Šodien, Lībiešu mantojuma dienā, aprit arī 29 gadi kopš Rīgā tika nodibināta biedrība “Līvõ kultūr tsentõr” jeb Lībiešu kultūras centrs. Aizgūtais vārds “tsentõr” vēlāk tika nomainīts uz lībisko “sidām”. Paši centra atklāšanas svētki notika 1994. gada 2. aprīlī – Līvu savienības gadskārtā – Ziemeļvalstu informācijas biroja telpās Basteja bulvārī. Un arī todien Rīgas centrā plīvoja lībiešu karogs.

Lībiešu mantojuma diena Doma laukumā.
Ievas Ernštreites foto

Viena no centra dibinātājām dzīvesstāstu pētniece Māra Zirnīte mēnešraksta “Līvli” 1994. gada maija/jūnija numurā publicēja rakstu “Jaunais līvu kultūras centrs”, kurā teikts:

“Šajā pavasarī piedzima Līvu kultūras centrs Ziemeļvalstu informācijas biroja paspārnē Rīgā. Tā kodolu veido jaunieši, kurus vieno interese par savas tautas kultūru un vēlēšanos iemācīties valodu. Kad valodas pratēju palicis tik maz, ka tie var sapulcēties zem viena lietussarga, jauniešiem nav dots laiks ilgi apdomāties, bet jārīkojas. (..) Centrs vajadzīgs, lai viņi palīdzētu cits citam augt, meklēt un atrast vietu turpmākajā līvu kultūras kopšanā.”

Lībiešu kultūras centra dibinātājos bija Gundega Blumberga, Renāte Blumberga, Ilva Buntika, Baiba Damberga, Ulla Ernštreite, Valts Ernštreits, Uldis Krasts, Uldis Sproga, Julgī Stalte, Atis Straujums un Māra Zirnīte. Bet 2. aprīļa atklāšanas svētkos piedalījās cienījami lībiešu kopienas pārstāvji, kuru pulkā bija Paulīne Kļaviņa, Gerda Sinkēviča, Helmī Stalte, Ieva Ernštreite, Andrejs Šulcs un Dainis Stalts. Par pirmo biedrības vadītāju kļuva vēl divdesmit gadus nesasniegušais Tartu Universitātes students Valts Ernštreits. Tagad viņš no kādreizējā Līvu savienības ierindas biedra un Lībiešu kultūras centra pirmā vadītāja ir kļuvis par direktoru Lībiešu institūtam, kurš 26. martā visā Latvijā rosināja atzīmēt Lībiešu mantojuma dienu. Šai dienai par godu arī tapa Rīgas Domes sveiciens lībiešu valodā Rīgai un lībiešiem. Tātad arī Lībiešu kultūras centram.