Koncerta muzikālie kolektīvi kopā ar skatītājiem dzied lībiešu himnu.
Aivara Liepiņa foto

Svētdien, 2. aprīlī, Rīgā Emīla Dārziņa koncertzālē tika nosvinēta Līvu savienības simtā dzimšanas diena ar vērienīgu pasākumu. Lībiešus ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Republikas prezidents Egils Levits ar apsveikuma runu:

“Godājamie lībieši, godājamie klātesošie, sveicināšu jūs lībiski – tēriņtš! Nupat ir sācies lībiešu mantojuma gads un daudzviet Latvijā plīvo līvu karogs, kam līdz ar Līvu savienību šogad aprit simt gadu. Sabiedriskai organizācijai kā Līvu savienībai tā ir ļoti ievērojama jubileja. Lai gan padomju okupācijas laikā biedrības darbība tika pārtraukta, atmiņas par tās veikumu dzīvoja tālāk un pēc neatkarības atjaunošanas jau pilnā mērā arī biedrība atjaunoja savu darbību.

Latvijas Republikas prezidents uzrunā lībiešus.
Aivara Liepiņa foto

Lībieši vienmēr ir bijuši spējuši pārvarēt pretrunas un apvienoties kopīgai rīcībai un arvien no jauna pastāvēt par sevi, atdzimt jaunā veidolā un jaunā intensitātē. Tā kā šodien, piemēram. Kopība dod spēku, kas ir unikāli nepieciešams savas vērtības apzināšanā, dod pašapziņu. Latvijas valstij ir pienākums kopt un atbalstīt lībiešu kultūru, un tas tiek arī darīts. Lībieši ir ierakstīti Satversmē un Satversmē ir arī noteikts, ka latviešu un lībiešu tradīcijas veido mūsu kopējo latvisko Latvijas valsts identitāti. Savulaik lībieši apdzīvoja trešo daļu no Latvijas teritorijas un ir devuši ļoti nozīmīgu daļu no Latvijas identitātes un varētu teikt, ka katrā latvietī ir vismaz kāda mikrodaļiņa arī no lībieša. Lībieši tātad ir minēti ne tikai Satversmē, bet arī likumos, kur ir nostiprināts Latvijas valsts pienākums atbalstīt lībiešu valodu, lībiešu kultūru.

Taču arī lībiešiem pašiem ir īpašs pienākums kopt savu kultūras mantojumu, to saglabāt un attīstīt. Gan katram individuāli – katram par sevi, katram savā ģimenē –, gan arī visiem kopā kā tautai. Un Līvu savienība ir tieši tā vide, tā platforma, kā šodien to varam teikt, kas palīdz katram atsevišķam lībietim to darīt un savu kultūru uzturēt un dot tālāk nākamām paaudzēm. Jo mērķis ir viens un nemainīgs – tas ir, lai lībieši pastāvētu ne tikai šodien, bet arī nākotnē daudzās, daudzās nākamajās paaudzēs. Es novēlu jums turēt augstu šo līvu karogu, un es vēlu Līvu savienībai auglīgu un veiksmīgu darbu visu lībiešu labā un visas Latvijas labā. Liels paldies jums!”

Uzstājas ventspilnieku “Kāndla”, vadītāja Ilga Porniece.
Aivara Liepiņa foto

Dzied Ventspils sievas no “Rāndalist”.
Aivara Liepiņa foto

Rīgas “Līvlist” (vadītāja Diāna Logina) un Kolkas “Laula” (vadītāja Dzintra Tauniņa) izspēlē senās lībiešu kāzas.
Aivara Liepiņa foto

