Godātā Tīta Reina Vītso (1938–2022) raksts “Līvõd, līvõ kēļ ja līvõ kīel tuņšlimi / Lībieši, lībiešu valoda un lībiešu valodas izpēte” publicēts 2003. gada izdevumā, kurš veltīts Lībiešu savienības jeb “Līvõd Īt” 80. jubilejai. Lībiešu kultūrtelpā tolaik bija noslēdzies zināms attīstības posms, par ko plaši raksta akadēmiķe Aija Melluma portāla “Livones” 23. oktobra pārpublicējumā no “LZA Vēstīm”.

Izdevuma “Līvõd Īt 80” vāks

Viņas rakstā “Par lībiešu krastu Kurzemē: atskats laikā” lasām:

“MK rīkojums 2003. gadā ir vēsturisks dokuments. Proti, ar to zaudē spēku visi iepriekšējie tiesību akti, tostarp MP lēmums par “Lībiešu krasta” jeb “Līvõd rānda” izveidošanu 1991. gadā. Tātad tas beidz pastāvēt kā aizsargājama teritorija un kā institūcija. Saglabājas tikai vārdi “Lībiešu krasts” kā vēstures zīme, kas tagad nodrošina interesi, atpazīstamību un pievilcību, veicinot tūrisma attīstību.”

Līvu savienības 80. jubilejas krāšņi ilustrēto izdevumu tādēļ izdevusi “Līvõd Īt” un Tieslietu ministrijas Naturalizācijas pārvaldes Mazākumtautību daļa. Izdevuma sastādītāji – D. Stalts un A. Ermanbriks.

Valodnieki Tīts Reins Vītso (no kreisās), Kersti Boiko un Valts Ernštreits apspriedē par lībiešu rakstu valodu, kas notika 1995. gada 10.–12. martā Lībiešu tautas namā Mazirbē.
Foto no Zojas Sīles krājuma

No savienības saņēmu negaidītu piedāvājumu tulkot latviski T. R. Vītso rakstu. Uzņēmos tulkot tikai pēc rūpīgas izlasīšanas. Profesora raksts nebija zinātnisks, drīzāk populārzinātnisks. Kaut tajā bija arī specifiski valodnieciski termini, tas bija raiti rakstīts, saturēja gan vēstures faktu un personu vārdu virknējamu, gan interesantus, pat “garšīgus” un spilgtus piemērus. Gribēju mācīties, pārbaudīt sevi. Pārlasot rakstu tagad, redzu kļūdas un nepilnības, īpaši tautu un valodu nosaukumu atveidojumos.

Tomēr tā kā radusies iecere (paļaujoties uz 2024. gadam iecerēto finansējumu lībiešu valodas apguvei) dibināt lībiešu valodas interesentu klubiņu – “Vešprāiga klub”, kurā tiks lasīti un apspriesti teksti lībiešu valodā, šis varētu būt viens no uzdevumiem – minētā raksta un tā tulkojuma analīze.

Un te dažas no rakstā paustajām domām, kuras varbūt liks sameklēt minēto izdevumu un izlasīt Tīta Reina Vītso vēstījumu lībiešu sabiedrībai “Līvõd Īt” simtgades gadā:

• Mikšpierāst līvõ kēļ um tǟdzi? – Kādēļ lībiešu valoda ir nozīmīga?
• Kui jennõ um Vāldamier sūomõ kēļi [..] – Cik daudz ir Baltijas jūras somu valodu, mēs nevaram pasacīt.
• Pierrõ siedā ku saksād [..] – Pēc tam, kad vācieši bija lībiešus un apkārtējās tautas pakļāvuši, ir maz ziņu par lībiešiem.
• Indrõk krōnikõs um ikš āinagi [..] – Indriķa hronikā ir viens vienīgs teiciens lībiešu valodā – Maga magamas.

Vārdus “Maga magamas” Dzintars Kļaviņš iekļāva ansambļa “Līvlist” uzveduma “Ziemas laiku meti” dziesmā par Mārtiņu laika ķekatniekiem.
Zojas Sīles foto

• Līvõ eļm agā ēļmõz võib vȱlda [..] – Lībiešu eļm vai ēļmõz varbūt ir senākie/vecākie vārdi Baltijas jūras somu valodās.
• Ku līvõ kēļ um mūndõkõrd juo aššõ kazzõn ja kullõn [..] – Ja lībiešu valoda reiz ir strauji attīstījusies un nodilusi ātrāk par citām valodām, no tā var gūt mācību, kāda varētu būt citu valodu nākotne.

Mazirbes Stūrīšu vēsturiskā klēts pirms nojaukšanas. Vai lībiešu valodas simbols?
Foto no Zojas Sīles krājuma

Publikācija sagatavota Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā projektā “Mūsdienu Lībiešu kultūrtelpas vēsturiskās saknes”.