Iecerējusi tikties ar ugālnieci Gitu Fridrihsoni un viņas meitu Evelīnu Līnu, nenojautu, ka Gita ir lībiešu sabiedriskās darbinieces un ilggadējās Kolkas skolotājas Mārītes Zandbergas meita. Viņa var lepoties, ka abas pēcteces un znots Raivo ir sīkiem dzīpariem saistīti ar visu lībisko ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Julgī Staltes bērni kopā ar Līnu muzicē Ugālē.
Gitas Fridrihsones albuma foto

Mārīte skolotājas darbā vienīgajā darbavietā Kolkā aizvadīja vairāk nekā pusgadsimtu. Viņas vīrs Rihards ir lībietis, tādēļ meita Gita un mazmeita Līna pavisam noteikti var lepoties ar lībisku izcelsmi, lai gan pati Mārīte nevar droši pateikt, ka nākusi no lībiešiem. Viņas vecvecāki no mammas puses ir no Sārnates. Gita pagājušā gada oktobrī sāka dziedāt Ventspils lībiešu ansamblī “Rāndalist”, un tas noticis, pateicoties tam, ka meita Evelīna Līna, Kolkas omes pamudināta, iesaistījās lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolā “Mierlinkizt”.

Dziedāt “Rāndalist” ir interesanti, lai gan sākumā koncertdarbība saistījusies ar neērtības sajūtas pārvarēšanu:

“Šķita, ka nemācēšu pareizi lībiski izrunāt, izdziedāt vārdus, bet mums ir ļoti laba ansambļa vadītāja Angelika Dzintara, kura zina, kā jāizrunā katrs vārds. Man ir iepaticies mūsu kolektīvs un arī vadītāja. Esam tāda ģimeniska saime,” norāda Gita.

Līna stāsta, ka viņai ļoti patīk bērnu vasaras nometnes Mazirbē, tāpēc viņa katru gadu – nu jau piekto vasaru – devusies uz Mazirbi, lai satiktu vienaudžus un skolotājus, kuriem ir svarīga visa lībiskā tautās nešana:

“Es ļoti labi jūtos nometnēs, kurās ir ugunskuru naktis un citas interesantas aktivitātes. Mēs nometnē ļoti daudz dziedam. Šovasar vislabāk atmiņā palika nodarbības pie skolotājas Lindas Zonnes-Zumbergas, kurās bija jāapgūst jauni lībiešu valodas vārdi.

Varu pateikt vienkāršus teikumus. Piemēram, mani sauc Līna, es dzīvoju Ugālē, man ir raibs kaķis. Vārdu krājums man ar katru gadu paplašinās. Lībiešu valodā man patīk skanīgums, esmu apguvusi vairākas lībiešu dziesmas. Mums ir izveidota nometnes dalībnieku “WhatsApp” grupa, kurā mēģinām sazināties lībiski. Pagājušajā gadā visu cauru gadu mums notika valodas nodarbības tiešsaistē – tās ir interesantas! Šajā rudenī pirmo reizi uz valodas nodarbībām biju aizbraukusi arī uz Lībiešu institūtu Rīgā.”

Līna 2023. gada Lībiešu svētku dievkalpojumā Mazirbes baznīcā lasa Tēvreizi lībiešu valodā.
Gitas Fridrihsones albuma foto

Gita divus gadus iesaistījās Latvijā pazīstamajā Mājas kafejnīcu dienu kustībā. Pērn tas notika tāpēc, ka meitai vasaras nometnē bija uzdots mājasdarbs iepazīstināt citus ar lībiešu valodu un nometni. Vispirms Līna prezentēja veikumu savā klasē Ugāles vidusskolā, bet pēc tam – tautas nama “Gaisma” pagalmā, kad tika iekārtota vienas dienas kafejnīca. Toreiz Līna muzicēja kopā ar Julgī Staltes bērniem. “Ēdienkartē mums bija cepta leste jeb bute ar dārzeņiem, pasniedzu pūteli, pašas ceptos sklandraušus un mājas kūku. Gan pērn, gan šogad Mājas kafejnīcu dienās Ugālē uzstājās un mani atbalstīja lībiešu dziesmu ansamblis “Rāndalist”,” saka Gita.

Gita šogad Ugālē Mājas kafejnīcu dienās. Tajās uzstājās lībiešu dziesmu ansambļa “Rāndalist” dāmas.
Gitas Fridrihsones albuma foto

Gan māte, gan meita ir iesaistījušās amatierteātrī “Ugāles drāma”. “Kopā ar gandrīz tūkstoti Latvijas teātrinieku piedalījāmies Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgades pasākumā Rīgā. Mūsu kolektīvs Kurzemes zvejnieku ciema Lurķu mājās izspēlēja dzīves situāciju “Cik maksā līgava?”, mēs to dēvējām par lībiešu kāzām. Uzvedumā Līna dziedāja lībiski,” stāsta Gita.

