Latvijas Universitātes Lībiešu institūts izdevis veltījumkrājumu profesores Inas Druvietes 65 gadu jubilejā “Valodas upē” (teksti sakārtoti četrās nodaļās: “Valodas politikas straumē”, “Valodas pārvaldības viļņos”, “Valodas prakses krācēs”, “Draudzīgu sveicienu līcī”), ar to aizsākot jaunu tradīciju Latvijas zinātnē. Kā rakstā “Dzīve valodai, valodā un ar valodu” atzīmē valodnieks Māris Baltiņš:

“Līdz šim Latvijā nav bijis parasts īpaši atzīmēt akadēmisko mācībspēku un zinātnieku sešdesmit piecu gadu jubileju, kā tas ierasts vairākās citās valstīs, tomēr grūti nesaskatīt zināmu loģiku šādas gadadienas svinēšanā arī pie mums.

Sešdesmit pieci mūža gadi apliecina divus būtiskus ievērības cienīgus momentus, proti, no vienas puses, tas ļauj spriest par aptuveni četrdesmit akadēmiskajam darbam un zinātnei veltītu gadu laikā paveikto, bet, no otras, tas parāda attiecīgās personības zelta briedumu un apliecina to, ka uzkrātā intelektuālā bagāža un pieredzes briedinātais viedums ļauj pamatoti sagaidīt nozīmīgus darbus arī turpmāk.

Ja Inas Druvietes darbabiedru, kolēģu un audzēkņu sagatavotais veltījumkrājums aizsāks šo tradīciju, tad būsim gandarīti, ka šī grāmata būs pirmā garā virknē.”

Izdevumam ir arī otrs mērķis – pateikt paldies profesorei par ieguldījumu lībiešu valodas saglabāšanā. To krājuma noslēgumrakstā “Pǟgiņ vȯnnõ ja sūŗi tīeḑi!” (Daudz laimes un lielus darbus!) akcentē Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits: “Tajā, ka lībiešu valoda un kultūra pastāv joprojām, ir atzīta un redzama Latvijā un starptautiski, sava loma bijusi daudziem. Taču, lai tas varētu kļūtu par īstenību, īpaša nozīme un loma ir bijusi tiem atslēgas cilvēkiem, kas, paši bieži vien paliekot ēnā, nodrošinājuši šim nolūkam nepieciešamo mehānismu un instrumentu izveidi un darbību, lai šis darbs būtu paveicams un rezultāts – sasniedzams.

Lībiešu valodas saglabāšanas un ilgtspējas nodrošināšanas kontekstā viens no atslēgas cilvēkiem ir bijusi Ina Druviete. Līdztekus plašajam atbalstam un ieguldījumam lībiešu un lībiešu valodas popularizēšanā īpaši izceļams būtu divējs viņas devums.

Vispirms, tieši pateicoties Inai Druvietei, 1999. gadā pieņemtajā Valsts valodas likumā tika galīgi iezīmēta lībiešu valodas loma Latvijā, nosakot tai pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas statusu, tādējādi padarot Latviju par vienu no tikai trim Eiropas Savienības valstīm, kuras oficiāli atzinušas, ka tām ir savas pirmiedzīvotāju valodas. Tas ir licis pamatus ar lībiešu valodu un arī lībiešu kā etnosu saistītajai tiesiskajai telpai, kas sekojošās desmitgadēs ietvērusi arī citus Latvijas likumus – piemēram, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu vai Latviešu vēsturisko zemju likumu, nodrošinājusi pamatu atbalsta veidošanai lībiešu valodas attīstībai un apguvei, lībiešu valodas iekļaušanos oficiālajās norādēs un daudzas citas ierosmes, tostarp ļaujot Latvijai kļūt par atpazīstamu starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu saglabāšanas tīklojuma dalībnieci, kā arī 2022. gadā kļūt par ANO Starptautiskās pirmiedzīvotāju valodu desmitgades (2022–2023) [grāmatā ieviesusies kļūda, pareizi būtu (2022–2032) – red.] globālās darba grupas līdzpriekšsēdētājvalsti.

Vēl viens no Inas Druvietes paliekošajiem ieguldījumiem lībiešu valodas un kultūras saglabāšanā, attīstībā un pārmantošanā ir Lībiešu institūta izveide Latvijas Universitātes paspārnē, gan nākot klajā ar tā izveides ieceri, gan nodrošinot atbalstu institūta izveides sagatavošanā un sekojošajā darbībā, palīdzot tam īsā laikā kļūt par Eiropā un ārpus tās robežām atpazīstamu un augstu vērtētu pētniecisku institūciju.

Šobrīd Ina Druviete ir arī institūta Zinātniskās padomes locekle un tātad arī mūsu komandas nozīmīga daļa. Visu LU Lībiešu institūta pētnieku un Zinātniskās padomes kolēģu vārdā vēlos sirsnīgi sveikt Inu Druvieti un novēlēt, lai viņas enerģijas un iedvesmas avots kļūst aizvien spēcīgāks un lai tas pats gadsimtiem un varbūt pat gadu tūkstošiem senais lībiešu spēks, kuram Ina ir palīdzējusi sargāt lībiešus un lībiešu valodu, nāk talkā Inai viņas nākotnes ieceres īstenojot!”

Veltījumkrājuma sastādītājas un redaktores Gunta Kļava un Kertu Rozenvalde grāmatas ievadā valodniecei veltījušas atzinīgus vārdus:

“Profesores Inas Druvietes ieguldījumam mūsdienu latviešu valodniecības pilnveidē, modernas lingvistiskās domas attīstīšanā un sabiedrības zināšanu pieaugumā Latvijā un latviešu valodas stāsta izstāstīšanā pasaulē ir grūti atrast līdzinieku.

Viņas darbs – zinātniskais, populārzinātniskais, pedagoģiskais, administratīvais un sabiedriskais – ir ietekmējis ikvienu ar un caur valodu saistītu jomu. Profesores padarītā lielums ir katras vienības (visos aspektos) un ikviena dalībnieka nozīmes apzināšanās šajā sarežģītajā mehānismā, kas ir valodas dzīvotspējas pamatā.

Inas Druvietes profesionalitātes pieskāriena skarto loks ir neaptverams, tieši tāpēc šajā krājumā ir iezīmēti daži aspekti, kuros viņas devums ir nozīmīgs procesu virzītājs, mainītājs un veicinātājs.”

Grāmata pieejama šeit.

Papildu informācija šeit.