Pirmā igauņu ekspedīcija pie lībiešiem pēc Otrā pasaules kara notika 1948. gadā, par kuru esam jau publicējuši tās dalībnieka Tenu Karmas piezīmes un fotogrāfijas. Tartu Universitātes students T. Karma toreiz Lībiešu jūrmalā bija pirmo reizi. Pēc desmit vasarām – 1959. gadā – Lībiešu jūrmalā pirmo reizi bija cits tās pašas universitātes students, kuram arī bija fotoaparāts. Tas bija trešā kursa somugristikas students un vēlākais Tallinas pedagoģiskā institūta (tagad Tallinas Universitāte) igauņu valodas profesors Mati Hints (Mati Hint, 1937–2019). Diemžēl viņš neveica tik detalizētas brauciena piezīmes, tādēļ ir palikušas tikai fotogrāfijas, fragmentāras un nepabeigtas atmiņas par braucieniem pie lībiešiem un viņa stāstītais man, kad 2007. gadā apmeklēju viņu Tallinas mājās, lai iepazītos ar lībiešu braucienos tapušajām fotogrāfijām. To papildina viņa valodas prakses vadītāja Eduarda Vēri (Eduard Vääri) ziņas no 1959. gadā žurnālā “Keel ja kirjandus” publicētā raksta “Liivi keele uurimine jätkub” (Lībiešu valodas pētīšana turpinās). M. Hinta iesāktās atmiņas par braucieniem pie lībiešiem un fotogrāfijas glabājas viņa bibliotēkā Sāmsalas brīvdienu mājā, kura šobrīd ir meitas īpašumā.

Sīkragā bija smilšu kāpas, kas vēja ietekmē mainīja atrašanās vietu.

Sīkraga smilšu kāpas.

Pēc E. Vēri ziņām, kārtējā ekspedīcija pie lībiešiem notika no 8. līdz 22. jūlijam (M. Hints atzīmējis, ka no 7. līdz 20. jūlijam), un tās uzdevums bija noskaidrot aptuveno Kurzemē dzīvojošo lībiešu skaitu un savākt visdažādākos valodas, etnogrāfiskos un kultūrvēsturiskos materiālus. Bez viņa un studenta Hinta tajā piedalījās arī Tartu Universitātes jauktā kora diriģents Valdars Vīress (Valdar Viires), kurš vācis lībiešu tautas melodijas. E. Vēri rakstīja:

“Šoreiz apstājāmies tikai austrumlībiešu izloksnes teritorijās, proti, Kolkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Mazirbē un Sīkragā. Noskaidrojās, ka lībiešu valodas runātāju visvairāk ir Kolkā (daļa no tiem pirms gada ir pārcēlušies uz šejieni no rietumlībiešu izloksnes teritorijas sakarā ar Kolkas izveidošanos par zivju apstrādes centru) un Sīkragā. Tomēr arī šajos ciemos lībiešu valoda vairs nav pārsvarā. Kādreizējā lībiešu centrā Mazirbē lībiešu valoda ir gandrīz pilnībā asimilēta (tur ir vairs tikai seši lībiešu valodas pratēji). Starp labākajiem valodas teicējiem jāmin uz Vaides un Saunaga robežas dzīvojošā 82 gadus vecā Katrīna Zēberga [..], Kolkas iedzimtā Līna Andersone [..], Mazirbē dzīvojošie Eduards Branke (79 gadus vecs), Hermīne Lepste (82 gadus veca) un Pēteris Belte (81 gadu vecs), Košragā dzīvojošā Katrīna Krasone (70 gadus veca), Pitraga iedzīvotājs Pēteris Dišlers (76 gadus vecs), Sīkraga lībietis Kārlis Dambergs (80 gadus vecs) u. c.

Vecākā lībiete, ko satikām, bija zinātniekiem plaši pazīstamā Anna Anzenava (Tiļļu Anna, 86 gadus veca), kura gan neskaidrās domāšanas dēļ vairs nebija izmantojama par teicēju. Vērtīgi kultūrvēsturiski materiāli tika iegūti no A. Breinkopfa, D. Volganska un P. Damberga. Jaunākais lībiešu valodas pratējs izrādījās piecpadsmitgadīgais Uldis Silanagla. Lībiešu valodas runātāju skaita noskaidrošana bija diezgan grūts uzdevums. Par laimi, varēja izmantot Pētera Damberga, kurš vāca vietvārdus Igaunijas Dzimtās valodas biedrības vajadzībām, piezīmes. Izpētot lībiešu valodas pratējus pa ciemiem, nonācām pie secinājuma, ka Kurzemes jūrmalā šodien lībiešu valodā runā 400–500 cilvēku. Skaita precizēšana tomēr paliks kādai no nākamajām ekspedīcijām.”*

Vēl no E. Vēri raksta uzzinām, ka viņi uz Igauniju aizveduši trīs priekšmetus, kurus Igaunijas Nacionālajam [tolaik etnogrāfiskajam – aut.] muzejam dāvinājis Eduards Branke. Pie ieguvumiem skaitāms arī tas, ka M. Hints savācis kursa darbam nepieciešamos materiālus, apguvis valodas materiālu vākšanas metodiku un dzīvu lībiešu valodu. Lībieši un citi vietējie iedzīvotāji ir bijuši ļoti atsaucīgi. Patiesu ieinteresētību ir izrādījusi arī vietējā inteliģence ar Mazirbes skolas direktoru Alfrēdu Cipeli un viņa kundzi Laumu priekšgalā. Atbalstu nākamo igauņu ekspedīciju organizēšanai izteicis arī Latvijas Komunistiskās partijas Talsu rajona komitejas pirmais sekretārs, kurš vienlaikus izteicis arī nožēlu, ka latviešu valodnieki ar lībiešu valodas pētīšanu nodarbojas tik maz.