“Nurmorkestõr” Jāņa Medņa vadībā ar šūpuļdziesmu.
Aivara Liepiņa foto

“Skandinieku” sievas Julgī Staltes vadībā.
Aivara Liepiņa foto

Sveicienus Līvu savienībai atnesa arī Igaunijas vēstnieks Ēriks Marmejs (Eerik Marmei), Somijas vēstniecības pārstāvis Jāko Koivusāri (Jaakko Koivusaari) un Ungārijas vēstnieka vietnieks Matē Naģs (Máté Nagy). Kultūras ministra sveicienus nodeva viņa ārštata padomnieks Valts Ernštreits. No akadēmiskajām aprindām Līvu savienību sveica Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu, kas nodeva sveicienus no universitātes un Starptautiskās lībiešu draugu biedrības, kā arī Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs V. Ernštreits. Sveicēju vidū bija arī organizācijas “Fenno-Ugria” direktore Barbi Pilvre no Igaunijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāves Jana Vērdiņa un Gita Lancere, kas savienībai pasniedza goda rakstu par profesionālu un radošu devumu lībiešu kultūras saglabāšanā un identitātes uzturēšanā. Ar garu runu uzstājās bijušais Līvu savienības vadītājs Aldis Ermanbriks, atceroties savus darba gadus savienībā un radnieciskās saites ar pirmskara Līvu savienības darbiniekiem.

Uz skatuves lībiešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērni un jaunieši.
Aivara Liepiņa foto

Salaspils koris “Lōja” ar diriģentu Ģirtu Gailīti.
Aivara Liepiņa foto

Tagadējā Līvus savienības vadītāja Ieva Ernštreite, rezumējot savus darba gadus organizācijas vadībā, klātesošos uzrunāja ar Ulda Krasta dzejoļa “Pretvējš” rindām lībiešu valodā. Šeit publicējam dzejoli latviski:

Tā peldam mēs starp diviem upes krastiem,

un pretī vējš, nāk vējš ar elpu asu,

un neļauj mierīgi pa straumei airēt,

bet prasa no mums visu. Un vēl vairāk.

Un tad tu esi patiess, esi atklāts,

kad viens tu dodies pretī naktij aklai,

un tikai to pat tumsā jūt un redz,

kas pretspēka, kas vēja iezīmēts.

 

Un tā mēs atrodam starp svešiem brāli,

un kopā ejam nosalt mēs un salīt,

un pretī vējš, nāk vējš kā brīdinājums –

bet veltīgi. Mums savs ir gājums.

Tautu uzrunā Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite.
Aivara Liepiņa foto

Tā kā svētku pasākuma programma bija ļoti piesātināta un laiks ierobežots, Lībiešu kultūras centrs savu ilggadējo sadarbības partneri šoreiz nesveica no skatuves. Centra dāvana bija Līvu savienības apaļajām gadadienām veltītā publikāciju sērija portālā “Livones.net” vienas nedēļas garumā pirms simtgades.

Koncerta noslēguma daļā ar Līvu savienības “Tienū” jeb “Paldies” zīmi tika godināti desmit cilvēki. Tās saņēma Līvu savienības Mazirbes nodaļas vadītāja Teiksma Pobuse, Andris Rotbahs no SIA “Pretpils”, lībiešu valodas skolotāja un tulkotāja Ērika Krautmane, Krista Greiško no Līvu savienības Rīgas nodaļas, Rīgas nodaļas vadītāja Monta Kvjatkovska, Ēriks Kāpbergs, Liene Ģērmane, Māra Berķe un Māra Vīgerte no Līvu savienības Ventspils nodaļas un Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite. Kā teica pasākuma vadītāja un režisore Marija Bērziņa, “šogad tās tiks pasniegtas par kvalitatīvu un pašaizliedzīgu darbību un īpašiem ieguldījumiem Līvu savienības labā, lībiešu kultūras un valodas saglabāšanā”.

Koncertu noslēdza pirmatskaņojums – kopā ar solisti Elīnu Osi visi koncerta dalībnieki nodziedāja dziesmu Salacas lībiešu valodā “Tuļpuķķiž” (Ugunspuķes) (komponiste E. Ose, vārdu autors Ķempju Kārlis, Valta Ernštreita atdzejojums latviešu valodā):

ugunspuķēs

vasaras pēdējā liesma

mākonis jūras krāsā

satver to rokās

stāsta – tā kroņa

kaite vairs

neļauj sajust

nevienu smaržu

tā es ar bailēm

cenšos ikvienu ziedu

ikvienu zāles stiebru

kā tavu dvēseli sasmaržot

ugunspuķu uguns

debesis silda

pa vienai vien zvaigznei

Pēc koncerta fināla dziesmas Salacas lībiešu valodā top kopbilde ar Ievu Ernštreiti un valsts prezidentu.
Aivara Liepiņa foto