Šodien, 18. maijā, lībiešu tautas nama arhitektam Erki Hutunenam (Erkki Huttunen, 18.05.1901.–17.11.1956.) aprit 120. Pēc somu arhitekta projekta skices tapušais nams tika atklāts Mazirbē 1939. gada 6. augustā ar lielām svinībām.

Par godu nama arhitekta apaļajai jubilejai publicējam nelielu fragmentu (262.–265. lpp.) no Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadošās pētnieces Renātes Blumbergas jaunās monogrāfijas “Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai” nodaļas, kas stāsta par jaunā – nu jau trešā – nama projekta gatavošanu.

Renātes Blumbergas monogrāfijas “Lībiešu tautas nama vēsture” vāka noformējumam ir izmantota Erki Hutunena 1937. gada tautas nama skice.
Māksliniece Zane Ernštreite

“Jaunais projekts, kuru Radu tautu nodaļa solīja jau uz 1937. gada februāra beigām vai marta sākumu, tika pasūtīts somu arhitektam Erki Hutunenam, kura zināmākie darbi tapuši funkcionālisma stilā. Jāpiebilst, ka viņš nebija nekāds nezināms lielums. Pēc Helsinku Tehniskās universitātes beigšanas 1927. gadā profesijā bija nostrādājis jau desmit gadus – no 1928. gada Somijas kooperatīvo veikalu pārvaldes (SOK) celtniecības nodaļā, par kuras vadītāju viņš kļuva 1939. gadā, un kopš 1931. gada paralēli arī savā arhitektu birojā. Savukārt no 1943. līdz 1953. gadam Hutunens vadīja valsts nekustamo īpašumu pārvaldi (Rakennushallitus). 1937. gadā viņš ieguva Parīzes Pasaules izstādes arhitektūras zelta medaļu. Par arhitekta galveno darbu tiek uzskatīta ēka, ko ir redzējis ikviens, kurš pastaigājies pa Helsinku centru, – universālveikals “Sokos” un augšējos stāvos viesnīca “Vaakuna” (adrese Mannerheimintie 9). Tā atrodas kaimiņos Helsinku centrālajai dzelzceļa stacijai. Ēku bija plānots atklāt uz 1940. gada olimpiskajām spēlēm Helsinkos. [..]

Tomēr arhitektam, kurš pats nekad nebija bijis topošā objekta apkaimē, vajadzēja papildu informāciju, lai varētu ķerties pie darba. Tādēļ L. Vesterinena 17. februārī nosūtīja Līvu savienībai vēstuli un lūdza pēc iespējas ātrāk sniegt atbildes uz arhitekta jautājumiem. [..]

Savienības vēstule bija šāda:

“Saņēmuši Jūsu godāto 17. februāra vēstuli, mēs pasakāmies par lībiešu tautas nama celšanas rūpēm un atbildam uz jautājumiem, cik mēs zinām un saprotam:

1. Kāds Mazirbē ir apkures un kurināmo materiālu jautājums?

Mazirbe ir ar mežiem visbagātākais apvidus visā Latvijā.

2. Vai izdevīgāka būtu centrālā apkure vai krāsnis?

Mūrējot krāsnis, vajag daudz skursteņu un ķieģeļi iekšā ātri arī izdeg. Domājam, ka labāka būtu centrālapkure, taču atstājam to pilnībā Jūsu izlemšanai.

3. Kāds kurināmais tiek lietots?

Bērzu, alkšņu, apses, priedes un egļu malka.

4. Vai tuvumā – Ventspilī, Talsos vai citur – ir uzņēmums, ka prot izgatavot un uzstādīt centrālapkures iekārtu?

Tādi ir gan Ventspilī, gan Talsos, bet vislabāk tos ir dabūt no Rīgas.

5. Cik tur maksā parasta krāsns, kādas tiktu liktas tautas namā?

Tas ir tā, no kāda materiāla tās izgatavo (kādi podiņi, ķieģeļi u. c.), 300 līdz 400 latu.