Mati Hints (no kreisās) un Eduards Vēri pie Mazirbes skolas ar Laumu Cipeli.

Valdars Vīress (no kreisās), Eduards Vēri un Mati Hints pie Mazirbes skolas.

Mazirbe.

M. Hints 2007. gadā stāstīja, ka diriģents Vīress bija Vēri draugs, kurš ar viņiem neesot bijis visu brauciena laiku un vispār esot bijis tikai atvaļinājumā. Viņam pašam šis brauciens ir bijusi divu nedēļu valodas prakse, kas bija obligāta katram somugristikas studentam. Šajā pirmajā braucienā viņam praktiski viss laiks aizgāja, mācoties lībiešu valodu. Vēl pēc piecdesmit gadiem M. Hints, kurš vienmēr bija elegants un šarmants kungs, pārdzīvoja, ka pasniedzējs Vēri kaut kur bija saklausījis un arī viņam bija sastāstījis, ka cilvēki Lībiešu jūrmalā esot ļoti nabadzīgi un tādēļ labākais apģērbs lai paliekot mājās. Un tad bijis tik nepatīkami iet vakariņās pie laipnajiem un elegantajiem viņu pagaidu mājvietas saimniekiem – Mazirbes skolas direktora un kundzes – nepiedienīgā apģērbā. Cipeļu pāris katru vakaru sapucējies, klājis galdu ar sudraba galda piederumiem un aicinājis arī ciemiņus. Atmiņās M. Hints raksta, ka arī brokastis vienmēr bijušas servētas ar eleganci – kafijas tasītes ar apzeltītu maliņu un sudraba galda piederumiem. Viņam visu laiku ir bijis bail, ka nepiebluso saimnieku klāto ārkārtīgi tīro gultu, jo no izgājieniem pa ciemiem vienmēr apģērbā atnesuši blusas un nav bijis labāku drēbju, ko pārģērbt. Tomēr nekāda piesardzība un bailes nav palīdzējušas – blusas tikušas arī uz tīrajiem palagiem.

Ekspedīcijas dalībniekus laipni uzņēma Mazirbes skolas saimnieki Lauma un Alfrēds Cipeļi.

Eduards Vēri un Natālija Kristiņa, Vaide.

Mati Hints un Natālija Kristiņa, Vaide.

Natālija Kristiņa pie savas mājas Vaidē.

Katrīna Zēberga Vaides Ozolniekos.

Katrīna Zēberga ar dēlu Jāni Zēbergu, Vaides Ozolnieki.

Mati Hints (no kreisās) un Eduards Vēri uzklausa Didriķa Volganska stāstījumu, Košraga Nuorpiedagi.

Eduards Vēri un Mati Hints Katrīnas Krasones sabiedrībā, Košrags.

M. Hints atcerējās, ka mazirbnieks Eduards Branke esot bijis ļoti labs lībiešu valodas teicējs, kuram patika pētniekus apmācīt arī neformālajā leksikā. Tomēr vietējā taksī (kravas automobilis ar kasti, kas šeit pildīja autobusa funkcijas) viņiem radās aizdomas, ka vismaz daļa tā saukto aizliegto vārdu būs bijuši aizguvumi no vietējās latviešu valodas izloksnes, jo, kad abi iemēģinājuši jaunapgūtās zināšanas, uz viņiem mesti dīvaini skati. Branke ir bijis ļoti noskaņots pret komunistiem. Turpretī viņa pudeles brālis Pēteris Belte komunistus atbalstīja. Taču arī Belte bija labs lībiešu valodas teicējs – īpaši gramatisko formu sistematizēšanā.

Eduards Branke, Mazirbe.

Eduards Branke un Eduards Vēri, Mazirbe.

Pēteris Belte un Eduards Vēri, Mazirbe.

Pēteris Belte, Mazirbe.

Mati Hints soļo pa bānīša sliedēm starp Mazirbi un Sīkragu.

Pie Dambergu ģimenes Sīkraga Ķeļķos – Kārlis Dambergs (no kreisās), Vilma Silanagla, Valdars Vīress, Eduards Vēri un Uldis Silanagla.

Piecpadsmitgadīgais lībiešu valodas runātājs Uldis Silanagla, Sīkraga Ķeļķi.

Ulda mamma Vilma Silanagla ar brāli Pēteri Dambergu un tēvu Kārli, Sīkraga Ķeļķi.

Pēteris Dambergs ar tēvu Kārli, Sīkraga Ķeļķi.

Vilma Silanagla, Sīkraga Ķeļķi.

Sīkraga Ķeļķos.

Valodnieki pie Cerbahu ģimenes Sīkragā: līdzās Eduardam Vēri Hilda Grīva, bet Mati Hintam – Elfrīda Žagare.

Cerbahu ģimenes sievietes, Sīkrags.

Sīkragā pie Cerbahiem.

Ciemos pie pēdējā pirmskara Līvu savienības vadītāja Pētera Breinkopfa (pirmais no kreisās), Sīkrags.

Ar Annu Anzenavu jeb Tiļļu Annu (vidū) un viņas vedeklu, Sīkrags.

Anna Anzenava, Sīkrags.

Nēmiz pǟl! Anna Anzenava un Mati Hints.

* Tulkots no izdevuma: Liivi rahva keel ja meel: Eduard Vääri uurimused liivlastest ja liivi keelest. Tallinn, 2016, 292.–294. lpp.

Publikācija sagatavota Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītajā projektā “Lībiešu kultūrtelpas portāla “Livones” aktivitātes”.