18. novembrī lībiešu saime katrs savās mājās atzīmēs Latvijas valsts 103. gadadienu un Lībiešu karoga dienu. Lai izdodas piepildīt apstādināto aktīvo laiku ar domām, ka pavisam drīz mēs visi atzīmēsim Līvu savienības simtgadi! Lai domām seko darbi! Viss ir iespējams!

Karogs pie tautas nama jūlija saulē.
Ievas Ernštreites foto

Pat tad, kad laiks ir šķietami apstājies, gadi paskrien nemanāmi ātri, varētu teikt – citā ātrumā. Pirms vairāk nekā trīs gadiem (2018), kad Lībiešu kultūrtelpa/Līvõd īlma tika iekļauta Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Līvu savienība/Līvõd īt kopā ar Lībiešu kultūras centru/Līvõ Kultūr sidām, Ventspils lībiešu apvienību Rānda un LU Lībiešu institūtu ar jaunu sparu ķērāmies pie darba. Tā jēga un mērķis – veicināt un attīstīt lībiešu kultūras elementu klātbūtni Lībiešu krasta kultūrtelpā. Kā Lībiešu tautas nama Viesu grāmatā ierakstījusi mazirbniece Valentīna:

“Ceļam augšā pagātni, un tā pārvēršas tagadnē. Pienāk rītdiena – un tā jau arī ir tagadne. Arī maza tauta varbūt DIŽENA, jo to vada VIENOTA GRIBA un neatlaidīgi, nesavtīgi, gudri līderi.”

Šajā reizē aicinu lasītājus uz Mazirbi, uz Lībiešu tautas namu, ko pagaidām nepierasti dēvēt par “elementu”, bet par ļoti būtisku lībiešu mūsdienu kultūras centru gan. Jāņem vērā, ka Līvu savienības darbības īpatnību nosaka tās četras nodaļas – Kolkā, Mazirbē, Rīgā un Ventspilī. Katrai sava darbības telpa, ieceres, tradīcijas un iespējas. Savs raksturs. Bet Lībiešu tautas nams Mazirbē jau gadu desmitiem ir saikne, lībiešu kopsaucējs un vieta, kur satiekas un darbojas tie, kuriem ir svarīgi lībisko turēt godā.

Līvu savienības paveiktais pēdējo piecu gadu laikā iepriecina. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), Kurzemes kultūras programmas un Dundagas novada pašvaldības atbalstu (kopā vairāk nekā 15 veiksmīgu projektu) ir bijusi iespēja iepriecināt ikvienu lībiešu kultūras interesentu, skatītāju un klausītāju ar daudzveidīgu pasākumu klāstu Mazirbē – īpaši radītām koncertprogrammām, lībiešu un radu tautu autoru dzejas lasījumiem, izglītojošām lekcijām kopā ar Lībiešu vasaras universitātes klausītājiem, lībiešu mākslinieku darbu izstādēm, veltījumiem lībiešu kultūras personībām un vairākiem citiem. Komponisti Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Uģis Prauliņš, Jēkabs Jančevskis, skatuves mākslinieki, aktieri – Guntars Ruņģis, Zane Jančevska, Marija Bērziņa, kolektīvi – Rīgas Doma zēnu koris (diriģents Mārtiņš Klišāns), Tallinas kamerkoris Collegium Musicale (diriģents Endriks Iksveravs (Endrik Üksvärav)), Helsinku koris Ziemeļmeita (diriģents Ilmārs Millers), lībiešu dziesmu ansambļi Līvlist, Kāndla, Laula un Rāndalist, fotomākslinieks Anrijs Požarskis, pasaulslavenā mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu izstāde Blumbergs Mazirbē, tāe ir tikai daļa no mūsu kultūras notikumu viesiem un pasākumiem – sakām jums paldies par cieņas apliecinājumiem lībiešu kultūrai un uz tikšanos atkal Mazirbē!

Nav šaubu, visvairāk gaidītais notikums Mazirbē ir ikgadējie Lībiešu svētki. To sagatavošanā iesaistās vesels pulks brīvprātīgo – gan Līvu savienības nodaļu ļaudis, gan arī, īpaši uzrunāti, mazirbnieki, tomēr mēs patiesi lepojamies ar saviem uzticamajiem draugiem – Salaspils jauktā kora Lōja dziedātājiem un viņu diriģentu Ģirtu Gailīti, jau pieminēto Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Mariju Bērziņu – teju neaizstājamu visu ceremoniju dvēseli. Ik gadu jūlijā un augustā īpašu krāsu un saturu visam lībiskajam Mazirbē piešķir lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu skolas Mierlinkizt saime. Mazirbes skolas un Tautas nama otrā stāva telpās notiek lībiešu valodas un kultūras stundas. Ciemā tad visai bieži dzirdama lībiešu valoda – ceļā uz jūru, Tautas namu vai veikalu runājoties, sasveicinoties vai uzdziedot, bet mākslas nodarbībās tapušie darbi aplūkojami Tautas namā līdz nākamajai vasarai. Par to paldies Mierlinkizt vadītājai Ievai Zdanovskai un visai viņas komandai. Paldies arī par līdzdalību un izdomu Lībiešu svētku sagatavošanā un norisē! Mazirbes laiks un Lībiešu svētki bez jums nav iedomājami!

