Pirms sešiem gadiem iznākušajai vēsturnieces Ingrīdas Štrumfas “Ventspils grāmatas” pirmajai daļai tagad ir sagaidīts turpinājums “Ventspils grāmata II”. To izdevis Ventspils muzejs ar Ventspils valstspilsētas Domes un Valsts kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras projektu mērķprogrammas atbalstu.

Grāmatas pirmajā daļā varēja gūt pārskatu par Ventspils vēsturi no senākiem laikiem līdz Pirmajam pasaules karam, bet otrā daļa aptver notikumus no 1915. līdz 1940.gadam, no viena pasaules kara līdz otram. Vairāk nekā trīssimt lappuses ir bagātīgi ilustrētas, kopējā tirāža ir 1 000 eksemplāru.

Ventspils grāmata II.
Publicitātes attēls

Laikraksta “Ventas Balss” 31. janvāra numurā bija publicēta žurnālistes Līgas Gabrānes saruna ar Ingrīdu Štrumfu. Intervijā vēsturniece aizdomājas par to, cik viegli un vienkārši likvidējama neatkarīga valsts:

“Man jāatzīst, ka es apstājos pie 1940.–1941. gada un tālāk nevarēju tikt, tas palika neuzrakstīts. Es gribēju to vēl uzrakstīt, lai pieliktu noslēdzošo punktu Latvijas valsts neatkarīgai pastāvēšanai, taču tas bija reizē tik vienkārši un tik nepieņemami, ka es nevarēju… (..) Man, piemēram, nav saprotams, kā Latvijas sabiedrībā var būt tik daudz bijušo pagrīdnieku, kas, tēlojot statistus, tad rada ilūziju par tautas piedalīšanos revolūcijā. Un pārējā tautas masa uz to noskatās un tā lēnprātīgi piekrīt. (..) Un es domāju, ka ir viena mācība, ko vēsturnieki no šī visa varētu smelties. Ja padomju laikā visi, vaigus piepūtuši, pētīja revolucionāro pagātni un šķiru cīņu, tad šodien atkal visi, vaigus piepūtuši, pēta pretošanās kustību padomju laikā. Bet – tieši pretēji – tagad vajadzētu pētīt, kāpēc Latvijas laikā bija pagrīdes kustība, kas tajā piedalījās, kas deva viņiem ideoloģisko pamatu un kā to varēja mazināt un neitralizēt tā, lai tas nenestu tik postošus iznākumus nākotnē. Un tāpat vajadzētu pētīt, kas šodien sabiedrībā ir iekšējie opozicionāri, kāpēc tādi ir, ko mēs varētu darīt, lai viņu nebūtu. Un tad varbūt mēs saprastu, ka mēs maz ko zinām par psiholoģiju, par to, kādi ir cilvēku pamatinstinkti, par to, kas notiek, ja tos neņem vērā, kā tad katrā cilvēkā mostas pretestības jūtas.”

Ingrīda Štrumfa grāmatā raksta, ka stāstu par padomju laika Ventspili viņa vairs neuzrakstīs. Taču viņa pateicas visiem, kas ko darījuši Ventspils vēstures pētīšanā.