No 5. septembra veselu mēnesi ceturtdienās pulksten 19.30 LTV 1. kanālā varēs iepazīties ar radošās grupas SIA “satura darbnīca TAPT” (projekta vadītāja Luīze Feldmane) redzējumu uz lībiešiem. Četrus dokumentālos stāstus veidojusi režisore Anna Šteinberga-Muskare un operators Renārs Muskars.

Publicitātes attēls

Cikla veidotāji atzīst: “Kādam tā ir nejaušība vai likteņa “pirksts” būt saistītam ar lībiešiem, kādam citam – pētniecības objekts un mūža darbs, vēl kādam – atgriešanās pie saknēm. Daļa stāstnieku būs lībiešu pēcteči, daļa tādu, kas sevi identificē kā lībiešus, bet daļa – cilvēki, kam tiešas saiknes nav, taču kuru darbība vai neviltota interese saistīta ar šo tautu. Katra epizode būs veltīta kādai virstēmai un tiks skatīta gan pagātnes, gan tagadnes griezumā. Projekta autoru mērķis nav detalizēti izstāstīt kādu laika posmu, bet gan ar zināmu “skatu no malas” iemūžināt atsevišķu cilvēku stāstus, atmiņas un viedokļus.”

Lāsma Sīle lasa fragmentu no Renātes Blumbergas grāmatas “Lībieši dokumentos un vēstulēs”.
Publicitātes attēls

Pirmais stāsts būs veltīts Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem, kas savulaik atradās Popes un Dundagas muižas teritorijā. Tajā piedalās lībietes Dženeta Marinska, Ulla Frasere, Lāsma un Sabīne Sīles. Tāpat Gunārs Laicāns ar stāstiem par Dundagas muižu un Roberts Grīnbergs – par Popes muižu.

Otrajā raidījumā tā veidotāji centīsies izzināt, kā “cilvēku personības un savstarpējās attiecības, gan esot, gan neesot ar lībiešu saknēm, ietekmējušas lībiešus kā individuālā, tā arī kopienas līmenī”. Un to viņi darīs caur divu dažādu paaudžu ģimeņu prizmu: “Izzināsim Martas Rudzītes un Tenu Karmas stāstu. Kā Igaunijā dzimušais lībiešu valodas un kultūras pētnieks un izcilā Latvijas dialektoloģe satikās, iemīlējās, pārcēlās uz kopīgu dzīvi Latvijā un savu dzīvi veltīja arī lībiešu valodas pētniecībai. Atmiņās ar mums dalīsies viņu meita Rūta Karma. Šodienas griezumā tiksimies ar Zumbergu ģimeni. Linda un Reinis – divi jauni cilvēki, kas ik vasaru Mazirbē lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolā palīdz lībiešu valodu apgūt mazākajiem.”

Rūta Karma atceras vecākus Martu Rudzīti un Tenu Karmu.
Publicitātes attēls

Trešais raidījums būs veltīts Vidzemes lībiešiem: “Sarunāsimies ar Rasmu Noriņu – vēsturnieci, kas savu dzīvi veltījusi Vidzemes lībiešu pēcteču dzimtas koku pētniecībai. Cik viegli vai grūti ir šādus dzimtas kokus izpētīt un salikt metriem garos ruļļos, kādas pārsteidzošas atklāsmes izdodas uzzināt procesā un, pats galvenais, – kāpēc viņa to dara. Tiksimies arī ar sirsnīgo Anitu Emsi – dzejnieci, lībiskā dialekta Svētciema izloksnes uzturētāju, lībiešu kultūrvēstures un valodas mantojuma glabātāju un Svētciema Lielnoru lībiešu dzimtas pēcteci, lai klausītos viņas atmiņu stāstos un, protams, arī dzejā.”

Svētciema Lielnoru lībiešu dzimtas pēctece un dzejniece Anita Emse.
Publicitātes attēls

Rasma Noriņa rāda Vidzemes lībiešu pēcteču dzimtas koku garos ruļļus.
Publicitātes attēls

Ciklu noslēgs raidījums par lībiešu valodu, tradīcijām un rituāliem: “Tiksimies ar Zoju Sīli – lībiešu pēcteci no Saunaga Nigliņu dzimtas, lībiešu valodas pārzinātāju, ilggadēju Rīgas lībiešu ansambļa “Līvlist” dalībnieci un cilvēku, kas daudzus gadus pētījis lībiešu tautastērpa vēsturi. Tāpat atgriezīsimies Kurzemē, lai pieredzētu ikvasaras Lībiešu svētkus Mazirbē un kādu ļoti īpašu, tieši mūsu projektam organizētu notikumu: tradicionālo 19. gs. lībiešu kāzu izspēli ar Kolkas lībiešu ansambļa “Laula” un Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” dalībnieku palīdzību.”

Lībiešu kāzu izspēle pie Kolkas baznīcas ar ansambļiem “Laula” un “Līvlist”.
Publicitātes attēls

“Līvlist”.
Publicitātes attēls

“Projekta ietvaros satikām ļoti daudz sirsnīgu, atsaucīgu lībiešu kopienas pārstāvju, kas uzticējās mums, stāstīja mums, dziedāja mums, lasīja priekšā lībiešu valodā un visur sagaidīja ar smaidīgu “tēriņtš!”. Lībiešu vēsture, kultūra un tradīcijas ir tik bagātas un senas, ka tās nav iespējams izstāstīt četrās epizodēs, tāpēc mūsu kā projekta autoru mērķis bija ne tik daudz detalizēti aptvert kādus laika posmus vai notikumus, bet gan izstāstīt skatītājiem atsevišķu cilvēku konkrētus stāstus. Šoreiz šādus,” saka projekta vadītāja Luīze Feldmane.

Zoja Sīle vada nodarbību klubā “Vešprāiga”.
Publicitātes attēls

Runājot par gūtajām atziņām, režisore Anna Šteinberga-Muskare piebilst: “Manā darbā, sastopot tik daudz dažādu cilvēku, vienmēr lielu aizkustinājumu rada, kad ieraugu kāda acīs mīlestību un degsmi tam, ko viņi dara. Veidojot “Lībieši. Tad un tagad”, ar to saskāros ik uz stūra. Cilvēki, kas ir lepni par savu identitāti, cilvēki, kam acīs mirdz tā uguntiņa, – iet uz priekšu, skaļi un lepni izkopjot savu kultūru, vidi un valodu. Pati galvenā atziņa ir tā, ka nav jābūt lībietim, lai koptu šo kultūru, vidi un valodu, ir vienkārši jābūt cilvēkam, kam rūp, un, kamēr būs cilvēki, kam rūp, tikmēr viss notiks.”

Pirmais raidījums 5. septembrī šeit.

Otrais raidījums 12. septembrī šeit.

Trešais raidījums 19. septembrī šeit.

Ceturtais raidījums 26. septembrī šeit.

Raksta sagatavošanā izmantota raidījuma producenta sagatavotā informācija presei.