Ir patīkami, ka visas lībiešu kultūras norises Tautas namā varam īstenot sakārtotā vidē. Vai esat pamanījuši īpašo Valsts kultūras pieminekli apliecinošo zīmi uz nama fasādes? Tā ilgus gadus atgādināja un turpina atgādināt par nama saimnieka atbildību tā uzturēšanā un sakopšanā. Sapnis ir īstenojies – soli pa solim pilnībā atjaunots visas ēkas jumta segums un nesošās konstrukcijas, ir veikti skatuves griestu apdares un ēkas pamatu siltināšanas darbi. Šī gada novembrī ir pabeigta nama pirmā stāva telpu renovācija, ieskaitot elektroinstalācijas, ūdensvada, kanalizācijas sistēmas un ventilācijas ierīkošanu. Varam būt gandarīti, ka gandrīz piecu gadu intensīvs darbs būvprojekta sagatavošanā, finansējuma un sadarbības partneru piesaistē ir devis izcilu rezultātu, pateicoties ES fondu finansējumam (EUR 45 000), LR Kultūras ministrijas nozīmīgam atbalstam (vairāk nekā EUR 200 000), Dundagas novada pašvaldības līdzfinansējumam (EUR 5000), kā arī privātu uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. Apjomīgo četru posmu būvprojektu, kura kopējās izmaksas ir tuvu EUR 290  000, augstā kvalitātē un precīzos termiņos īstenoja SIA “Pretpils” (Talsu novads, Valdgales pagasts ) tā valdes locekļa Andra Rorbaha vadībā. “Līvu tautas namam būt!” – tā mēs nosaucām nama atjaunošanas pirmo soli 2015. gadā, kad radās iespēja iesniegt sākotnējo projekta pieteikumu. Esam spēruši vēl trīs, un nu Lībiešu tautas nams un mēs visi sakām paldies.

Lielie darbi nav šķirami no ikdienas rūpēm, lai Tautas nams un tā apkārtne būtu tīkama vieta, kurā satikties arī ārpus svētku reizēm. Mūsu brīvprātīgie talcinieki – logu mazgātāji, apstādījumu kopēji, zālāja pļāvēji, lapu grābēji, malkas zāģētāji un skaldītāji, cienastu rūpētāji – ierodas savā namā no Ventspils, Kolkas, Sīkraga, Košraga, Rīgas, Melnsila, Mazirbes. Viens zvans, un visi jūs jau esat klāt, lai atsauktos Mazirbes nodaļas vadītājas Teiksmas Pobuses sagatavotajam darbu sarakstam. Paldies par atsaucību Dambergu un Otomeru ģimenēm, čaklajiem Ērikiem Kāpbergiem – tēvam un dēlam, Baibai Šuvcānei un daudziem citiem!

Bet nu par Tautas nama ikdienu šī gada siltajā laikā, vasarā. Pēdējo divu gadu laikā apmeklētāju skaits gan ir samazinājies, bet kopējā aina ir tā pati – skan dažādas valodas, šogad – deviņas. Vairums viesu šeit ciemojas pirmo reizi, bet daudziem pabūt Mazirbē ir tradīcija un labas atmiņas. Šis gads gan bija ļoti īpašs ar to, ka pirmais, ko vienā mirklī pamanīja teju katrs zāles apmeklētājs, bija Renātes Blumbergas monogrāfija “Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai”. Patiesi uzrunājošs darbs, vispirms jau vizuāli, bet, pats galvenais, apjomīgās un bagātās informācijas dēļ. Vispieprasītākais izdevums par lībiešu kultūru pēdējo gadu laikā! Vēl joprojām lielu interesi piesaista plašā fotodokumentu ekspozīcija Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902–1927 par somu un igauņu valodnieku un etnogrāfu ekspedīcijām lībiešu ciemos. Viesiem īpaši saistošas šķiet sarunas par lībiešu valodas jautājumiem, vietvārdiem, simboliem un leģendām. Veidojas ļoti aizraujošas sarunas un nereti arī interese par sadarbības iespējām. Īpaši atvērti šajā ziņā Somijas, Igaunijas un Vācijas ceļotāji, kaut gan ievērojami audzis patiesi ieinteresētu pašmāju ciemiņu skaits.

P.S. Ieskatījos Tautas nama Viesu grāmatas 2. sējumā (2018–2021) un nodomāju: “Jūsu teiktais (rakstītais) palīdzēs mums spert nākamos soļus pretī mūsu simtgadei!”

