Portāls ir saņēmis Latvijas Universitātes Lībiešu institūta izplatīto preses relīzi par Lībiešu mantojuma dienas atzīmēšanu. Tajā teikts, ka pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem, kas šogad būs 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena, kuras svinēšanai pievienoties aicināts ikviens.

Lībiešu mantojuma dienas logotips.
Zanes Ernštreites dizains

Lībieši ir unikāla Latvijas vērtība – tās otra pamattauta un senie iedzīvotāji, kas saglabājuši savu valodas un kultūras savdabību līdz pat mūsdienām. Lībiešu mantojums sniedzas ievērojami dziļāk un plašāk – lībieši, kas savulaik apdzīvojuši teju trešdaļu Latvijas, gadu tūkstošu laikā ir devuši nozīmīgu artavu latviešu valodas, Latvijas tautas un tās identitātes, Latvijas valsts un tās simbolu izveidē.

Latvijas lībiskās saknes ir dziļi ieaudušās Latvijā kopumā, taču īpaši tajos Latvijas novados, kuros lībieši savulaik dzīvojuši. Tas atklājas valodā, it īpaši latviešu valodas lībiskajā dialektā, vietu nosaukumos, pilskalnos, svētvietās un tradīcijās. Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu.

Viens no šī gada centrālajiem notikumiem ir Lībiešu mantojuma diena – šogad aizsākama tradīcija, kas iecerēta kā simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšana un godināšana. Šajā dienā ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām tiks iezīmētas novadiem būtiskas un ar lībiešiem saistītas vietas. Tāpat daudzviet notiks lībiešu putnu modināšanas rituāls.

Putnu modināšana 2022. gada pavasarī Mazirbes jūrmalā.
Zanes Ernštreites foto. Publicitātes attēls

Putnu modināšana ir sena, tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu (lībiešu, igauņu, somu, karēļu un citu) mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās, piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie lībiešu putniņi – piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās, putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet. Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā un pavasarī tie jāmodina.

Lībiešu mantojuma dienā putni tiks modināti gan Kolkasragā, gan Salaspilī, Rīgā, Turaidā, Pālē un citur. Savukārt lībiešu karogi un krāsas šajā dienā būs redzamas daudzviet Latvijā – gan pie dažādu institūciju ēkām, gan ar lībiešiem saistītās vietās. Šobrīd zināmo Lībiešu mantojuma dienas pasākumu karte atrodama vietnē www.libiesugads.lv, turpat var iepazīties arī ar Lībiešu putnu modināšanas tradīcijas aprakstu videoformātā.

Aicinām ikvienu iesaistīties Lībiešu mantojuma dienas pasākumos un ziņot mums uz e-pastu liv@lu.lv par vietām, kur iecerēts modināt putnus vai izvietot lībiešu karogus, lai varam pievienot tās pasākumu kartei. Savukārt pašus pasākumus rosinām dokumentēt un dalīties ar video vai attēliem sociālo tīklu profilos, pievienojot tēmturus #libiesugads, #libiesumantojumadiena un #libiesumantojums.