Līvu savienības simtgades emblēma

Pirms simt gadiem – 1923. gada 17. februārī – Liepājas apgabaltiesā oficiāli tika reģistrēti Līvu savienības statūti, kas ļāva 2. aprīlī sasaukt sapulci, lai nodibinātu pirmo lībiešu sabiedrisko organizāciju. Ceļš līdz statūtu apstiprināšanai nebija gluds – vismaz ne lībiešu un viņu atbalstītāju acīs. Galvenais biedrības organizētājs no lībiešu vidus bija mazirbnieks Kārlis Stalte (1870–1947), bet viņa uzticamie palīgi un padomdevēji – Tartu Universitātes profesors soms Lauri Ketunens (Kettunen, 1885–1963) un viņa students igaunis Oskars Loritss (Loorits, 1900–1961).

Līvu savienības statūti ar ziņām par reģistrāciju

1931. gadā Kārlis Stalte savā autobiogrāfijā rakstīja: “Vienojies ar profesoru Ketunenu, es sāku atkal rūpēties par jūrmalas pagastu, vispirms cenšoties radīt Lībiešu savienību, kas nebūt nebija viegls darbs. Cilvēki baidījās zem statūtiem likt savu vārdu, un, kad beidzot ar lielu pierunāšanu es sešus tādus atradu, tad tiesa statūtus negribēja apstiprināt, atsūtīja tos atpakaļ un ar lielu paskaidrošanu, rakstīšanu, laika kavēšanu un izdevumiem varējām beidzot 1923. gada 2. aprīlī sākt savienības darbu, un to varējām arī tikai tāpēc, ka dabūjām izdevumiem materiālu palīdzību no radu tautām.”

Par Līvu savienības dibināšanas laikiem ir palikušas liecības šo trīs kungu sarakstē (lībiešu, igauņu un vācu valodā), tādēļ ir iespējams nedaudz ielūkoties senajos notikumos un grūtībās, ar ko saskārās statūtu rakstītāji. Līdz šim bija viedoklis, ka biedrības dibināšanas organizatoriskie darbi sākās 1922. gadā, tomēr K. Staltes 1921. gada 6. novembra vēstule L. Ketunenam liecina, ka tas noticis jau gadu iepriekš:

“Ar savienību man ir liela galvas lauzīšana. Proti, es vēlos sastādīt statūtus arī lībiešu valodā, taču trūkst ārkārtīgi daudz izteicienu, un šeit nav neviena, kas man ar to varētu palīdzēt. Kad es būšu veicis priekšdarbus, tad es, veidojot jaunus vārdus, atļaušos lūgt arī Jūsu vērtīgo palīdzību.”

Vēl pēc mēneša – 4. decembrī – jau bija vajadzība pēc profesora viedokļa par dažiem vārdiem, kuri bija ļoti būtiski statūtu sarakstīšanai:

“1. Savienība – es domāju teikt “īt”. Šeit vēl varētu būt runa par “īdõz”, taču vārdi ar galotnēm “az” un “õz” vairāk izsaka darbības produktu – kā “lūomõz” [dzīvnieks, lops] ir radīšanas produkts un “kāngaz” [audums] audēja produkts. Tātad “īdõz” pareizāka nozīme būtu vienotība, kas radusies kā savienības darbības produkts. “Ītõks” pārāk daudz izklausītos pēc “īdõks” [deviņi]. Bez tam vārdam “īt” būtu vēl viena priekšrocība, jo tas ir īss un lībieša ausij labskanīgs. 2. Savienības biedrs – es esmu nosaucis par “ītli”.”

Pie tā tad arī palika. Šī vēstule apliecina, ka mūsdienās jebkuram lībietim labi zināmo vārdu īt (Līvõd īt – Līvu savienība) apritē ir ieviesis Kārlis Stalte 1921. gadā.

Tā kā lībiešu aktīvistiem vienlaikus bija jāpelna ikdienas iztika, jādomā par jūrmalas pagasta veidošanu, ar savienības statūtu rakstīšanu tik veikli negāja. K. Stalte 1922. gada pavasarī, saņēmis ziņu no Tartu studējošā Augusta Skadiņa par O. Loritsa vasaras braucienu uz lībiešu jūrmalu, ļoti nopriecājās, ka tagad būs palīgs nepieciešamo jaunvārdu veidošanā. Vasarā savienības lietas arī strauji pavirzījās uz priekšu. Loritss pat bija tik optimistisks, ka vasaras saulgriežos jau varēs rīkot lielos Līvu savienības dibināšanas svētkus ar savienības kora uzstāšanos. Tomēr statūtus iesniegšanas kārtībā izdevās dabūt tikai rudenī, un tos Liepājas apgabaltiesā bija paredzēts izskatīt 1. novembrī. Par lielu sarūgtinājumu lībiešiem, statūti netika apstiprināti. K. Stalte neapstiprināšanas iemeslus vēstulē O. Loritsam skaidroja šādi:

“Ar skumju sirdi man Jums jāraksta, ka Liepājas apgabaltiesa nav reģistrējusi Līvu savienības statūtus.

