25. augustā apritēja 280 gadu, kopš dzimis Johans Gotfrīds fon Herders (1744–1803) – vācu apgaismotājs un vācu romantisma aizsācējs, filozofs un teologs, dzejnieks un literatūrkritiķis, Eiropas tautu mutvārdu folkloras kolekcionārs un publicētājs.

1980. gada nogalē Tenu Karma un Pēteris Dambergs ne bez lepnuma Rīgas lībiešu ansambļa “Līvlist” dalībniekiem dāvināja mazu baltu grāmatiņu “Lībiešu tautasdziesmas”, ko bija izdevusi Latvijas Universitāte latviešu valodas un literatūras specialitātes studentiem, lai tie “paplašinātu redzesloku folkloristikā”.

“Lībiešu tautasdziesmu” 1980. gada izdevums ar veltījumu raksta autorei

Krājumiņa sadaļā “Mīlestības dziesmas” ievietota virsrakstā minētā dziesma “Skaista meita, balta puķe”, bet pārskatā par tautasdziesmām Tenu Karma raksta: “Pirmo mums zināmo liecību par lībiešu tautasdziesmām dod folkloristikas pamatlicēja, kādreizējā rīdzinieka Johana Gotfrīda Herdera krājums “Volkslieder” (Leipzig 1778–1779). Tur atrodams kādas vēl mūsu dienās ļoti populāras tautasdziesmas – “Knaš neitst, vālda puţkõz” (Skaista meita, balta puķe ) varianta tulkojums. [..] Gandrīz visas tautasdziesmas šajā grāmatā ņemtas no O. Loritsa krājuma “Volkslieder der Liven” (Tartu 1936), kas ietver arī citu pierakstītas un agrāk publicētas dziesmas”.

“Līvlist” dalībnieks Jēkabs Raipulis izpilda “Knaš neitst, vālda puţkõz” 2024. gada augustā Kolkā. SIA “satura darbnica TAPT” publicitātes materiāls

Muzikologs Maksis Goldins 1983. gadā rakstu krājuma “Latviešu mūzika” 16. laidiena sadaļā “Folklora”, plaši aprakstot “Lībiešu muzikālo mantojumu”, analizē arī Oskara Loritsa uzskatus par aizguvumiem lībiešu tautasdziesmās. Kā piemērs tiek minēta “Knaš neitst, vālda puţkõz”, ar kuru lībieši lepojas un uzskata par savu garamantu. O. Loritss tomēr šīs rotaļdziesmas melodiju uzskata par senu vācu aizguvumu. Tajā vērojamas arī paralēles ar igauņu dziesmām.

“Knaš neitst, vālda puţkõz” notis