Kopš oktobra Latvijas kinoteātros var noskatīties mitoloģisku trilleri “Upurga”, kura režisors un scenārija autors ir Uģis Olte. Kā portālā la.lv intervijā ““Upurgu” vajag skatīties “kinčikā”!” (autore Vita Krauja, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”) stāsta Uģis Olte, “Upurga” ir “gan filmas nosaukums, gan vārds izdomātai upei un vietai, kurā notiek filmas darbība. Upurga ir divu vārdu salikums – no vārdiem “upe” un “urga”, kas nozīmē “upe”* lībiešu valodā. Man šķita, abus šos vārdus savienojot, fonētiski uzšķiļas kaut kāda elektrība. Enerģētiski un arī suģestējoši.”

Uz Vitas Kraujas jautājumu, kā īsti filmā nonāca lībieši, režisors atbild:

“Ko tad ieraudzīja bīskaps Alberts, kad ieradās? Lībiešu ciemu, kur tagad ir Rīga. Visa Daugavas ietekas daļa un Vidzeme bija lībiešu zemes. Turaidas virsaitis Kaupo ir lībietis, Viešu pilskalns, kur filmējām, ir lībiešu. Šī tauta dzīvoja arī visā Salacas baseinā, jo nebija vienīgi jūras, bet arī upes cilvēki. Un tieši par upes cilvēkiem es arī fantazēju kā par filmas norises vietas vietējiem. Upes lībieši no Ziemeļvidzemes.

Filmas scenārijā biju uzradījis diezgan noslēgtu ciemu, kurā dzīvo ļoti lepni ļaudis, bet kuri drīzāk vairās no kontakta ar svešiem un nevis šādas attiecības kultivē. Biju paredzējis, ka vienu no tēliem, dabas inspektoru Ernestu Saliņu, spēlēs mans draugs un kolēģis no manas iepriekšējās filmas “Atbrīvošanas diena” – norvēģu režisors un aktieris Mortens Traviks. Meklējot sev atsauces šim tēlam, viņš nonāca līdz lībiešiem.

Man kā zibens: par viņiem tik maz atgādina, skolā gandrīz neko nemāca, ja vien aizbrauc ekskursijā uz Mazirbi, tad kaut ko uzzini. Scenāriju aizsūtīju Valtam Erenštreitam**, lībiešu pētniekam: izlasi, vai tas ir par jums? Jā, un kā vēl! Mums iedeva fotogrāfiju – lībiešu skolotājs ar vijoli un aiz jostas aizbāztu cirvi.*** Likās tik jaudīga, ka lūdzu savai sievai māksliniecei Lāsmai Oltei uzzīmēt milzīgu kopiju, kura arī redzama filmā. Tas ir divus metrus augsts un pusotru metru plats šī skolotāja portrets.

Lāsmas Oltes veidotais lībiešu skolotāja Nika Polmaņa portrets un Upurgas norāde LU Lībiešu institūtā.
Attēls no LU Lībiešu institūta arhīva

Pēc filmēšanas Valts Erenštreits brīdināja – tu tikai nedomā to bildi kaut kur nobēdzināt, tai jāatrodas Lībiešu kultūras institūtā. Un uz turieni manas sievas zīmētā bilde arī aizdevās, kaut uz to aci mazliet meta arī Mortens. Viņam izgatavojām citu, nelielāku, bet oriģināls aizceļoja uz Lībiešu institūtu. Mortens gan prasīja, kāpēc tev, Valt, tik svarīgi iegūt to bildi? Tāpēc, ka nekādi lībiešu kultūras artefakti nekad nav parādījušies nevienā latviešu spēlfilmā.

Un no kurienes filmā ir vīrs, kas kails spēlē vijoli strautā?

Skandināvu mitoloģijā ir vijolnieks, kas ar skaistu melodiju vilina bērnus vai noklīdušus cilvēkus ūdenī, kamēr viņi noslīkst. Viņa vārds ir Nekens. Sava šī vīra jeb parādības versija ir somiem, zviedriem, norvēģiem. Man liekas, arī dāņiem. Šo tēlu es mazliet no viņiem aizņēmos. Un galu galā arī lībiešiem ir saltkurpis, būtne ar tumšu iedarbību, kas visvisādi maskējas.

Visu interviju lasiet šeit. 

* Lībiski ūrga – strauts.

** Ernštreitam.

*** Attēlā redzamais vīrs ir Nika Polmanis – lībiešu skolotājs, tulkotājs, valodas teicējs, kura 200. dzimšanas dienu lībiešu sabiedrība atzīmēs 2023. gada 3. maijā.