Lībieši un pandēmija – vai tie ir savienojami jēdzieni? Protams, jo arī lībieši ir ierauti notikumu virpulī, kas jau otro gadu apturējis ierastās ikdienas gaitas. Ne katrs tagad uzdrošinās apskaut satikto domubiedru, kāds daudz retāk iziet no mājās, tomēr situācija nav pavisam bezcerīga. Par aktivitātēm pandēmijas laikā un nākotnes iecerēm sarunājos ar Līvu savienības Ventspils nodaļas un nodibinājuma “Rānda” vadītāju Ausmu Ernestovsku, nodibinājuma valdes locekli Māru Vīgerti un folkloras kopu “Kāndla” un “Piški kāndla” vadītāju Ilgu Pornieci.

Trīs dāmas, kuras daudz dara lībiešu lietas labā: Māra Vīgerte, Ausma Ernestovska un Ilga Porniece.
Marlenas Zvaigznes foto

Jānim Princim būs 225

Ausmiņa mūs sagaida lībiešu istabā. Uz galda kūp kafija, rindojas sklandrauši, un namamāte stāsta, ka lībiešiem par šo istabu nav jāmaksā, to dara Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Vietējā vietvara jau daudzus gadus atbalsta arī dažādus projektus, tāpēc nav iemesla sūdzēties. Vien jāiet un jādara, bet to Ausma prot. Viņai ir tik daudz enerģijas, ka kādam vēl varētu aizdot.

Jūra lībiešu krastā ir mainīga – brīžiem rāma, brīžiem bangojoša.
Mārča Laksberga foto

Valstī noteikto ierobežojumu laikā Ausma daudz biežāk ir sazvanījusies ar nodaļas biedriem, lai uzzinātu, kā viņiem klājas, un uzmundrinātu, jo ne jau katrs var pieņemt to, ka nu ir jādzīvo citādāk.

“Jubilejās tomēr devos pie lībiešiem un apsveicu viņus klātienē. Piemēram, Linardam Geigem un Fanijai Fridrihsonei 6. septembrī palika 85, tad apciemojām jubilārus. Aijai Lindei no ansambļa “Rāndalist” jūlijā bija 80, tad sveicu arī viņu. Ikgadējo nodaļas biedru sapulci šogad gan nerīkojām, jo es nevarētu nodrošināt, lai tiktu ievērota divu metru distance, turklāt daudzi gados vecie cilvēki tagad nemaz negrib pulcēties. Ar to ir jārēķinās. Vēl jau grūti pateikt, kāda situācija būs nākamgad, bet, visticamāk, arī tad mums būs jāiztiek bez sapulces. Tomēr vasarā saorganizēju 23 cilvēkus, un mēs aizbraucām uz Lībiešu svētkiem Mazirbē. Jā, bet ikdiena tagad ir atšķirīga,” secina Ausma.

Ansambļa “Rāndalist” dziedātājas uzstājas Ventspils Galvenajā bibliotēkā.
Māras Vīgertes arhīva foto

Ventspils pusē dzīvojošie lībieši teic, ka ļoti gaida laiku, kad atkal varēs sanākt kopā, bet pagaidām jāiztiek ar telefonsarunām vai saskriešanos uz ielas. Ausma ir Maijas Kronbergas vadītā ansambļa “Rāndalist” dziedātāja, kolektīvā ir sešas dalībnieces. Ausma stāsta:

“Kad ansambli vēl vadīja Angelika Dzintara, apguvām ļoti daudz dziesmu gan lībiešu, gan latviešu valodā. Pamats mums ir, tāpēc nav tik traki, ka nevar tikties. 14. augustā uzstājāmies festivālā Jelgavā, bet arī tur bija jāievēro dažādi ierobežojumi. Ansamblis pastāv 18 gadu, mums, dziedātājām, lībiešu dziesma patiešām ir pie sirds. Ir jau žēl, ka tagad nevaram pulcēties, bet vai tad nu nebūs labāki laiki?”

15. novembrī, atgādina Ausma, Jānim Princim būs 225. dzimšanas diena, bet to nevarēs atzīmēt tā, kā būtu gribējies. Tāds laiks – vispirms jādomā par veselību. Līvu savienības Ventspils nodaļā ir 59 biedri, un daudzi no viņiem ir seniori, turklāt netrūkst arī tādu, kuri vairs neiziet no mājas, kāds pat ir gulošs.

Līvu savienības Ventspils nodaļas biedri ar savienības vadītāju Ievu Ernštreiti Lībiešu zvejnieku sētas atklāšanas pasākumā

Ausma teic, ka daudzas labas idejas tiek īstenotas kopā ar Māru Vīgerti, kura vienmēr atsaucas aicinājumam iet un darīt. Mārai pandēmijas laiks pagājušajā gadā sākās ar jaunu izaicinājumu – 1. aprīlī viņa sāka strādāt Lībiešu institūtā, iepazinās ar aizrautīgiem un zinošiem kolēģiem, kuri ir kā paraugs tam, cik aizrautīgi var pētīt lībiešu valodu un apzināt kultūrvēsturiskās vērtības.

