Lībiešu kultūras, vēstures un valodas portāls Livones.lv publiskai piekļuvei tika atvērts 2006. gada jūnija vidū. 26. jūnijā portāla veidotāji rakstīja: “Pirmajā pilnajā darbības nedēļā portālu livones.lv apmeklējuši 300 viesi. Lai gan pašreiz daudzas portālā redzamās sadaļas vēl nav pieejamas, mēs pamazām būvējam portālu tālāk, līdz tas būs pilnībā gatavs. Patiesībā ceram, ka portāls nebūs gatavs nekad tāpat kā lielās pilsētas – Rīga un Tallina.”

Vienīgais kaut cik regulārais medijs – mēnešraksts Līvli –, kas informēja par aktualitātēm lībiešu dzīvē un pāršķirstīja arī lībiešu vēstures lappuses, jau vairākus gadus kā bija beidzis savu darbību. Tas, ka ir nepieciešams kāds ziņu kanāls un kāda vietne, kas plašāku publiku iepazīstina arī ar lībiešu kultūru un vēsturi, nebija apšaubāms. Jautājums bija vienīgi par to, kurš ar pietiekamām zināšanām šajā jomā, bet bez regulāra finansējuma un pamatā darbojoties uz brīvprātības principiem, to darīs. Un šis darītājs bija Lībiešu kultūras centra (Līvõ kultūr sidām) komanda, kura pie portāla veidošanas sāka strādāt jau 2005. gadā. Portāla pirmās kārtas prezentācija notika 2006. gada 22. maijā Rīgā uz kuģa “Noass” centra organizētajā Lībiešu valodas dienā. Portāla redaktora atbildīgo pienākumu pildījis gan Valts Ernštreits, gan Gundega Blumberga, bet kopš 2020. gada augusta tas uzticēts man.

Portāla logo līdz 2018. gadam.
Māksliniece Zane Ernštreite

Portāla veidotāju izteiktā cerība, ka tas nekad nebūs gatavs, ir piepildījusies. Ir bijuši satura ziņā bagātāki gadi, un ir bijuši trūcīgāki gadi. Kā jau projektam, kurš tiek īstenots no pamatdarba brīvajā laikā. Palūkojoties atpakaļ, arī jāatzīst, ka publicēto materiālu kvalitātes latiņa ne vienmēr ir bijusi pašā augstākajā līmenī. Tomēr, neraugoties uz to, portāls ir tā vieta, kura sadaļā “Norises” vienuviet pa gadiem ir palikuši apkopoti lībiešiem svarīgie notikumi – tie notikumi, kas nu jau veido lībiešu jaunākās vēstures hroniku.

Pārmaiņas ir skārušas arī portāla ārējo veidolu. Tā, noslēdzot Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu (2011.), nosaukums tika mainīts uz Livones.net. Tomēr vislielākās pārmaiņas vizuālajā un satura ziņā portāls piedzīvoja 2017. gadā, kad to pilnībā modernizēja, izveidojot arī portāla profilu sociālajā tīklā Facebook. Tajā tiek publicēti ar lībiešiem saistīti jaunumi kā no portāla, tā arī no citiem avotiem.

Portāla vizuālais tēls pirms pieciem gadiem.

Portāla un tā sociālo tīklu apmeklējums gadu no gada pieaug. Piemēram, 2020. gada laikā to ir apmeklējuši 19 462 lietotāji (2019. gadā – 15 176), bet kopumā bijušas 32 180 sesijas (2019. – 25 124). Vidējais katrā sesijā aplūkotais lapu skaits ir 4,28 (2019. – 3,71), savukārt katras sesijas vidējais ilgums ir bijis 4 minūtes 12 sekundes (2019. – 3 minūtes 30 sekundes). Pēc portāla veidotāju domām, tas ir augsts rādītājs un liecina par rūpīgu iepazīšanos ar portāla saturu. Arī portāla profils sociālajā tīklā Facebook piesaista arvien vairāk interesentu: 2020. gada laikā tā sekotāju skaits palielinājies līdz 652 (2019. – 518). Audzis arī apmeklējums: 2020. gadā ziņojumiem bijuši 91 942 skatījumi (2019. – 68 081), bet ar aktivitātēm iesaistījušies 9884 apmeklētāji (2019. – 8250).

Kopš 2018. gada, kad augustā tika nodibināts Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, portālā Livones.net mājo arī tā vietne kopā ar lasītāju iecienīto lībiešu-latviešu-igauņu valodas vārdnīcu.

Pēdējos gados portāls savu darbību ir nodrošinājis, konkursa kārtībā saņemot nelielu finansējumu no Latvijas Nacionālā kultūras centra. 2021. gadā tika atbalstīts arī Valsts kultūrkapitāla fondā iesniegtais projekts portāla darbības nodrošināšanai.