15. jūnijs pulksten 18.00. Siltā sestdienas vakarā, kad saulīte rotājās, pie Mazirbes Lībiešu tautas nama pulcējās prāvs ļaužu pulciņš, tērpušies tautastērpos un košiem Jāņu vainagiem galvā. Sanākuši lieli un mazi līgotāji. Skaistie un smaržīgie vainagi vīti no visām lauku un dārza puķēm – madarām, rudzupuķēm, āboliņa, margrietiņām, rozēm un peonijām. Cilvēki saposušies un priecīgi sanākuši uz Līvu savienības organizēto ielīgošanu.
Pie mums Mazirbē ciemojās Latvijā pazīstami un iemīļoti tautas mūzikas pasaules pārstāvji: folkloriste, grupas “Iļģi” dibinātāja, grupu “Bizīteri” un “Skandinieki” dalībniece, vijolniece Ilga Reizniece, folklorists, grupas “Iļģi” dūdinieks un koklētājs Māris Muktupāvels, kā arī tradicionālās dziedāšanas kopa “Burdons”, kuras dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi, Zoja Heimrāte, Marga Stalte un Valda Vītola mūs priecēja pirms pāris gadiem 4. maija svētkos.
Sākumā pulcējāmies Lībiešu tautas nama zālē, kur šovasar skatāma gleznotājas Gitas Šmites darbu izstāde “Es jūs gaidīšu tur…”. Pasākumu ieskandināja mūziķu dziedājums. Zāles centrā divas Jāņu mātes – Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un māksliniece Gita Šmite, kuras svinīgi atklāj pasākumu. Ieva solīja: “Es jūs šovasar gaidīšu šeit!” Gita Šmite pastāstīja, ka Lībiešu krasts ienācis viņas dzīvē un sirdī pirms divdesmit gadiem. Tas kļuvis par viņas galveno iedvesmas avotu. Gita saka: ”Gleznošana ir ceļš pie sevis. Ļaušanās tam, ko vieni sauc par dabas pulksteni, citi par dvēseles ritmu. No Līgo līdz Līgo, no gadalaika līdz gadalaikam, no gleznas līdz gleznai.”
Tad visi tiek aicināti laukā godināt mūsu ozoliņus. Divi mūsu simtgades ozoli jau krietni paaugušies, bet Pētera Dambega piemiņas ozoliņš vēl pavisam maziņš. Ar mūzikas un dziesmu palīdzību uzmundrinām, lai ozoli augtu lieli un kupli, lai zaļotu ilgus gadus. Ozols lībiešiem un latviešiem ir spēka, izturības un svētības simbols. Ne velti saka: “vīrs kā ozols”, “stalts kā ozols”, “stiprs kā ozols”. Senatnē Kurzemē augušas ozolu svētbirzis, kur dievu daudzināt un bērnus kristīt. Aizgājušos sadedzināja ozolu birzīs uz ozola sārtiem. Vasaras saulgriežos no ozola zariem vija vainagus un ar zariem pušķoja mājas.
Galvenajā danču vietā – pļaviņā pie Lībiešu tautas nama – ielīgošanas norisēs tika iesaistīti visi. Un liels brīnums – atturīgie latvieši un lībieši dzied, dejo, lec polku, iet rotaļās, malā sēdētāju nav. Skan līgo dziesmas lībiešu un latviešu valodā. Visi dzied “Ozoliņi, ozoliņi, tavu lielu diženumu”, ejam rotaļās “Šurp, Jāņa bērni”, “Dindaru, dandaru, ozoliņi” un citās. Puiši un meitas, vīri un sievas, kā arī bērni lec un danco ar patiesu aizrautību, krāsainiem līgotāju brunčiem plīvojot.
Jāņu māte visus cienā ar sieru, bet āķīgo mīklu atminētāji saņem saldas dāvaniņas.
Ugunskura vietā, kas rotāta papardēm un jāņuzālēm, mākslinieks Arnis Martinelli (mūsu šīvakara Jānis) no Sīkraga aizdedzina mūsu Jāņuguni. Tā drīz vien strauji uzplaukst sārtās liesmas. Skanot dziesmai “Es sakūru uguntiņu”, Vidvuds Medenis ziedo ugunij dzintara putekļus, kas strauji uzšaujas košās dzirkstelēs. Dzintaru, šo brīnišķīgo saules akmeni, Jūras māte mums dāvina pēc vētrām, un tas nes mieru un svētību. Ansambļa “Burdons” dalībnieki met ugunī savus pērnos Jāņu vainagus. Kad uguns svētība saņemta, turpinās dziesmas un danči. Tā nemanot paskrējušas divas stundas.
Tik jauks un emocionāli piesātināts pasākums mums šogad, tieši nedēļu pirms saulgriežiem, bija tieši tas, kas vajadzīgs. Mazirbes vasara var sākties! Esam piedzīvojuši maģisko ielīgošanas rituālu, dzirdējuši zināmas, kā arī un nedzirdētas Līgo dziesmas, iemācījušies jaunas rotaļas un smēlušies enerģiju no saules, uguns, mūzikas un mākslas. Vien nedaudz skumji, ka uz Mazirbi nevarēja atbraukt vairāk Līvu savienības biedru, es saskaitīju vien kādus sešus. Arī gandrīz visus pasākuma sagatavošanas darbus paveicām divatā ar Ievu. Un darbu bija daudz – zāles un apkārtnes rotāšana ar Jāņuzālēm, veselas siena pļavas sagrābšana, ugunskura vietas sagatavošana, akmeņu un malkas vešana utt.
No mazirbniekiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem, redzēju vienu skolotāju, daži klausījās, sēdēdami pie veikala. Šoreiz dalībnieku pulkā pārsvarā bija Lībiešu krasta vasarnieki – mākslinieki, mūziķi, uzņēmēji, cilvēki, kuri nopirkuši vai uzbūvējuši šeit mājas. Šiem cilvēkiem interesē Mazirbes Lībiešu tautas namā notiekošais, mūsu organizētie kultūras pasākumi. Daudz ciemiņu no Rīgas, Dundagas, Nevejas un Talsiem.
Aprunājos ar dažiem pasākuma viesiem un visi atzina, ka ir ļoti gandarīti, ka varēja iesaistīties tik jaukos vasaras svētkos, baudot mūziku un mākslu. Līvu savienības organizēto pasākumu un izstādi atbalstīja Talsu novada pašvaldība un Borisa un Ināras Teterevu fonds.