“Kus sa lǟd, kuldi “Līvlist”?” pats sev vaicāja Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis, pirms gada svinot 50 gadus. Līdzīgs gadu skaits ir arī Ventspils novada ansamblim “Kāndla”. Un tas ir eksistenciāls jautājums – kurp un kā doties tālāk, ja sasniegts šāds zelta cipars. Mainījušies laiki, nāk jauni dalībnieki, aiziet vecie vai tie, kuri netiek galā ar lībiešu valodu, trūkst labu dziesmu, nav atbalsta, nodilst kurpes, brunčos iemetas kodes…

Kolkas “Laulai” ir 23. sezona, Ventspils “Rāndalist” nākamgad atzīmēs divdesmit gadus, kopš darbojas mūsu lībiskajā kultūrtelpā. Tādēļ, nokļūstot šīgada Lībiešu svētkos, kļuva pavisam savādi, ka Lībiešu mantojuma gadā, Līvu savienības simtgadi atzīmējot, nemaz neredzēju sievas smukām aubēm galvās (nu labi, arī meitenes baltās zeķēs!). Par tiem vīriem zilpelēkos svārkos jau bailes pat jautāt.

Kā jums iet? Kā klājas, lībiešu dziesmu ansambļi? Pastāstiet, kādēļ nebijāt Mazirbē! Kas jums uz sirds? Kas prātā? Kas padomā?

“Laula”

Runājoties ar “Laulas” vadītāju Dzintru Tauniņu, atminamies daudz kopīgā – gan tautastērpiem veltīto fotosesiju, gan izstādi un modes skati, demonstrējot etnogrāfiskā Ziemeļkurzemes lībiešu sievu tērpa komplektēšanas iespējas, gan kopīgo “Lībiešu kāzu spēli XIX gs.” Kolkā, Tārgalē, Talsos, Dzegužkalnā un Vērmanes dārzā Rīgā, “Laulai” un “Līvlist” apvienojot spēkus un varēšanu.

Ansamblis “Laula” šovasar.
Foto no Zojas Sīles krājuma

“Laula” piedalās sava novada pasākumos, atklāj zīmi “Tālsa mōgõn”, satiek prezidentus, dedzina Seno uguni, pavasarī dzied “Tšītšōrlinki” jūras malā, ievērojot Kolkā pierakstītās vietējās tradīcijas. Agrā pavasarī tad lieti noder pelēkrūtotie sūrkrīzdagõd, kuri, pārvarot projekta grūtības un formalitātes, sagādāti ar Dženetas Marinskas palīdzību. Ansamblim ir labas mēģinājuma telpas Kolkas tautas namā, ansambļa vadītājai algu maksā pašvaldība. Reformu dēļ ir nācies sajust atšķirības prasībās – vērtējot ansambļa darba intensitāti, rezultātus skatēs utt. Ansamblis pie tautastērpu pamatsastāvdaļām – brunčiem un krekliem – ticis pirms divdesmit gadiem ar toreizējā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta palīdzību. Aubes, plecu lakatus, zeķes, kurpes u. c. sievas darina vai gādā pašas.

“Laulas” dziesmu krājumā ir gan lībiešu un latviešu tautasdziesmas, gan dziesmas no Dzintara Kļaviņa krājumiem, arī citu autoru muzikālie sacerējumi. Vadītāja labprāt iekļautu jaunas dziesmas, jo uzskata, ka ir daudz lībiešu dzejas, kam varētu tikt radītas mūsdienīgas melodijas, vēlams tomēr Kurzemes lībiešu valodā. Kā veiksmīgu piemēru Dzintra Tauniņa atceras Mārtiņa Zīverta lugas “Lībiešu asinis” Annas Eižvertiņas uzvedumu Mazirbē, kurā blakus profesionāliem aktieriem atradās vieta arī lībiešu dziesmu ansambļiem.

