Šovasar Lībiešu tautas nams Mazirbē aicina uz dažādiem pasākumiem, un tos visus sarūpējusi Līvu savienība ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Nacionālā kultūras centra finansiālu atbalstu.

Divas izstādes

Jūlijā un augustā Lībiešu tautas namā apskatāmas divas izstādes: “Lībiešu laivas stāsts” nama otrajā stāvā un “Blumbergs Mazirbē” (mākslinieka Ilmāra Blumberga darbi) zālē.

Heli Lāksonena un Guntars Godiņš

24. jūlijā 18.00 Lībiešu tautas namā ciemosies somu dzejniece Heli Lāksonena un Guntars Godiņš, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Somijas izdevniecībā “Kynälä” latviešu valodā iznākusi Heli Lāksonenas un Aleksandra Čaka grāmata “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. To iespējams iegādāties arī Latvijas grāmatveikalos. Dzejoļu krājumā ir publicēti 15 Aleksandra Čaka un 15 Heli Lāksonenas dzejoļi, kas veido savdabīgu dialogu. Heli Lāksonena dzejoļus rakstījusi dzimtajā dienvidrietumu somu valodas dialektā, bet Guntars Godiņš tos atdzejojis, izmantojot Vidzemes lībiskās izloksnes iezīmes.

Grāmata tapusi 2020. gada ziemā, kad Heli Lāksonena strādāja Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā. Tur viņa sāka atdzejot somu literārajā valodā Aleksandra Čaka dzejoļus un rakstīt atbildes dzejoļus dzimtajā dialektā. Gan latviešu, gan somu grāmatai dzejniece ir uzrakstījusi ļoti personisku un aizkustinošu pēcvārdu.

Heli Lāksonena ir viena no populārākajām somu dzejniecēm, lasītāji un klausītāji viņu mīl par asprātību, sirsnību un drosmi atrast dzeju ikdienā. Latvijā lielu interesi un Literatūras gada balvu izpelnījās Guntara Godiņa atdzejotā Heli Lāksonenas grāmata “Kad gos smei” (2012), kas ir piedzīvojusi vairākus papildmetienus. 2015. gadā izdevniecībā “Liels un mazs” iznāca viņas bērnu dzejas grāmata “Piec ait kalns”, par kuru gan autore, gan tulkotājs saņēma Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. 2019. gadā izdevniecībā “Pētergailis” iznāca dzejas izlase “Soul. Burkans. Undens”.

Heli Lāksonena un Guntars Godiņš.
Publicitātes foto

“Nēmiz pǟl” (Uz redzēšanos!) pirmizrāde

30. jūlijā 18.00 Lībiešu tautas namā notiks teātra trupas “Kvadrifrons” pirmizrāde “Nēmiz pǟl” (Uz redzēšanos!)

Spilgts notikums lībiešu kultūras dzīvē ir 2021. gada sākumā tapusī dramaturga un aktiera Reiņa Botera luga “Nēmiz pǟl!”, kuru autors nosaucis par dokumentāla stāvokļa maiņu trīs daļās. Reiņa Botera dzimtas saknes ir lībiešu krasta ciems Miķeļtornis. Luga ir skaudra liecība ne tikai par viņa dzimtas, bet arī daudzu citu Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu un to iedzīvotāju likteņiem, par lībiskuma esamības nozīmi un lielumu lībiešu dzimtu pēcteču dzīvēs.

Lugas tapšanas laikā tās autors ir vairākkārt apmeklējis lībiešu ciemus, ticies ar Miķeļtorņa tagadējiem iedzīvotājiem, lībiešu kultūrvēstures pētniekiem, pētījis apjomīgu izziņas materiālu. Tomēr jautājumi paliek – kāpēc, kā un cik ātri izzūd cilvēku dzimtā valoda? Vai tie bijuši vēsturiski un sociālpolitiski apstākļi daudzu desmitu gadu garumā? Vai vienas lībiešu dzimtas vēstījums būtu attiecināms arī uz citām?