6. Ja ir centrālapkures ierīces ražojošs uzņēmums, tad tā nosaukums un kur atrodas?

Šeit mēs to adreses nezinām. Tās jums būs vieglāk uzzināt no Rīgas.

7. Kā ir ar akām un notekūdeņu izvadīšanu?

Gruntsūdens vietām sākas jau 0,5 metru dziļumā, akas rori var likt, cik dziļi grib. Jau 3 līdz 5 metru dziļumā ir skaidrs ūdens. Notekūdeņus var laist lielceļa grāvī.

8. Vai apbūves gabals ir slīps?

Cauri apbūves gabalam iet smilšu kangars, 1 līdz 2 metrus augsts. [..]

9. Vai var paredzēt, ka notekūdeņi caur caurulēm tiktu novadīti uz akmeņu kaudzi, akmeņu krāvumu 50 metru nostāk no mājas?

Notekūdeņus var laist lielceļa grāvī, kas nav tālāk par 10 metriem.

10. Cik tālu no zemes virsas uz leju ir gruntsūdeņi?

Skatīt nr. 8.

11. Cik daudz zemes pamatne nes?

Jautājums mums nav saprotams.

12. Kas ir zem smiltīm?

Atkal smiltis.

13. Vai arvien smalka smilts vai dziļumā ir raupjāka?

Nav, viscaur tikai smalka smilts.

14. Vai pratīs veikt dzelzsbetona darbus, ja no šejienes nosūtīsim zīmējumus un kalkulācijas?

Ir gan Rīgā tādi, kas prot veikt dzelzsbetona darbus pēc plāniem. [..]

15. Kā ir pieņemts – vai pamatus ceļ iekšā zemē no betona vai no sakrautiem akmeņiem?

Cik mēs zinām, tad priekš pamatiem ir likums (verbindliche Bestimmungen), pēc kura jāskatās, kāds ir zemes pamats un no kādiem materiāliem un cik augsta ir ceļamā māja. Pēc inž. Lukina teiktā, pēc viņa plāna no ķieģeļiem celtas mājas pamatiem jābūt no akmeņiem un vismazākais 0,5 m zem zemes un 0,5 m virs zemes.

16. Vai ir, kas prot darīt dzelzsbetona darbus?

Skatīt nr. 14.

17. Kas tiek domāts par pagrabu?

Pagrabs būtu ļoti vēlams, tikai tam būtu jābūt vairāk virs zemes.

18. Vai to vajag un priekš kā?

Pagraba vēsumā pārtikas produkti vasarā nepaliktu tik ātri veci. Skatīt nr. 24.

19. Kādi ir jūsu baļķi?

No priedes.

20. Kādi ir jūsu dēļi?

No priedes.

21. Vai būtu noderīgi pie nama būvēt komerctelpas?

Mazirbes ciems dienu dienas ātriem soļiem kļūst lielāks, un domājams, ka tirdzniecības telpas varēs gan izīrēt. Skatīt nr. 24.

22. Vai būs komerctelpu īrnieki?

Skatīt nr. 21.

23. Cik liela īre tiek maksāta par komerctelpām?

Tā kā mēs nezinām, kādas un cik lielas tās tirdzniecības telpas būs, tad par īres lielumu arī nezinām neko teikt.

24. Jautājumu mēs uzstādām no savas puses. Vai nebūtu vislabāk taisīt telpas priekš vasaras viesiem (Sommerfrischler)?

Mēs uzskatām, ka šādas telpas dos tādus ienākumus, par kuriem varēs nosegt nākamā gada nama uzturēšanas izdevumus.”

Tautas nama jaunbūve apmēram trīs mēnešus pirms atklāšanas. Priekšplānā Kārlis Stalte.
Foto no monogrāfijas “Lībiešu tautas nama vēsture” 330. lpp.

VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” (VPP-IZM-2018/1-0018)