Dziesmu vārdu apgūšana lībiešu valodā ir īpaša problēma. Lībiešu kultūrtelpā mums ir vairākas institūcijas, gan sabiedriskas, gan valstiskas. “Laulas” vadītāja vēlētos praktisku palīdzību šajā jomā. Ansamblim iespēju robežās palīdzējusi Mārīte Zandberga un Zoja Sīle. Citu valodu protošu lībiešu Kolkā vairs nav. Kolkā vairs nebūs pašiem savas mūzikas skolas, sākumskolas statusā nokļuvusi Kolkas pamatskola, Dzintras Tauniņas darbadiena kā mūzikas skolotājai turpmāk ritēs starp Roju un Dundagu, bez tam vēl jau ir otrs sirdsdarbs – kokle.

Lībiešu svētkos kolcenieces nav bijušas apstākļu sakritības dēļ, tomēr varbūt ansamblim īsti nebija motivācijas. Svētku scenārijs gadu no gada palicis nemainīgs, un lībiešu ansambļiem tajos ierādīta pārsvarā dekoratīva funkcija – pagrozīties tautastērpos un varbūt nodziedāt kādu apsveikuma dziesmu. Vai tāpēc braukt uz Mazirbi? Vai tur kāds gaida tieši “Laulu”? Afišā parasti raksta: piedalās lībiešu ansambļi ar anonīmiem, vārdā nenosauktiem vadītājiem.

“Kāndla”

Lībiešu dziesmu ansamblis “Kāndla” dibināts 1972. gada 7. februārī. Laika gaitā tas stipri mainījies. 2004. gadā ansambli uzņēmās vadīt Ilga Porniece, tātad viņa to dara jau gandrīz divdesmit gadus.

Ilga izvēlējās iet folkloras kopas ceļu. Pirmos lībiešu folkloras materiālus, dziesmas un melodijas kopai sarūpējusi Staltu ģimene. Folkloras kopas repertuārā ir dziesmas lībiešu valodā no Oskara Loritsa 1936. gada izdevuma “Volkslieder der Liven”, kā arī teicēju teiktās dziesmas no Rīgas Skaņu ierakstu studijas 1998. gadā izdotā CD “Līvu dziesmas. Staltu ģimene”.

Pašlaik Ilga Porniece patstāvīgi studē Oskara Loritsa vākumu, pēta dziesmu motīvus un Emiļa Melngaiļa nošu pierakstus. Rēķinoties ar ansambļa sastāvu un varēšanu, “Kāndla” veido savdabīgu dziesmu pasniegšanas veidu – kā mazas ainiņas ar atraktīvās dziedātājas – igaunietes Helgi Daubares – stāstījumiem, uzdotajām mīklām un jokiem. Helgi Daubare ir uzņēmusies arī lībiešu valodas vārdu izrunas pieskatīšanu kā jau radniecīgas somugru valodas runātāja. Ansamblim tad nu biežs ceļš uz Igauniju – Ilga stāsta, ka vairākas reizes gadā. Ventspils novads nodrošina ar transportu, kolektīva dalībniekiem izbraukumi patīk, igauņu zemē viņi jūtas kā mājās un tiek sirsnīgi sagaidīti. Ansamblī Ilga spēlē akordeonu, dzirdama arī vijole un flauta, “velnabungas”.

Ansamblis “Kāndla” 2023. gada dziesmusvētkos Vērmanes dārzā Rīgā.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Ilga Porniece no 2004. gada vada arī bērnu folkloras kopu “Piški kāndla”, kurā darbojas Tārgales bērni un jaunieši. Kopas dalībnieki vienmēr aktīvi iesaistās pagastā rīkotajos gadskārtu ieražu svētkos, lībiešu kultūras dienās Ventspilī, ņēmuši dalību valsts bērnu un jaunatnes folkloras festivālos “Pulkā eimu, pulkā teku”, starptautiskajos folkloras festivālos “Baltica” un dziesmusvētkos. Veidojot programmu bērniem, Ilga Porniece bieži izvēlās sižetiņus no Kārļa Staltes ābeces, tos adaptējot konkrētai nepieciešamībai, ar attēlu jeb ilustrējošu plakātu palīdzību apgūstot lībiešu vārdiņus. Ilgai žēl, ka pirms vairākiem gadiem viņa saņēma atraidījumu, kad gribēja kopas bērnus iesaistīt lībiešu bērnu nometnē “Mierlinkizt” – neesot lībieši, tāds bijis iemesls.