• Paldies! Biju pirmo reizi Mazirbē. Jau pāris gadu esmu interesējusies par lībiešiem. Esmu izlasījusi “Lībiešu krasta stāsti” un “Lībiešu krasts”. Esmu dzimusi kurzemniece (Talsi), 40 gadus dzīvoju Zemgalē. Paldies, ļoti interesanti. (Škrjaba, 15.08.2018.)
• Paldies par iespēju pietuvoties lībiešiem un viņu saknēm! Izrādās, ka Kandava ir pie lībiešu vietvārdiem! (Jolanta, 14.07.2019.)
• Pēc ilgiem gadiem apciemoju Mazirbi, jo tālajos piecdesmitajos vadīju mazbānīša lokomotīvi, iznāca braukt ar preču, kā arī ar pasažieru vilcienu. Ļoti emocionāls piedzīvojums, atceroties jaunības gadus, un liels paldies I.E. par Līvu zemes stūrīti, kuru iepazinu tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Paldies mazirbniekiem par saglabāto Latvijas skaistumu! (Aivars Kalniņš, Ventspils, bijušais mazbānīša vadītājs, 17.07.2019.)
• Atklājām, ka mūsu dzīvesvietu nosaukums cēlies no lībiešu valodas! Tas ir tik interesanti! (Ādaži un Jugla, Ābeles un Everti, 20.07.2019.)
• Paldies, Mazirbe! Tu esi mana un manas ģimenes miera un vēja dzimtene! Prieks būt un atgriezties katru gadu šeit! ( Makševicu ģimene, 29.07.2020.)
• Mums bija prieks pirmo reizi apmeklēt Mazirbi un uzzināt vairāk par lībiešu un somu saiknēm. Ikdienā lietojamie vārdi katru no mums padara par nedaudz lībieti. ( Alberts, Līvija, Alise Barvika, Paolo Volenou Bursi, 18.07.2021.)
• Paldies par pārlaicīga mēroga un personīgas nozīmes izstādi! ( Kaut kad jūlijā, 2021. gadā – Reins un Rita no Rīgas)
• Jums ir ļoti skaista himna! Paldies! Mārtiņš, Linda, Dace un sunīte Rasa. (28.07.2021.)
• Esmu sajūsmā par labi saglabāto Līvu tautas namu Mazirbē. Pateicos… par interesanto stāstījumu! (Andris Ūdris, Jumpravas pagasta iedzīvotājs Ogres novadā, 03.07.2021.)
• Esam viesi Mazirbē jau vairākus gadus un vienmēr prieks atgriezties šajā īpašajā vietā – pamatīgā, spēcīgā un mīlētā! Paldies, ka uzturat tās garu dzīvu! (Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas nometnes dalībnieki, 02.07.2021.)
• Paldies par optimismu, ka,s spītējot liktenim, saglabā atmiņas par lībju tautu Skatījāmies senās bildes, Blumberga zīmējumus, kas prasa dzīves refleksijas, un noslēgumā visi dziedājām lībiešu himnu. (Trīs ceļotājas no Rīgas un Jelgavas, 03.07.2021.)
• Paldies par jauko ekskursiju! Esam ļoti iedvesmoti šķetināt savus radu rakstus un atrast, atcerēties savus lībiešus! (Vidzeme – Pociems, Lādezers – Laura, Izolde, Marianna, u. c. 10.07.2021.)
• Prieks par šo fantastisko vietu gan dabas, vēstures, kultūras mantojuma un viesmīlīgo cilvēku dēļ! Sirsnīgs PALDIES … par aizraujošo stāstījumu un ieskatu lībiešu tautas vēstures un grāmatu lappusēs! (Aija Demberga (sēliete), Mārtiņš Dembergs, 12.07.2021.)
• Paldies par iespēju Mazirbē baudīt tāda līmeņa mākslas darbus! (Jurate, Aldis, Mārtiņš, Sabīne – Rīga, 01.07.2021.)
• Lieliska izstāde un lielisks stāstījums! Paldies par entuziasmu un enerģiju! Par stipru lībiešu kultūru! Lai top!(Meņģeļu ģimene no Rīgas, 15.07.2021.)
• Paldies par Blumberdzīgo ceļojumu lībiešu auras telpā! (Beatrise un Artūrs, 23.07.2021.)
• Nejauša ieklīšana pasaules mēroga mākslinieka Blumberga valstībā Mazirbē – dzīvē nav nejaušību! (Seņkovi, 26.07.2021.)
• Paldies par iedvesmojošiem stāstiem, mirdzošām acīm un milzīgu pārliecību, ka patiesi vērtīgam – būt! Ar saknēm savā zemītē! Lai jums un mums visiem izdodas nostāvēt vējā! (Ēdoles pamatskolas skolotājas, 03.08.2021.)
• Tā nav nejaušība, ka vienlaikus Lībiešu tautas namā notiek Ilmāra Blumberga mākslas darbu izstāde un Renātes Blumbergas grāmatas “Lībiešu tautas nams” atvēršanas svētki. Tā ir grāmatu grāmata – mūžībā aizgājušo dvēseļu atspulgs. Rokasgrāmata mūsu valsts finansistiem un pašvaldību vadītājiem, kā, skatoties pāri horizontam, mērķtiecīgi un ar lielu neatlaidību atstāj mantojumā unikālas celtnes mazā zvejniekciemā: Baznīca, Skola, Tautas nams, Jūrskola – bez smaguma nastas nākošai paaudzei – kreditoriem. (Mazirbniece Valentīna, 27.08.2021.)