2018. gada 8. novembrī Lībiešu kultūrtelpa tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Šis notikums bija ļoti svarīgs, jo tas iezīmēja gan Līvu savienības noieto ceļu, gan akcentēja skaidri noteiktus turpmākās darbības mērķus un saturu. Pieteikums šim sarakstam nebūtu tapis bez sadarbības ar “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centru), kas savulaik radās kā opozīcija LS, ar nodibinājumu “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda””, kas dzima no LS Ventspils grupas, un Valtu Ernštreitu, kas nācis gan no LS, gan Lībiešu kultūras centra, uz kura paveiktā pamata varējis nostāties LU Lībiešu institūta priekšgalā.

Tagad mums visiem viens uzdevums – īstenot daudzveidīgu, savstarpēji cieši saistītu nemateriālā lībiskā kultūras mantojuma dārgumu saglabāšanu, attīstību un tālāk nodošanu. Ja skatāmies vēl dziļāk un tālāk – bez Lībiešu kultūrtelpas nez vai būtu radusies ierosme pieteikt tādu Latvijas savdabību kā Vidzemes lībisko kultūrtelpu un nez vai ar tādu atvēzienu sevi varētu manifestēt Lībiešu mantojuma gads, ja atjaunotā LS nebūtu iestājusies par lībiešu kā pamatiedzīvotāju statusu un lībiešu valodu.

Lībieši ir ne tikai saglabājuši tradīcijas, valodu un dziesmas, bet arī spējuši to visu attīstīt tālāk un pārvērst mūsdienu lībiešu kultūrā, kas izstaro pāri Latvijai kā krāsains vēdeklis: sākšu ar lībiešu kultūras dienām, kas no Rīgas pārcēlās uz Ventspili un tur, pateicoties LS biedres Māras Vīgertes enerģijai, iesakņojās uz palikšanu. Gandrīz katram Ziemeļkurzemes lībiešu ciemam ir pa grāmatai, un tas ir bijis pa spēkam tik strādīgai rakstītājai, kāda ir LS valdes locekle Baiba Šuvcāne. Un mums ir ne tikai ar radu tautu palīdzību uzceltais Lībiešu tautas nams, bet arī nama mērogiem atbilstoša grāmata par tā vēsturi, ko uzrakstījusi no LS izaugusī vēstures zinātņu doktore Renāte Blumberga. Mums ir ne tikai dziesmu ansambļi “Kāndla” un “Līvlist”, kas nosvinējuši zelta jubileju, bet arī savs koris “Lōja” un diriģents Ģirts Gailītis, LS biedrs. Un mums ir savi lībiešu valodas mācību grāmatu rakstītāji, pagājušajā gadā iznāca vēl divas – Zojas Sīles un Jāņa Medņa. Un vēl mums ir lībiskas izcelsmes dzejnieki, kuru darbus tulko angliski, igauniski un somiski, mākslinieki, aktieri, režisori, žurnālisti un vēl, un vēl.

Mūsu spēks ir tajā, ka organizācija apvieno patiesas lībiskas vēlmes mudinātus cilvēkus. Arī visas četras Līvu savienības nodaļas – Kolkas, Mazirbes, Rīgas un Ventspils – likušas jaunus akcentus ikdienas darbā. Labi sokas Ventspils nodaļai sadarbībā ar nodibinājumu “Rānda”, kur galvenais dzinējspēks joprojām ir Ausma Ernestovska. Kolkas nodaļa radoši iesaistās Kolkas Lībiešu saieta nama daudzveidīgajās aktivitātēs, un tur allaž klāt ir Mārīte Zandberga. Rīgas nodaļas lībiešiem, ko vada Monta Kviatkovska, paldies par veikumu Lībiešu karoga svētku un Lībiešu dziesmu dienas organizēšanā un vadīšanā, bet mazirbnieki Teiksmas Pobuses vadībā tur rūpi par Lībiešu tautas namu. Es varētu pateikties vēl un vēl, bet tad vajadzētu publicēt visu valdes un komisiju locekļu sarakstus, tāpēc vēl tikai divi paldies – Kristai Greiško un Ligitai Dambergai. Par atsaucīgu klātbūtni.

Tagad ir sākusies Līvu savienības otrā simtgade. Organizācijas redzeslokā joprojām jāpaliek vēsturiskajām un līdz mūsdienām atnākušajām spilgtajām lībiešu kultūras zīmēm – tās mums visiem ir rūpīgi kopjamas un tālāk nododamas. Katram no mums ir tik daudz iespēju tur pielikt arī savu roku, sirdi un prātu, un šo prieku – izjust labi padarīta darba garšu – novēlu ikvienam, kam svarīgs lībiskums.