Plānojam astotās Lībiešu kultūras dienas

Māra ar savu atbalsta komandu jau vairākas reizes organizējusi Ventspilī saturīgas lībiešu kultūras dienas – pasākums notiek reizi divos gados. Pērn, tāpat kā vienmēr, izskanēja zinātniskie lasījumi, ar kuriem uzstājās arī Lībiešu institūta pētnieki.

“Lībiešu kultūras dienās neiztrūkstoša ir kultūras programma, pagājušajā gadā tā, manuprāt, bija ļoti veiksmīga. Koncertzālē “Latvija” izskanēja koncertstāsts “Trīs krasti”, kurā satikās mūziķi Staņislavs Judins (kontrabass), Austris Kalniņš (taustiņinstrumenti), Ernests Mediņš (sitaminstrumenti) un Elīna Ose (vokāls). Tā bija suģestējoša mistērija, dziesmas, Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa dzeja skanēja lībiešu valodā. Savukārt Galvenajā bibliotēkā atvērām Baibas Dambergas grāmatu “Es un cit es”, kā arī Kārļa Staltes dzejas grāmatu “Bagātā jūrmala”. Viss notika mīļi un sirsnīgi,” saka Māra.

Izrādās, viņa ir Jāņa Prinča pēctece, kura labi atceras tēva māti Alvīni Vīgerti, kuras māte bija Anna Prince (uzvārds pirms laulībām). Lībiete Alvīne nāca no Ovišiem, un arī Māra, ja ir laiks, labprāt aizbrauc uz šo ciemu un pastaigājas gar jūras malu. Viņu vilina lībiešu krasts, tā nepieradinātais un savrupais skaistums. Jūra, uzskata Māra, ir rūdījusi lībiešus, varbūt arī tāpēc viņi reizēm parāda raksturu un ir šerpi. Pretējā gadījumā būtu grūti izdzīvot, saglabājot savu identitāti. Māra nelolo ilūzijas par to, ka lībiešu ciemos atgriezīsies daudz lībiešu, tāpēc cer, ka ienācējiem, kuri sāk tur dzīvot, būs pietāte pret lībiešu krastu, no kura tā iedzīvotāji savulaik ir padzīti – visbiežāk uz neatgriešanos.

“Ja tu man vaicā par nākotnes plāniem, tad atbilde ir skaidra – mēs plānojam arī astotās lībiešu kultūras dienas, kam jānotiek nākamgad 7. un 8. oktobrī. Tagad jāsēžas pie galda un jādomā par to saturisko piepildījumu. Man ir dažas idejas, bet pagaidām tās vēl neatklāšu, jo ir jāzina, kāds būs finansējums un epidemioloģiskie apstākļi. Lībiešu kultūras dienas ir otrs nozīmīgākais pasākums pēc Lībiešu svētkiem Mazirbē, tāpēc vienmēr gribas, lai tās izdodas un ir interesantas, turklāt ar modernās kultūras piesitienu. Lībieši nav jēdziens pagātnes formā, mēs pastāvam arī šodien un attīstāmies,” uzsver Māra.

Lībietis ir tikpat sīksts kā jūrmalas smiltīs iesakņojušās smilgas.
Mārča Laksberga foto

“Kāndla” pošas pusgadsimtam

Lībiešu folkloras kopu “Kāndla” un “Piški kāndla” darbību finansiāli atbalsta Ventspils novada pašvaldība, jo kolektīvi pārstāv Tārgali. Starp citu, novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks arī ir lībiešu pēctecis. Viņa vecmāmiņa Hermīne Zīberte no mammas Gunas puses bija lībiete:

“Hermīne bija cēlusies no Gūtmaņu dzimtas Košragā. Viņai bija ilgs mūžs – 96 gadi. Kad biju maziņš puika, neapmeklēju bērnudārzu, tādēļ ļoti bieži uzturējos Mazirbes Adrejsārtos, kur dzīvoja ne tikai vecvecmāmiņa, bet arī viņas meita Elfrīda Liepājniece. Vecvecmāte prata lībiešu valodu un mācīja man dažādus pantiņus un dziesmas. Nu gan esmu piemirsis, bet bērnībā pratu šo to pateikt lībiski.”

Aivars Mucenieks stāsta, ka Hermīne bijusi drosmīga sieva un kara laikā, kad pārējie radi devās bēgļu gaitās, palika savās mājas un sargāja tās, nebaidoties ne no vāciešiem, ne krieviem.

