Jauniešu konferencē “Apzinies savas saknes, lai veidotu spēcīgu personību nākotnē” Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases audzēkne Beāte Trama uzstājās ar zinātniski pētnieciskā darba priekšlasījumu “Seno lībiešu galvassegu elementu izpēte, pārņemšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm”. Pašlaik viņa izgatavo vainagu, ar kuru varēs greznoties dažādos notikumos.

Beātes dzīvoklī pamazām top lībiešu vainags.
Foto no Beātes Tramas albuma

Pētniecisko darbu Beāte izvēlējas izstrādāt dizainā un tehnoloģijās. Pirms tam viņa zināja, ka Latvijā dzīvo lībieši, bet dziļāk neko vairāk.

“Pētīt senās lībiešu galvas segas ieteica mana skolotāja Jonika Tērvide. Viņa pastāstīja arī to, ka 2023. gads bijis lībiešu mantojuma gads, līdz ar to es varētu pievērsties šai tēmai. Sākumā skolotājas iedotajās grāmatās papētīju, kāds bija lībiešu apģērbs, un nolēmu, ka interesēšos tieši par galvassegām.

Izzināju, kādas aubes, vainagus un lakatus valkāja lībietes, kā arī to, kādus materiālus senatnē izmantoja to darināšanai. Uzzināju, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos, sapratu, ka vainagus likušas tikai līgavas, tie bijuši dārgi, tāpēc tos varēja nopirkt tikai turīgākie ļaudis, līgavas galvasrotu aizņēmās cita no citas. Interneta vietnēs pētīju, kādas lībiešu galvassegas pieejamas mūsdienās, saprotot, ka ir meistares, kuras šuj aubes un izgatavo vainagus.”

Beāte Trama.
Foto no Beātes Tramas albuma

Beāti aizrāva iespēja iedziļināties lībiešu vēsturē. Iegūtās zināšanas viņa tagad izmanto, darinot vainagu un liekot akrila un stikla pērlītes citu pie citas, lai izveidotos skaista galvasrota.

“Esmu mērķtiecīga un vēlos izgatavot skaistu vainagu, kas man atgādinās par lībiešiem. Tā ir zinātniski pētnieciskā darba praktiskā daļa, un pavasarī man tā būs jāaizstāv. Priecājos, ka man ir dots šāds uzdevums, ir interesanti un aizraujoši darināt vainagu.

Paralēli šim procesam es izzinu arī to, kā top aubes, kas senatnē tika sasūtas no diviem vai trim gabaliem. Ir iecere sazināties ar Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja specialistiem – varbūt viņiem ir kādi vēsturiski fakti par lībiešu galvassegām. Ir aizraujoši uzzināt kaut ko jaunu!”

Beāte ar omīti Dagniju. Viņas vienmēr ir saistījis radošums.
Foto no Beātes Tramas albuma

Tas izdevās arī jauniešu konferencē, kurā piedalījās Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un pētniece Milda Kurpniece, stāstot par lībiešu mantojumu, tostarp folkloru. Beāte ļoti ciena cilvēkus, kuri rūpējas par to, lai informācija par lībiešiem sasniegtu dzirdīgas ausis. Pabeigusi Valsts 1. ģimnāziju, jauniete vēlas studēt, pievēršoties dizainam. Arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ pētnieciskais darbs izstrādāts tieši dizainā un tehnoloģijās. “Mani piesaista māksla. Kad biju mazāka, apmeklēju mākslas pulciņu.

Vienmēr ir bijusi interese arī par rokdarbiem. Varbūt esmu to mantojusi no omītes Dagnijas, kura ada, šuj, tamborē un skaisti glezno. Viņa bija tā, kura mani ievirzīja mākslas ceļā.

Kopā esam zīmējušas un gleznojušas. Mūs abas vienmēr ir saistījis radošums. Tagad es ne tikai darinu lībiešu vainagu, izveidojot jaunu dizaina produktu, bet arī labprāt gleznoju.”

Publikācija sagatavota Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Mūsdienu Lībiešu kultūrtelpas vēsturiskās saknes”.