“Pēdējo teju simt gadu laikā lībiešiem kopēja muzicēšana ir kļuvusi par apzinātu un svarīgu etniskās identitātes apliecināšanās un kopābūšanas veidu,” Renāte Blumberga vēstī raksta “Lībiešu muzikālā dzīve” ievadā. Izrādās, jau 1924. gadā bija paredzēts lībiešu kora koncertceļojums uz Igauniju. Sīkāk par brauciena visai dramatisko turpinājumu lasiet grāmatā “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”, bet šoreiz par “Mierlinkizt” jauniešu dalību ikgadējās Radu tautu dienās Igaunijā, teju simt gadu vēlāk – 2023. gada oktobrī.

“Mierlinkizt” pirms došanās ceļā uz Igauniju.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Viss sākās Mazirbē. Kā portālā “Livones” vēstīts jau iepriekš, ideja par braucienu pirms vairākiem gadiem radās divu muzikālu “Mierlinkizt” audzēkņu mammai, tallinietei Laurai Šmidebergai. Kā atzīst Laura, ierosmes avots bija bērnu aizrautība:

“Manuprāt, tieši pēdējo pāris gadu laikā nometnes bērnu sastāvs ir ārkārtīgi veiksmīgs, lai varētu tapt jaunas līvu muzikālās apvienības. Tomēr, lai motivētu bērnus pievērsties kopīgai muzicēšanai arī ārpus nometnes aktivitātēm, ir vajadzīgs īpašs stimuls. Iespēja piedalīties Radu tautu dienās Igaunijā par šādu stimulu kļuva. Man arī šķita svarīgi tik plašai somugru kultūras interesentu videi paradīt, ka līviem ir talantīga un enerģiska jaunā paaudze.”

Pasākumā kopumā piedalījās 17 jaunieši un bērni (ieskaitot piecgadīgo Emmu), kurus pavadīja četri lībiešu valodas skolotāji: Irbe Ernštreite, Katrīna Skuja, Reinis Zumbergs un Linda Zonne-Zumberga, bet Igaunijā pievienojās Laura ar vīru Janaru.

“Mierlinkizt” muzicē 19. oktobra konferencē.
Tapio Mekeleinena foto

Pasākuma programma norisa pēc plāna. 19. oktobrī, īsi pēc ierašanās un neliela mēģinājuma, jaunieši jau uzstājās pirmajā Radu tautu dienu pasākumā – konferencē Kanutiaias Jauniešu namā Tallinā. Jāpiebilst, ka jaunieši pasākumam bija pieteikti kā ansamblis un tam bija nopietns pamats, jo grupiņas kodolu veidoja “Nūrka lapst” – “Mierlinkizt” jauniešu pašdibināta grupa. Bruņojušies ar divām etnogrāfiskajām koklēm, divām ukulelēm, vijoli, flautu, divām stabulēm, saksofonu, čellu, perkusijām un, protams, dziesmām lībiešu valodā, jaunieši satraukti, bet apņēmīgi devās atrādīties konferences dalībniekiem. Ceļā uz zāli mūziķu garu cēla smaidošais Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, individuāli pasveicinot katru.

Pasākums Latvijas vēstniecībā.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Pēc uzstāšanās grupiņa aši iekārtojās viesnīcā, lai varētu doties uz Latvijas vēstniecību, kur norisinājās dzejas vakars “Lībiešu balādes”. Klātesošajiem bija iespēja klausīties Kārļa Vērdiņa “Lībiešu balādes” četrās valodās: latviešu, lībiešu (Valta Ernštreita atdzejojumā), igauņu (Contras atdzejojumā) un angļu (Ievas Lešinskas atdzejojumā). Vakaru, uzrunājot klātesošos lībiešu valodā, atklāja Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece, un sajūsmu zālē radīja brīdis, kad visa “Mierlinkizt” delegācija pacēla rokas, apliecinot, ka atpazinuši runāto valodu.

Ar vēstnieci Kristīni Našenieci un dzejniekiem Valtu Ernštreitu un Kārli Vērdiņu.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Dzejas vakars jauniešos atstājis spilgtus iespaidus. Elīza Rudzīte dalās:

“Pirmo reizi biju tādā dzejas vakarā, ir ļoti patīkami redzēt un dzirdēt, ka lībiešu valoda izskan arī sabiedrībai ierastos pasākumos. Tas rada sajūtu, ka valoda tepat vien ir un nekur nav pazudusi, ka tā ir mūsdienīga. Manuprāt, ir ļoti svarīgi lībiešu valodu iesaistīt laikmetīgos pasākumos.”

Atsauksmēs jaunieši novērtēja ne vien saturu, bet arī formātu, kādā dzejas vakars organizēts. Vakarā, pa skaistajām Tallinas centra ielām atgriezušies viesnīcā, jaunie lībiešu muzikanti vēlējās turpināt mēģināšanu tik ilgi, cik viesnīcas iekšējās kārtības noteikumi to pieļāva.