1. Ka neesot pateikts, uz cik ilgu laiku tiekot iecelta valde un revīzijas komisija (§14. Katra gada sākumā ir savienības gada pilnsapulce, kas izskata savienības darbu, nosaka jaunā gada savienības biedra maksu, pēc valdes ierosinājuma izdzēš no savienības biedru saraksta biedrus un ieceļ savienības valdi, revīzijas un citas komisijas.)

2. Ka statūti ir uzrakstīti lībiešu valodā. Tiem esot jābūt latviski. (Uz apgabaltiesu bija nosūtīti 4 eksemplāri statūtu lībiski, 4 eksemplāri pārtulkoti latviešu valodā.)

Tās abas būtu mazas, izlabojamas kļūdas, tikai atkal trūkst naudas. Kur lai es atkal ņemu 600 rubļus? Es gan vēl sasaukšu tos [statūtu] parakstītājus un ierosināšu viņiem to naudu samest, lai gan pats tam neticu, ka viņi to izdarīs. Būtu mums bijusi nauda, ko 1. novembrī aizbraukt uz Liepāju [un] tur tiem kungiem visu izskaidrot, es ticu, ka statūti mums jau būtu rokās.”

Kā liecina K. Staltes 17. decembra vēstule L. Ketunenam, izlabotos statūtus tika plānots atkārtoti iesniegt 20. decembrī. Šķiet, ka šajā reizē iesniegtais variants arī tika apstiprināts. Tikai paši lībieši šo priecīgo ziņu saņēma vien marta otrajā nedēļā. Par piedzīvotajiem satraukumiem, vai šajā reizē viss izies gludi, K. Stalte rakstīja O. Loritsam 1923. gada 3. martā:

“Man Jums būtu tik daudz rakstāmā un stāstāmā, ka nemaz nezinu, ar ko lai sāk. Gari rakstīt arī nav laika. /../ Tad nu ātri pats pirmais par savienību: 11. febr. es saņēmu uzaicinājumu, ka 12. febr. jābūt Dundagā pret parakstu saņemt “Līvõd īt” statūtus. Es domāju, ka tagad statūti būs apstiprināti – bet kur nu! Bija tikai tā ziņa, ka 13. febr. tie tiks caurskatīti apgabaltiesā. Pa vienu nakti no šejienes uz Liepāju aizbraukt nevar, tādēļ šoreiz atkal tur nebūs neviena, kas sniegtu kādus paskaidrojumus. Izskatās, ka no Liepājas ziņa ir izsūtīta laicīgi. Kavēšanās ir bijusi Dundagā – vai nu slinkuma dēļ, vai tīšām. Nekas cits tas nevar būt kā tīšs darbs – nepaspēsiet laikā uz Liepāju. /../ Pēc tā man vairāk nav nekādu ziņu. Vai nu statūti ir apstiprināti? Es drīzāk tam neticu.”

11. martā uz Igauniju Loritsam jau ceļoja prieka pilna Staltes vēstule:

“To ziņu es nu Jums varu dot, ka viens solis ir paveikts. Līvu savienības statūti ir apstiprināti. Vakar es tos saņēmu. Tagad jāķeras pie darba. Grūts un liels tas darbs būs. Es ceru, ka starp lībiešiem būs kādi, kuri nāks arī palīgos. Šonedēļ pat es gribu sasaukt kopā [statūtu] parakstītājus un sarunāt, kad un kā mēs sāksim. Man ir palicis prātā, ka it kā Jūs būtu solījis likt Tartu statūtus nodrukāt. Ja tas tā ir, esiet tik labs un uzrakstiet, tad es Jums tos nosūtīšu. Latvijā mēs tā kā tā tos lībiešu valodā nevaram nodrukāt.”

Līvu savienības statūti tika nodrukāti abās valodās – lībiešu un latviešu.

Drosmīgie Līvu savienības statūtu parakstītāji bija: Kārlis Stalte, Pēteris Stefenbergs, Kārlis Stefenbergs un Eduards Dembergs no Mazirbes, Didriķis Volganskis no Košraga, Pēteris Dišlers no Pitraga un Pēteris Folmanis no Sīkraga.

Līvu savienības pirmie statūti

1. Līvu Savienibas nolūks ir:

a) Uzturēt Līvu valodu.

b) Izplatit starp Līviem zinibu un izglītibu.

c) Palīdzet uzlabot Līvu ekonomisko un zocialo dzīvi.

