Šodien lībiešu sabiedrisko organizāciju vadītāji ir saņēmuši atvainošanās vēstuli no Saeimas frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētāja Kaspara Briškena, kurā viņš raksta:
“Es, Saeimas PROGRESĪVO frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens, esmu apņēmies padziļināti apzināt lībiešu aktuālās problēmas un lomu sabiedrībā. Š. g. 15. martā kopā ar Saeimas frakcijas PROGRESĪVIE kolēģiem viesojos Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā. Tā direktors Dr. phil. Valts Ernštreits iepazīstināja mūs ar lībiešu vēsturi, izglītības un sociāliem problēmjautājumiem. Mēs uzzinājām, ka faktiski kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem Latvijā nepasniedz lībiešu valodu fakultatīvi, un uzklausījām institūta direktora pausto, ka Latvijas valsts pret saviem pirmiedzīvotājiem nav pildījusi savas saistības, kuras ir noteiktas ne tikai valsts likumos, bet arī ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām – pat neskatoties uz 2022. gadā ANO izsludināto Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi. Visbeidzot mēs arī uzklausījām plašāku skaidrojumu par ceļazīmēm lībiešu valodā. Saruna neapšaubāmi veicināja labāku izpratni par to, ka šīs zīmes ne tikai iezīmē lībiešu vēsturiski apdzīvotās teritorijas, bet arī kalpo gan pašiem lībiešiem, gan citiem Latvijas iedzīvotājiem un apmeklētājiem kā simbolisks apliecinājums lībiešu valodai kā unikālai, aizsargājamai vērtībai. Pēc uzklausītā nolēmu sazināties arī ar citām lībiešu organizācijām un tāpēc Jūsu kontaktus palūdzu Ernštreita kungam. Rakstu Jums, lai atvainotos par to, ka Saeimā, debatējot par budžeta priekšlikumiem, es pretnostatīju finansējumu ceļazīmju uzstādīšanai lībiešu valodā citiem izdevumiem. Esmu kļūdījies, izdarot tik virspusīgu salīdzinājumu un radot maldīgu priekšstatu, ka PROGRESĪVIE nenovērtē lībiešu nacionālo identitāti un tās nozīmi Latvijas kultūrvēsturiskajā kontekstā. Taču tā, protams, nav. Es un mani kolēģi pilnībā saprotam, ka ir jāmaina sabiedrības, sevišķi politiķu un ierēdņu, domāšana – ir jāpanāk visaptveroša izpratne par lībiešiem kā Latvijas pirmiedzīvotāju tautu – vienu no latviešu tautas un kultūras izveidošanās stūrakmeņiem. Tādēļ valstij lībiešu kultūras un valodas saglabāšanai ir jāvelta vairāk uzmanības, enerģijas un resursu, nekā tas ir bijis līdz šim. No savas puses deputāta darbā apņemos to turpmāk darīt pēc labākās apziņas un informētības.”