20. oktobris iesākās, sniedzot divus, katru stundu garu, koncertus Tallinas 21. skolā, ietverot paplašinātu dziesmu un rotaļu programmu, ko papildināja Lauras stāstījums par lībiešiem igauņu valodā. Ar piedzīvoto skolā dalās Laura: “Ar šo uzstāšanos man asociējas arī kāds īpaši emocionāls mirklis. Visu nedēļu skolas zālē bija karājies mūsu ģimenes līvu karogs. Pēc pēdējā koncerta skolas aktivitāšu vadītāja lūdza uzgaidīt, līdz atnesīs karogu. Nesapratu, kāpēc tik ilgi ir jāgaida, līdz ieraudzīju puisi ar skolas deķeli (cepuri) galvā, kas baltiem cimdiem rokās nesa rūpīgi salocītu līvu karogu. Šai skolai ir ļoti senas tradīcijas, un izrādās, ka viena no tām ir ārkārtīga cieņa pret simboliem. Es biju patiešām aizkustināta.” Koncertu skolēni novērtēja ar ovācijām, kas iededza platus smaidus “Mierlinkizt” jauniešu sejās.

Mēģinājums viesnīcā.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Nākamā uzstāšanās notika tradicionālās mūzikas koncertā “Drosme” Skolotāju mājā, kas atrodas pašā Tallinas vecpilsētas sirdī. Tā kā koncerts bija apskaņots, pirms paša pasākuma mūziķiem bija jāpiedalās skaņas mēģinājumā, bet brīvā pauze līdz koncertam tika izmantota, lai apmeklētu Lauras Šmidebergas rotu darbnīcu. Tautas mūzikas koncertā varēja redzēt dažādus tautastērpus un baudīt īpašu atmosfēru. Edžus Kalniņš pasākumā piedzīvojis atziņu, ka mazās tautas nav zudušas, jo

“mēs caur dziesmu un vārdu spēku esam uzturējuši možu garu, spītējot tiem, kas negrib ticēt mūsu esamībai un dzīvotspējai”.

Svētki savu kulmināciju piedzīvoja 21. oktobrī Tartu, Igaunijas Nacionālajā muzejā, kur īpašo svētku atmosfēru stiprināja gan Igaunijas prezidenta Alara Karisa uzruna, gan iespaidīgās muzeja telpas un lielais dalībnieku skaits. Pirms uzstāšanās pilnās zāles priekšā “Mierlinkizt” ansamblis prezidentam nodziedāja lībiešu tautasdziesmu, bet, pēc sekmīgi nospēlētā galvenā priekšnesuma sekoja izglītojoša ekskursija. Īpaši spilgtu muzeja apmeklējumu padarīja gide Natālija, pēc tautības udmurtiete, un atraktīvais pavadonis marietis Aleksejs. Jaunieši kopā ar Lauru, Natāliju un Alekseju skaitīja līdz septiņi lībiešu, igauņu, udmurtu un mariešu valodā, dzirdēja dažādus neparastus faktus par radu tautām un nodziedāja “Kalāmīe loul” pie lībiešiem veltītās ekspozīcijas daļas.

Dziedātāji ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu Igaunijas Nacionālajā muzejā.
Foto no “Mierlinkizt” vietnes “Facebook”

Piedzīvotais stiprināja piederību somugriskajai kultūrai.

“Igaunijā radās sajūta, ka lībiešu kultūra ir kaut kas daudz lielāks, jo par to interesējas cilvēki ārpus Latvijas un tā saistās ar citām somugru tautām, kas viss ir viens liels kopums, un lībieši arī ir svarīga daļa no tā. Lībieši ar latviešiem dala dzimteni, bet ar igauņiem ir valodas radniecība, kas uzreiz dod kopības sajūtu,”

atzīst Elīza Rudzīte. Daloties sajūtās, “Mierlinkizt” pārstāvji izceļ tādus vārdus kā “misija”, “aizkustinājums”, “patiesums”, “emocijas”, bet ansambļa kodols “Nūrka lapst” jau plāno, kā uzlabot savu sniegumu nākamajiem koncertiem.

Par notikušo gandarījumu pauž arī Laura Šmideberga:

“Pateicoties projektam, ko fonds “Fenno-Ugria” iesniedza Igaunijas Kultūrkapitāla fondam, tika atrasti līdzekļi, lai bērni varētu atbraukt. Pēc katra koncerta saņēmu ārkārtīgi siltas un aizkustinātas atsauksmes no publikas un rīkotājiem. Viss brauciens bija aizkustinošu mirkļu pilns. Es patiesi lepojos ar mūsu jauniešiem un ceru, ka viņu radošā darbošanās tiks vairāk rādīta arī nākamajos Līvu svētkos un citos pasākumos.”

“Mierlinkizt” uzstāšanos Igaunijas Nacionālajā muzejā var noskatīties šeit.