“Es lepojos, ka esmu lībiešu pēctece. Domāju, ka varēšu apgūt arī citas somugru valodas. Nometnē iepazinos ar radiem no tēva puses un savedu viņus kopā ar savu ģimeni,”

dižojas Līna. Savukārt viņas māmiņa, Kolkā dzimusī Gita, atceroties bērnību, stāsta: “Tu zini, bērnībā es to lībisko neizjutu. Šī apjausma atnāca līdz ar meitas Līnas pievēršanos lībiskām vērtībām. Mana mamma Mārīte nav lībiete, tomēr ir ļoti daudz darījusi šīs tautas labā. Atceros, kad vēl dzīvi bija vecvecāki, vaicāju viņiem, kā lībiski skan viens vai otrs vārds. Opaps gan nomira, kad man bija vien divi gadi, vairāk izvaicāju viņa sievu Veru, sauktu par Gošiņu. Viņa man iemācīja skaitīt lībiski. Vera un Voldemārs Zandbergi saskatījās Lielirbē. Mani aizvien vilina Kolka. Šķiet, kad turp aizbraucu, ir tāds uh! Kad pastaigāju tur gar jūras malu, tā vien liekas, ka vēji aizpūš visas negācijas, un tad esmu kā no jauna piedzimusi,” priecājas Gita.

Līna iesvētību dienā šovasar jūlijā Ugāles evaņģēliski luteriskajā baznīcā kopā ar abām mīļajām omēm Mārītēm.
Gitas Fridrihsones albuma foto

Gitas vīra Raivo vecāki ir Jānis un Mārīte Fridrihsoni. Viņa ome Irma, meitas uzvārdā Stalte, bija lībiete. Viņas vīrs Aleksis, ņemdams viņu par sievu, deva Fridrihsones uzvārdu. Raivo atceras no bērnības dienām, ka vecāmamma Irma ar savu brāli Oskaru Stalti pa telefonu sarunājās lībiski, valodā, kuru mazbērni nesaprata. Irmas brālis Oskars ir Julgī Staltes vectēvs, Helmī Staltes tēvs.

“Kā Julgī, tā Helmī iepazinu kā sirsnīgus, dzīvesgudrus un pretimnākošus cilvēkus. Piedalījāmies arī Helmī izvadīšanā,” atceras Gita. Savukārt Līna velta labus vārdus Julgī, kura vienmēr ir smaidīga, sirsnīga, nekad nepaies garām nesamīļojot un ko mīļu nepasakot, šādi audzinājusi arī savus bērnus Lelū, Oskaru Kārli un Annu Kī. Līna ar viņiem ir sadraudzējusies un teic, ka radinieki viņu ievelk dziļi lībiskajā, patiesi lībiskajā.

Irma Fridrihsone, dzimusi Stalte, prata lībiešu valodu.
Gitas Fridrihsones albuma foto

Līna apmeklē Ugāles Mūzikas un mākslas skolu un pavasarī piedalījās lībiešu tēmai veltītajā izstādē Ventspils Mākslas skolā, tapa lībiešu tautu meita, bet konkursam Slīterē akvarelī tika uzgleznota jūra ar kokiem un akmeņiem. Līna kopā ar vasaras nometnes bērniem ir uzstājusies vairākos pasākumos: pagājušajā gadā Lībiešu karoga svētkos Rīgā Spīķeru namā, šogad augustā vasaras skolas “Mierlinkizt” trīsdesmitgades koncertā Mazirbē, bet oktobrī piedalījās devītajās Lībiešu kultūras dienās Ventspilī koncertzālē “Latvija”.

Vera un Voldemārs Zandbergi ar bērniem Ainu, Tālivaldi, Rihardu, Edgaru un Andri.
Gitas Fridrihsones albuma foto

“Mans vīrs Raivo tā īpaši neizrāda emocijas, bet zinu, ka viņš dziļi sirdī lepojas ar piederību lībiešiem. Līna jau tagad gaida nākamo nometni. Viņa ir sirsnīga un izpalīdzīga meitene. Dzīvojot Ugālē, meitai pietrūkst jūras, un mēs biežāk aizbraucām uz Kolku nekā uz Ventspili,” saka Gita, bet Līna piebilst:

“Laz knaš Advent āiga ! (Lai skaists Adventes laiks!) Rīemliži Taļžpivḑi! (Priecīgus Ziemassvētkus!)”

Publikācija sagatavota Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītajā projektā “Lībiešu kultūrtelpas portāla “Livones” aktivitātes”.