtās lībiešu vasaras universitātes 35 dalībnieki no visas Eiropas, kas darbojās Košragā. Savā runā pārstāve no Igaunijas Tartu Universitātes Mīna Norvika atzīmēja, ka vissvarīgākais ir satiktie cilvēki – lībietes Julgī Stalte un Gita Kūla, kuras arī piedalījās vasaras universitātē.
Svētku uzrunas teica arī Tartu studentu jauktā kora pārstāvis Jāns Masso, Igaunijas vēstniecības konsule Marika Keiva-Urma, Ungārijas vēstniecības misijas vadītāja vietnieks un konsuls Mātē Naģs, Somijas vēstniecības pilnvarotais sekretārs Jāko Koivusāri, Talsu novada pašvaldības deputāte Sandra Pētersone, “Mierlinkizt” ilggadējā vadītāja Ieva Zdanovska. Uzrunu sākumā un beigās skatītājus priecēja koris “Lōja” ar “Plagā loul” (Karoga dziesmu) un vasaras skolas bērni un jaunieši, kuri nodziedāja pilnīgi jaunu dziesmu ar nosaukumu “Mierlinkizt”, kuras mūzikas autore ir Elīna Ose, bet vārdu autors – Ķempju Kārlis (Karls Pajusalu).
Kopīgajā gājienā uz jūras malu šogad priekšgalā Reinis Zumbergs ar lībiešu zaļibaltizilo karogu. Jūra mūs sagaidīja ar ziemeļrietumu vēju un lieliem viļņiem. Ziedojumu Jūras mātei – nometnes jauniešu pīto ozolzaru vainagu – jūrā ieveda Reinis Zumbergs un vasaras skolas labāko lībiešu titulu ieguvējas Magdalēna Skuja un Linda Millere, pie airiem vietējais zvejnieks Raivis Jumis.
Pulksten 15.00 Lībiešu tautas nama zālē skatītājus un klausītājus ar jautrām lībiešu dziesmām priecēja “Mierlinkizt” dalībnieki, Ventspils lībiešu ansamblis “Rāndalist” Angelikas Dzintaras vadībā, Tārgales ansamblis “Kāndla” Ilgas Pornieces vadībā, kā arī Taritu vīru ansamblis no Sāmsalas Rētas Lahtas vadībā. Sāmsalieši Līvu savienības vadītājai pasniedza interesantu dāvanu – no jūras izskalotu īpatnēju, apgleznotu koku un māla laivu. No Mazirbes līdz Sāmsalai ir mazāk par 30 kilometriem, un kādreiz lībiešu un sāmsaliešu sakari bijuši daudz ciešāki. Tagad Sāmsalā Serves pussalā ir sava Torgu karaliste ar saviem karogiem, kurus redzējām plīvojam Mazirbē visu Lībiešu svētku laiku. Valts Ernštreits iepazīstināja klātesošos ar Lībiešu institūta darbību lībiešu valodas un kultūras pētniecībā, lībiešu jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” darbību un lībiešu vasaras universitātes norisēm.
Kora “Lōja” diriģents Ģirts Gailītis sniedza garu un plašu ieskatu “Lībiešu kormūzikas antoloģijā”, kas vēl top. Tajā ieguldīts milzīgs darbs. Antoloģijai būs trīs daļas – vēsture, padomju gadi un mūsdienas. Ģ. Gailītis atzīmēja, ka ļoti nepieciešama jauna lībiešu oriģināldzeja. “Lōja” nodziedāja vairākas dziesmas no jaunās antoloģijas. Klātesošajiem sevišķi patika “Sadā vīm!” (Līsti lietus) ar Elīnas Oses mūziku un Valta Ernštreita vārdiem. Tika izteikts solījums, ka grāmatas atvēršanas svētki būs šāgada oktobrī. Ļoti interesants un atraktīvs bija Tartu studentu jauktā kora koncerts Killikes Josingas vadībā, kas pulcēja skatītājus laukā pie lielās skatuves.
Septiņos vakarā pļaviņā pie skatuves nebija, kur adatai nokrist, jo sākās Aijas Andrejevas un Jāņa Aišpura koncerts “12 stāsti vasaras vakaram”. Tas sākās ar dziesmu “Ceļš sākās Dundagā”, izskanēja pa lībiešu un latgaliešu tautasdziesmai, kā arī dziesma no “Sound poet” un Alex repertuāra. Ļoti personiskās un romantiskās dziesmas “Ēnas”, “Neatteic un neizbeidz”, “Es esmu”, Imanta Kalniņa “Apvij rokas” u. c. sajūsmināja klausītājus. Jauki likās tas, ka īsumā tika izstāstīta katras dziesmas tapšanas vēsture. Koncerts mūs pārsteidza ar mākslinieku neviltotas sirsnības un mīlestības gaisotni.
Pēc koncerta, pozitīvu emociju spārnoti, devāmies uz jūrmalu, lai baudītu svētku noslēgumu – Līvu uguns rituālu. Lielu un skaistu ugunskuru bija sakrāvis Pēteris Dambergs, kuram bija tas gods to iedegt. Uguns rituālu vadīja Laura Šmideberga. Vispirms gājām goda apli “Mierlinkizt” jauniešu muzikālajā pavadījumā, tad atraktīvais rituāls ar iedegtām lāpām, pēc tam lībiešu rotaļas un dziesmas. Pēdējie aktīvie dziedātāji un dejotāji jūras krastā bija Julgī Stalte un “Mierlinkizt” jaunieši.
Vēl ilgi nakts tumsā kvēloja ugunskurs, ar savām liesmām vienojot lībiešus, radus un draugus, kuriem Lībiešu krasts ir ļoti nozīmīga tikšanās vieta.
Nākamgad atkal gaidīsim ciemos Mazirbē!
Lībiešu svētki notika, pateicoties Talsu novada pašvaldības, Borisa un Ināras Teterevu fonda, Valsts Kultūrkapitāla fonda, kā arī brīvprātīgo palīgu atbalstam.