Novembra bagātīgais notikumu birums atsauc atmiņā pirms vairāk nekā desmit gadiem Lībiešu kultūras centra izdoto dzejas krājumu “Kā iznirst lībieši”, kurā ievietots Žebera dzejolis par to, ka vislabāk lībieši saredzami rudenī, kad viņi izmirst, kā raksta Žebers, ne tikai vecos aizmigušos dārzos, bet pašā pilsētas vidū visspēcīgākajā burzmā. No 4. līdz 14. novembrim lībiešos varēja un varēs ne tikai iekosties, bet arī ieklausīties, aplūkot un novērtēt.

4. novembrī Latvijas Televīzijas raidījums “Iekodies” bija veltīts lībiešiem: Artūrs Strautmanis rādīja, kā zvejo plekstes, kulinārā mantojuma apzinātāja Dženeta Marinska cepa sklandraušus un plekstes, kā arī vārīja rūšus, Kolkas “Laula” ar savu vadītāju Dzintru Tauniņu dziedāja lībiešu dziesmas, mazirbniece Teiksma Pobuse izvadāja pa baznīcu un Mazirbes kapiem, bet lībiešu valodas un tradīciju zinātāja Zoja Sīle bija atdzīvinājusi Augusta Pecolda 1846. gada ekspedīcijā zīmēto līgavu – dzīvā bilde ar līgavu, zirgu un pat līgavaini un Zojas skaidrojumiem par tērpa detaļām patiešām bija prātā paliekoša.

Lībiešu līgava no raidījuma “Iekodies”.
Foto no Zojas Sīles krājuma

9. novembrī Turaidas muzejrezervātā notika zinātniski praktiskā konference, un arī tajā neiztika bez lībiešu un jo īpaši Gaujas lībiešu kultūras mantojuma pieminēšanas. Valts Ernštreits meklēja lībiešu valodas pēdas Gaujas lībiešu zemju vietvārdos un Guntis Zemītis stāstīja par Sateseles pili un zemi 11.–13. gadsimtā.

Jau informējām, ka 13. novembrī Latvijas Radio 1. studijā un “Klasikas” tiešraidē pirmo reizi skanēs koncerts lībiešu valodā. Savukārt otrdien, 14. novembrī, 14.30 Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā (Rīgā, Visvalža ielā 4a) notiks Lībiešu mantojuma gadam un lībiešu karoga simtgadei veltīts pasākums “Minā un līvli” (Es esmu lībietis). Vēsturnieks Guntis Zemītis stāstīs par Indriķa Livonijas hroniku, lībiešu valodu varēs dzirdēt studentu sacerētajās vārsmās, bet par mūziku gādās folkloras kopa “Skandinieki”. Apmeklētājus gaida LU Bibliotēkas un Lībiešu institūta sagatavota izstāde, kurā eksponēti unikāli izdevumi gan no bibliotēkas fondiem, gan no Tenu Karmas vākuma, ko Lībiešu institūtam uzdāvinājusi viņa meita Rūta Karma, gan Staltu ģimenes krājuma. Tie atspoguļo lībiešu kultūrtelpu no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta 40. gadiem.

Un tad jau klāt būs arī noslēdzošais akords – 19. novembris, kad Spīķeru koncertzālē tiksies visi lībiešu ansambļi, lai, Līvu savienības sasaukti, atzīmētu Lībiešu karoga simtgadi un ansamblim “Līvlist” veltītās grāmatas atvēršanas svētkus.