“Kāndla” ir centusies apdzīvot Tārgales “Lībiešu sētu”, rīkojot pasākumus, aicinot arī “Līvlist” un “Laulu”, tomēr atzīst, ka šī pompozā jaunbūve ir nepārdomāts projekts.

Ansamblis ir piederīgs Ventspils novada pašvaldībai, kas maksā nelielu algu, palīdz rūpēties par tērpu atjaunošanu. “Kāndlas” pamatgarderobe – tautastērpi – tāpat kā “Laulai” gādāti ar valsts mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” finansējumu. Mēģinājumu telpas ilgu laiku atradušās Ventspils pilī, taču pašlaik situācija sarežģījusies. Mainījušies arī Ilgas Pornieces darba un dzīves apstākļi, kas bija par iemeslu nebūt Lībiešu svētkos.

Tomēr “Kāndla” arī sarunas dienā koncertēja, jo sadarbojas ar novada aktīvām sabiedriskajām organizācijām un uzskata sevi par lībiešu kultūras nesējiem piekrastes ciemos.

“Mēs nedomājam ne par mantojuma gadu, ne īpašu lībiskumu. Mums patīk, un mēs dziedam. Novads grib, lai smuki izskatāmies un esam atšķirīgi. Mums tas izdodas, un cilvēkiem patīk,”

stāsta Ilga Porniece, kurai “Kāndla” ir viens no daudzajiem vadāmajiem kolektīviem.

“Līvlist” *

Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” ir “Kāndlas” vienaudzis. Pilnā nosaukumā: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” kultūras centra kolektīvs. Kopš 2022. gada marta tā vadītāja ir etnomuzikoloģe Diāna Logina.

Pēc šīsvasaras lielajiem dziesmusvētkiem mainījies ansambļa sastāvs – no aktīvās muzicēšanas aizgājusi Zoja Sīle, taču viņa apņēmusies arī turpmāk būt lībiešu valodas konsultante. Kolektīvs atsācis regulārus mēģinājumus, tie notiek divreiz nedēļā “Ave Sol” telpās, un uz dziedāšanu pulcējas 10–12 dalībnieku. Lai gan nosaukumā joprojām ir vārds “lībiešu”, lībiešus pārstāv tikai viens – Roberts Sīlis. Ansamblis turpina saglabāt iepriekšējos gados apgūto lībisko repertuāru, un šogad dziedātāji izteikuši vēlēšanos izzināt savas saknes, apgūstot no paaudzes paaudzē mantotās dziesmas un, ja izdosies, to tekstus tulkot lībiešu valodā. No lībiešu kultūrtelpā pārstāvētajām sabiedriskajām organizācijām un institūcijām “Līvlist” sadarbojas tikai ar Lībiešu institūtu – izmanto viņu telpas mēģinājumiem, ja “Ave Sol” tās ir aizņemtas, un lūdz padomu valodas lietās.

Ansamblis “Līvlist” 2023. gada vasarā.
Foto no Roberta Sīļa krājuma

Pavaicāju Diānai, vai ansamblis jau pieķēries arī “Plagā loul” (Karoga dziesmai), jo šogad lībiešiem ir vēl viens svarīgs notikums – lībiešu karoga iesvētīšanas simtgade, ko Līvu savienība atzīmēs novembrī. Diāna Logina par simtgadi zina, bet ne par to, vai “Līvlist” būs aicināts dziedātāju pulkā un kāds repertuārs tiek gaidīts. Ansamblis labprāt būtu braucis uz Lībiešu svētkiem Mazirbē, taču nav bijis transporta.

Svarīgākais ir tas, ka “Līvlist” turpina strādāt un ar prieku sveiks jaunus dalībniekus (ja ir vēlēšanās dziedāt arī lībiski, lūdzu, rakstiet: dianalogina@inbox.lv).

* Ar Diānu Loginu sarunājās Gundega Blumberga.