Lugas autors ir emocionāli skarbs, tās stilistika bagāta ar izteiksmīgiem skaņas tēliem – no seniem dziedājumiem lībiešu valodā līdz mūsdienīgiem muzikāliem efektiem un kontrastainām gaismu spēlēm. Neatkarīgā teātra “Kvadrifrons” radošā komanda spilgti un oriģināli atklāj lugas ideju. Tā rosina domāt, strīdēties, dusmoties, aizstāvēties, vēlēšanos saglabāt dzimtas tradīcijas un darboties.

Jūras malas stāsti

6. augustā 18.00 Lībiešu tautas nams aicina uz pasākumu “Jūras malas stāsti. Lībiešu krasts”. Tā pirmajā daļā būs stāsts par vēsturisku notikumu, ko pedagogs, tulkotājs un dzejnieks Fricis Adamovičs (1865–1933), kurš dzimis Dundagas pusē,emocionāli un dramatiski attēlojis balādē “Maz-Irves varonis”. Tā vēsta par kādu lībiešu vīru, kurš vētras laikā izglābis cilvēkus no grimstoša kuģa. Uzvedumu veidojuši Bērvircavas amatierteātra aktieri režisores Zanes Jančevskas vadībā.

Otrās daļas koncertprogrammu veido dziesmas, teikas, nostāsti gan no vietām Kurzemē, kur lībieši vēsturiski dzīvojuši senāk un dzīvo arī šodien, gan no apvidiem, kur par to liecina tikai seni mājvietu un apvidvārdu nosaukumi (Ēdole, Sārnate, Ventspils u. c.). Koncerta programmas veidotāji un izpildītāji: Jēkabs Jančevskis (taustiņi, aranžējumi), Zane Jančevska (balss, kokle), Lauma Bērza (vijole, balss), Marta Kauliņa (perkusijas).

Brīvdabas koncertuzvedums “Līvu sasaukšanās”

7. augustā 19.00 Lībiešu svētku dalībniekus aicinām uz brīvdabas koncertuzvedumu “Līvu sasaukšanās”. Pirms diviem gadiem tas izskanēja Vidzemes koncertzālē Cēsīs. Nu kārta priecēt skatītājus un klausītājus Kurzemes lībiešu krastā – Mazirbē.

Koncertprogrammas pamatā ir mūzikas albuma “Jūrd. Saknes. Roots” skaņdarbi. Tas apkopo izzūdošo Vidzemes, Kurzemes lībiešu un Latvijā dzīvojošo lībiešu radu tautu kultūrvēsturisko mantojumu – tautasdziesmas. Komponists Uģis Prauliņš radīja skaņdarbu ciklu “Līvu sasaukšanās” Saulkrastu jauktajam korim “Anima” un diriģentei Laurai Leontjevai. “Vēlējos atrast tieši Vidzemes lībiešu dziesmas vai tekstus, bet izdevās sasaukt kopā visus Latvijas somugrus – līvus, leivus, lucus: somugru dienvidu robežas ciltis ar to atbalsīm Sāremā un Pērnavā,” atklāj komponists Uģis Prauliņš.

Koncertā piedalās Saulkrastu koris “Anima”, Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti.), Latvīte Cirse (kokle), Mārtiņš Miļevskis (sitamie instrumenti), Andris Grunte (bass), Andis Klučnieks (stabules), Otto Trapāns (vijole), Undīne Cercina (vijole), Paula Kronentāle (alts), Undīne Balode (čells), Edgars Beļickis (taustiņinstrumenti). Solisti: Julgī Stalte, Ilona Dzērve, Elīna Ose un solistu grupa. Mākslinieciskā vadītāja Laura Leontjeva, diriģents Matīss Tučs, vokālā pedagoģe Elīna Ose, horeogrāfs Jānis Purviņš.

Publicitātes foto

Vasaras skola “Mierlinkizt 2021”

No 29. jūlija līdz 7. augustam Mazirbē notiks lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras skola “Mierlinkizt 2021”. Pieteikšanās dalībai vasaras skolā jau noslēgusies.