1991. gada 4. februārī Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu “Par Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Līvõd rānda” izveidošanu”. Teritorijas nolikumu apstiprināja tā paša gada oktobrī un izveidoja “Lībiešu krasta” administrāciju (direktors Edgars Sīlis). Budžeta iestādes uzdevumos bija: veikt un sekmēt lībiešu kultūras un kultūrvēsturiskā novada zinātnisku dokumentēšanu, nekustamo un kustamo objektu saglabāšanu; nodrošināt teritorijas apbūves noteikumu ievērošanu un kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanu; piedalīties teritorijas sociālekonomiskās attīstības un vides aizsardzības ģenerālās shēmas izstrādāšanā; organizēt zinātniskus, izglītojošus un kultūras pasākumus u. c.

“Līvõd rānda” piecu darba gadu atzīmēšana Mazirbē tautas namā 1996. gada 17. februārī. Pirmais no kreisās Edgars Sīlis. Daiņa Kārkluvalka foto (pārpublicēts no “Līvli”, 1996., nr. 3/4.)

Visus nolikumā minētos uzdevumus “Lībiešu krasts” nespēja izpildīt vienādā kvalitātē, tādēļ galvenie darbības panākumi saistīti ar kultūru un zinātni. Darbības sākumgados tika apkopoti un topogrāfiskajās kartēs piesaistīti teritorijā sastopamie vietvārdi, apsekoti nozīmīgākie tautas celtniecības objekti un novērtēts to stāvoklis. Mazirbē tika noorganizētas divas starptautiskas konferences, kuras bija veltītas lībiešu kultūras un kultūrvēsturiskā novada izpētes jautājumiem (1992. un 1994. gadā).

1992. gadā tika atjaunota mēnešraksta “Līvli” darbība – tagad tas iznāca latviešu valodā. Bet no 1994. gada “Lībiešu krasts” katru gadu izdeva arī lībiešu gadagrāmatas, kurās tika publicēti pētījumi par lībiešu vēsturi un kultūru, lībiešu atmiņas u. c. Abu izdevumu izveidošanā galvenais nopelns ir to pirmajai redaktorei (līdz 1999. gadam) Gundegai Blumbergai, kura, būdama profesionāla žurnāliste un redaktore ar lielu pieredzi, ieviesa augstas kvalitātes prasības. No 2004. gada gadagrāmatu un laikraksta izdošanu finansēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). “Lībiešu krasts” organizēja un finansēja lībiešu valodas nodarbības Mazirbē, Kolkā un Ventspilī, kā arī finansēja (daudzus gadus arī organizēja) ikgadējās lībiešu bērnu nometnes Mazirbē. Ar šīs iestādes finanšu atbalstu notikuši arheoloģiskie izrakumi Ancē un Pūrciemā, veikta arheoloģisko objektu apzināšana visā “Lībiešu krasta” teritorijā un tās tuvākajā apkārtnē, bet etnogrāfi pētījuši Ģipku, Kolku, Lūžņu, Mazirbi, Melnsilu, Pitragu, Pūrciemu, Saunagu, Vaidi.

Gundega Blumberga iepazīstina ar jauno “Lībiešu gadagrāmatu” 1996. gada Līvu dienā Turaidas muzejrezervātā. (Pārpublicēts no “Līvli”, 1996., nr. 11/12.)

No 2003. gada 1. februāra “Lībiešu krasta” direkcija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības nonāca Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās padotībā, bet no 2003. gada 18. augusta par “Lībiešu krasta” direktora vietas izpildītāju tika iecelta Baiba Šuvcāne. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu no 2004. gada 2. februāra „Lībiešu krasta“ direkcija tika reorganizēta un pievienota ĪUMSILS struktūrai, kura bija direkcijas funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs. Kultūras ministrija uzskatīja, ka lielākajā “Lībiešu krasta” teritorijas daļā ir nodrošināta kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība un tādēļ nav nepieciešams izveidot īpašu kultūras pieminekļu rezervātu. Līdz ar to kopš 2004. gada 2. februāra kultūrvēsturiskā teritorija kā īpaša aizsargājama teritorija vairs nedarbojas. Šī iemesla dēļ “Lībiešu krasta” direkciju ĪUMSILS uzskatīja par nevajadzīgu, un 2004. gada 7. aprīlī ĪUMSILS struktūrā darbu sāka Lībiešu (līvu) lietu nodaļa (vadītāja Vija Virtmane). Nodaļas uzdevums bija īstenot un koordinēt valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā“ izpildi, kā arī īstenot un koordinēt valsts atbalstu lībiešu nevalstiskajām organizācijām.

(No rakstu krājuma “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”, 2013.)