2. Lai to panāktu, Savieniba:

a) Izskaidro un aizstāv savu vēlešanos pie Valdibas, citam biedribam, ka ari pie privat personam. Sazinas un maina domas par Līvu lietam ta ar Iekš – ka Ārzemes iestādem un personam.

b) Sasauc sapulces un apspriedes.

c) Sarīko priekšnesumus, priekšlasijumus, kursus, visadas izrādes un pamācibas.

d) Atver un uztur bibliotekas, skolas un visadas citas mācibu iestādes.

e) Druka un izdod grāmatas, brožuras un laikrakstus.

f) Lasa un pieņem dāvinajumus naudā un mantā, sarīko izrīkojumus, bazarus, loterejas un ūtrupes. Uztur veikalus, kantorus un rīko dažadus citus ekonomiskus uzņēmumus.

g) Dibina specialus fondus un stipendijas.

h) Apgādā skolam un skoleniem grāmatas un citus mācibas līdzekļus un pabalsta nabadzigus skolenus tā naudā, kā mantā.

3. Savienibai ir visas juridiskas personas tiesibas.

4. Savienibai ir savs zīmogs un karogs.

5. Savienibas darbiba notiek Līvu valodā.

6. Savienibas darbibas iecirknis ir viss apgabals, kur Līvi dzīvo. Valdes sēdeklis ir Maz-Irbē, Dundagas pagastā.

7. Savieniba var dalities nodaļās, kuŗas darbojās saskaņā ar Savienibas statutiem. Savieniba var dibinat specialas komitejas un savienoties ar citām sev līdzigām biedribām.

8. Par saviem uzņēmumiem un izrīkojumiem Savieniba atbild ar visu savu mantu, kuŗu ta dabu no biedru gada maksam, dāvinajumiem un visam citam darbibam, no ka ir izslēgti speciali fondi un kapitali.

9. Par Savienibas biedri var būt:

a) Katris pilngadigs cilveks, kas skaidri runā Līvu valodu.

b) Katris cits, kuŗu pilna sapulce uz Valdes priekšlikumu pieņem.

10. Katris biedris maksā gada maksu, kuŗas lielumu, priekš katra gada noteic pilna sapulce. Savienibas pirma darbibas gada maksa ir 10 rubļi.

11. Biedris tiek iz Savienibas raksta dzēsts:

a) Pēc paša jeb

b) Uz gada sapulces vēlešanos, ja ¾ balsis ir par to, un

c) Biedru maksas nesamaksašanas dēļ.

12. Personas, kas ievērojami strādajuši Līvu lietas labad, Savieniba var ievēlet par saviem goda biedriem. Tiem biedru maksas nav jāmaksā, bet viņiem ir visas biedru tiesibas.

13. Visu Savienibas darbibu vada pēc statutiem pilna sapulce, kuŗa ir pilntiesiga, ja ¼ daļa biedru ir kopā un nolemts tiek tas, par ko vairak ka ½ no sanākušiem balso. Ja biedru ir mazak kopā neka vajadzigs, tad sākas, stundu pēc noteikta laika, jauna pilna sapulce, kuŗa ir pilntiesiga neskatoties uz klātesošo skaitu. Pilnu sapulci sasauc Valde, vaj uz savu, vaj revizijas komisijas, jeb 10 biedru vēlešanos.

14. Katra gada sākumā ir Savienibas gada sapulce, kuŗa skata cauri pagājuša gada Savienibas darbibu, noteic biedru gada maksas, dzēš uz Valdes priekšlikumu biedrus iz biedru saraksta, ievēlē Savienibas valdi, revizijas un citas komitejas tekošam gadam.

15. Pilnas sapulces vietniece ir Valde, kuŗa pēc pilnas sapulces lēmumiem un noteikumiem vada Savienibas darbibu, pārvalda par Savienibas mantu un uzņēmumiem un gādā par visam Savienibas vajadzibam.

Savienibas Valdē ir:

Priekšnieks un ta vietnieks, rakstvedis un ta palīgs un kases pārzinatajs. Ja kāds no Valdes izstājas, tad pilna sapulce ievēlē līdz gada beigam viņam vietnieku.

16. Revizijas komisijā ir 3 locekļi, kuŗi vismaz reizi gadā skata cauri Savienibas kasi un Savienibas darbibu. Uz revizijas komisijas paģērejumu Valdei ir jasasauc pilna sapulce un tai jaziņo par savu darbibu.

17. Savienibas darbiba ir janobeidz:

a) Ja biedru skaits ir mazaks par 7 jeb

b) Uz pilnas sapulces lēmumu, ja ¾ biedru to vēlas. Savienibas darbibu nobeidz Valde, kuŗa par to ziņo pienācigai Valdibas Iestādei. Darbibu nobeidzot, Savieniba atdod savu mantu un tiesibu kādai citai biedribai jeb iestādei, kuŗa vaditu Savienibas darbibu tādā pašā virzienā.

Līvu savienības statūti lībiešu valodā

Rakstā izmantotie dokumenti glabājas Igaunijas Literatūras muzejā, Somu literatūras biedrības arhīvā un Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Publikācija sagatavota Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Mūsdienu Lībiešu kultūrtelpas vēsturiskās saknes”.