Mūsdienās, uzskata Ventspils novada domes priekšsēdētājs, lībiešiem ir grūtāk saglabāt savu identitāti nekā suitiem, kuri aizvien dzīvo noteiktā reģionā un nav izkaisīti pa visu valsti. Par to ir pārliecinājusies arī “Kāndlas” un “Piški kāndla” vadītāja Ilga Porniece. Viņa atceras 1981. gadu, kad, tāpat kā tagad, strādājusi Tārgalē par kultūras darba organizatori, bet kasiere bijusi Andra Rudbaha, kas bieži teikusi: “Vai tad jūs nezināt, ka mans vīrs ir lībietis?” Tā Ilga uzzinājusi par Latvijas otro pamattautību, saprotot, ka lībieši stingri pieturas pie principa “Vīrs un vārds”. Ja reiz pateikts, ka būs tā, tad tā arī notiks – bez atkāpēm.

Martā folkloras kopas “Kāndla” dalībnieki svinēs 50. dzimšanas dienu. Viņi bieži dzied brīvā dabā un pavasarī modina putnus jūras krastā.
Mārča Laksberga foto

2004. gadā folkloras kustības aktīviste Ināra Salava uzrunājusi Ilgu, sakot, ka ilggadējais lībiešu kolektīvs “Kāndla” palicis bez vadītājas: “Es padomāju un nolēmu – kāpēc gan ne, jo visu mūžu esmu dziedājusi koros, turklāt repertuārā bija iekļautas dziesmas arī franču un norvēģu valodā. Biju pieradusi locīt valodu, kā vajag, turklāt pie izrunas vienmēr var piestrādāt.” Ilgai pandēmija nemaz nav pa prātam, jo nenotiek mēģinājumi un koncerti, bet tie dziedātājiem ir kā malks svaiga gaisa – vajadzīgi un uzmundrinoši. Tiesa, vasarā “Kāndlas” pārstāvji piedalījās somu ingeru XXI Dziesmu un deju svētkos Igaunijā, nesen sagatavots video folkloras kopu skatei.

“Kad bija iespējams, padziedājām Tārgalē iekārtotajā Lībiešu zvejnieku sētā, arī spēka vietā “Čīkstele”, pavasarī jūrmalā modinājām putnus. Nākamgad 5. martā “Kāndlai” būs 50 gadu jubileja, bet redzēsim, kā un vai varēsim svinēt. Vadot šo kolektīvu, esmu ieguvusi daudz – apjautusi, cik bagāta ir lībiešu kultūra, iepazinusi un iedraudzējusies ar daudziem lībiešiem. Visvairāk patīk tas, ka kopā ar “Kāndlu” vienmēr ir pavērts ceļš uz Igauniju, kur mūs aicina uzstāties dažādos pasākumos. Starp citu, lībiešu valodas izrunu mums pamāca mūsu dziedātāja Helgi Daubare – viņa ir igauniete,”

saka Ilga, piebilstot, ka pati vairākus gadus ir rakstīja tekstus bērnu uzvedumiem lībiešu valodā. Tos iestudēja kopas “Piški kāndla” dalībnieki un viņu vienaudži no Tārgales, kas vasarā gribēja darīt kaut ko interesantu.

Sadarbojoties ar lībiešiem, Ilga ir sapratusi, ka viņi ir spītīgi un lepni – gluži kā staltās egles mežos, tomēr tas neliedz labi saprasties un kopīgi svinēt svētkus. Nākamgad Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, paredzams, ka dziedātāji uzstāsies arī Ventspils novadā un viņu pulkā būs arī kopas “Kāndla” sievas un vīri, bet pirms tam februārī, ja apstākļi to ļaus, viņi iecerējuši piedalīties masku festivālā. Te jāpiemin tas, ka reiz arī Ilga bija saimnieces godā un Lībiešu zvejnieku sētā sagaidīja XX starptautiskā masku festivāla dalībniekus ne tikai no Latvijas, bet arī Baltkrievijas. Visi devās masku gājienā un svinēja Meteņus.

Lībiešu zvejnieku sētā Tārgalē pulcējās XX starptautiskā masku festivāla dalībnieki.
Marlenas Zvaigznes foto

Ja kāds vēl nav bijis Lībiešu zvejnieku sētā Tārgalē, noteikti aicinu atbraukt ciemos un apskatīt objektu, kurā ir aka, simboliska zivju kūpinātava un kūts, saimes māja ar galdiem un kamīnu, tīklu žāvētava, ugunskura vieta un kāpa. Te svētkus svin ne tikai folkloristi, bet arī citi pagasta iedzīvotāji un viesi, jo pie saimes galda ir vieta ikvienam, kurš grib atpūsties un pamieloties ar līdzpaņemtajiem gardumiem. Pateicoties saimniekošanai Lībiešu zvejnieku sētā, Tārgalē ir izveidots Ventspils novadā vienīgais kulinārijas klubiņš “Tārgales ķēķis”, turklāt te notika nodarbību cikls, kas ļāva iepazīt sentēvu receptes. Ticu, ka nepaies ilgs laiks un sētā atkal skanēs dziesmas lībiešu valodā, jo mājsēde neturpināsies mūžīgi!

Ilga Porniece ar Tārgales pagasta sociālo darbinieci Vinetu Avdjukeviču, sveicot 80. dzimšanas dienā Ēriku Kāpbergu.
Marlenas Zvaigznes foto