Ir iznākusi ilgi gaidītā Renātes Blumbergas monogrāfija „Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai”.

Monogrāfija ar pielikumiem.
Zanes Ernštreites foto

Lībiešu tautas nams Mazirbē kopš tā atklāšanas, kā arī pašlaik tiek uzlūkots par lībiešu un viņu valodas radinieku sadarbības simbolu. Tas lasāms arī uz piemiņas plāksnes pie nama durvīm: ”Šo namu ir lībieši cēluši ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu somu, igauņu un ungāru palīdzību.” Kā grāmatas ievadā atzīst autore, nams

“tapa ilgi un grūti – turpat pusotru gadu desmitu – un bija pats galvenais lībiešu lielākā nacionālā uzplaukuma perioda objekts, kura tapšanā iesaistījās skaitliski visvairāk lībiešu un ar kuru daudziem saistījās gaišākas nākotnes cerības.”

Par pašu grāmatu autore turpat ievadā raksta:

“Monogrāfija ir tapusi gluži kā pats lībiešu tautas nams – no miglainas idejas pirms gadiem divdesmit ar vairākiem starpposmiem līdz tagadējai versijai. Arī ķieģeļi (avoti), no kuriem tā likta kopā, ir dažādas kvalitātes tāpat kā tautas nama stāvam, kurā iestrādāti gan augstāka labuma modernu iekārtu taisītie baltie (..), gan primitīvākos apstākļos tapušie vietējā Mazirbes Brausku cepļa sarkanie ražojumi. (..) Šī ir grāmata, kurā arī lasītājs ir aicināts domāt līdzi un nonākt pie saviem secinājumiem. Vai arī vien iejusties tā laikmeta vienkāršu – ne pārāk turīgu, ne pārāk skolotu – ļaužu dzīvē tālu no visa. Tādu ļaužu, kuriem bija sajūta, ka viņi izcelsmes un valodas dēļ Latvijā ir kas nevērtīgāks, bet kuriem bija sapnis.”

Grāmatas plašais un dokumentiem, preses materiāliem, fotogrāfijām bagātīgi papildinātais materiāls ļauj uzzināt kā un kādos apstākļos lībiešiem radās iecere būvēt savu tautas namu Mazirbē un kā šī iecere, sadarbojoties ar radu tautu organizācijām Igaunijā un Somijā, tika īstenota. Caur nama tapšanas vēsturi monogrāfija ļauj arī izsekot otras Latvijas pamattautas – lībiešu – nacionālās atmodas procesam starpkaru periodā. Lasītāji pirmo reizi vienkopus var aplūkot vēsturiskus tautas nama dokumentus, kuru faksimili ievietoti atsevišķā mapītē pie grāmatas priekšējā vāka: tautas nama zemesgabala pirkuma-pārdevuma līgumu un zemesgabala plānu, 1930., 1933. un 1938. gada nama projektus, arhitekta Erki Hutunena 1937. gadā zīmēto nama skici un tautas nama atklāšanas svētku programmu.

Lūžņenieka Jāņa Beltes iecerētais lībiešu nams.
Foto no monogrāfijas “Lībiešu tautas nama vēsture” 36. lpp.

Pagaidām apjomīgo grāmatu esmu tikai rūpīgi izšķirstījusi. Taču jau esmu sapratusi, ka, manuprāt, tās lasītāju gaida aizraujošs ceļojums lībiešu kultūrtelpā, kurā tautas nama celtniecības gaita izgaismo pašu lībiešu savstarpējās attiecības, viņu kultūras un izglītības centienus, ļoti nozīmīgo un plašo radu tautu, īpaši igauņu un somu, atbalstu.

Pētījums tapis valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” (2018–1921) projektā “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturisku lūzumu posmos”. Grāmata iznākusi LU Akadēmiskajā apgādā un to atbalstījuši Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Koneen Säätiö, Leţmō Iļļiskūol Līvõd institūt, Līvõ kultūr sidām. Grāmatas augstvērtīgā dizaina autore ir Zane Ernštreite.

VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” (VPP-IZM-2018/1-0018)