2024. gada Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai bija pieteikts neparasti daudz grāmatu par lībiešu tematiku – veselas četras: Renātes Blumbergas un Baibas Dambergas “Belte, tas mālders/ Belte, se mōļţiji” (izdevis Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Līvu savienību), Zanes Ernštreites un Agneses Zeltiņas “Lībiešu [kultūr]telpa” (LU Lībiešu institūta atbalsta biedrība, Ventspils lībiešu apvienība “Rānda”), Baibas Šuvcānes “Gaist līvu dziesma debesīs” (Latvijas Mediji) un Vērdiņu Kārļa “Lībiešu balādes / Līvõd balādõd” (Neputns). Prēmiju, ko 10. aprīlī pasniedza sarīkojumā Talsu Galvenajā bibliotēkā, ieguva Gunas Millersones un Gata Vanaga sastādītais katalogs “Nacionāli dekoratīvais stils Talsu novadā” (Talsu novada muzejs), kuru žūrija atzina par vistiešāk saistīto ar Talsu novadu, bet, kā portālam atzina žūrijas locekle kultūras žurnāliste Liega Piešiņa, ja literārās atzinības pielīdzinātu sportistu terminoloģijai, tad “Belte, tas mālders” no deviņiem pieteiktajiem darbiem ierindotos godpilnajā otrajā vietā.

Jāņa Beltes glezna bez nosaukuma. Nav datēts. 41 x 50 cm. Finieris, eļļa. Ulda Berga īpašumā.
Ilustrācija no grāmatas “Belte, tas mālders”

Jāņa Beltes glezna bez nosaukuma. 1935. 70 x 110 cm. Finieris, eļļa. “Līvõ kultūr sidām” īpašumā.
Ilustrācija no grāmatas “Belte, tas mālders”

Tāpat kā citus gadus, notika arī lasītāju simpātiju balsojums. Tajā Talsu Galvenās bibliotēkas vietnē piedalījās 3102 lasītāji, un trešā daļa no viņiem bija devuši priekšroku Viļņa Rozefelda grāmatai “Senajā Ziemeļkurzemē” (Ezerrozes grāmatas). Par lībiešu izdevumiem bija balsojuši tikai 264, un vairāk nekā puse no viņiem atzinīgi bija vērtējuši grāmatu par mākslinieku Jāni Belti.

Jāņa Beltes etnogrāfiskie zīmējumi.
Ilustrācija no grāmatas “Belte, tas mālders”

Grāmata “Belte, tas mālders”, kuras māksliniecisko ietērpu veidojusi Katrīna Vasiļevska, ir ne tikai cienīgs ieguldījums lībiešu kultūrvēstures izpētē, bet arī pirmais izdevums, kas tik vispusīgi atsedz kāda lībiešu kultūras un sabiedriskā darbinieka mūža devumu un daiļrades daudzpusīgumu. Tajā apkopotas visas šobrīd zināmās Jāņa Beltes gleznu reprodukcijas, viņa etnogrāfisko zīmējumu kolekcija un dzejoļi. Grāmatas veidošanā piedalījušies visi Lībiešu kultūras centra biedri, tādējādi atzīmējot biedrības trīsdesmitgadi, kura apritēja šopavasar. Tiem portāla lasītājiem, kuri interesējušies par grāmatas iegādes iespējām, darām zināmu, ka “Belte, tas mālders”, tāpat A. Pelēča 2022. gada prēmijas laureāte – R. Blumbergas “Lībiešu tautas nama vēsture” – ir nopērkama “Dienas Grāmatā”, Kolkas lībiešu saieta namā un sezonas laikā arī Lībiešu tautas namā Mazirbē.

Jāņa Beltes zīmējums “U. Kāpbergs (Lībiešu ķēniņš) ar savu dēlu uz jūras ietur vakariņas un dzied lībiešu dziesmas”.
Ilustrācija no grāmatas “Belte, tas mālders”