Pagājušā gada 31. jūlijā pusapaļu jubileju – 65. dzīves gadskārtu – atzīmēja Getingenes Universitātes somugristikas profesors un valodnieks Eberhards Vinklers (Eberhard Winkler). Viena no viņa pētniecības jomām ir arī lībiešu valoda un jo īpaši Salacas lībiešu valoda.

Šeit var minēt jau 1994. gadā Minhenē iznākušo Salacas lībiešu valodas materiālu krājumu, kā arī kopā ar Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu sastādīto Salacas lībiešu valodas vārdnīcu, kura iznāca 2009. gadā. Savukārt 2018. gadā abu zinātnieku kopdarbā iznāca Salacas lībiešu valodas gramatika. Vācu zinātnieks ar saviem pētījumiem ir izpelnījies kolēģu atzinību arī Baltijas reģionā un kļuvis gan par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli, gan arī Tartu Universitātes goda doktoru.

Līdzās savam pamatdarbam E. Vinklers darbojas arī Urālistikas un altaistikas zinātniskajā biedrībā (Societas Uralo-Altaica), kura izdod zinātnieku vidē augsti vērtētu monogrāfiju sēriju “Die Veröffentlichungen der Societas Uralo-Altaica”. Par godu jubilejai biedrība vienu sērijas sējumu nolēma veltīt savam valdes loceklim prof. Vinkleram, izsūtot uzaicinājumus tuviem un tāliem kolēģiem sagatavot rakstus vācu vai lielākajās somugru valodās par tēmām, kuras ilgajā pētnieka karjerā ir interesējušas jubilāru. No Latvijas atsaucās divi Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieki – Renāte Blumberga un Valts Ernštreits.

Uz pašu jubileju rakstu krājums nepaspēja iznākt, bet gada nogalē sērijas 94. sējums “Kīel joug om šīld” (Valodas upe ir tilts – Salacas līb. val.) ieraudzīja dienasgaismu un šīgada sākumā atceļoja arī uz Rīgu. Lībiešu tematikai tajā ir veltīti trīs raksti. R. Blumberga ir aprakstījusi vienu no saviem jaunākajiem atradumiem arhīvos, proti, rokrakstu ar dievkalpojuma norises kārtību lībiešu valodā, kas tapis 1930. gados (“Liivinkielinen jumalanpalvelusjärjestyksen käsikirjoitus 1930-luvulta”, 49.–61. lpp.). V. Ernštreits ir pievērsies debespusēm un to nosaukumiem lībiešu valodā, salīdzinot tos arī ar citām Baltijas jūras somu valodām (“Sailing Livonian Seas: Direction terms around the Livonian gulf”, 113.–126. lpp.). Trešo rakstu par lībiešu izcelsmes leksiku igauņu valodas areālā (“Liivipärane sõnavara eesti keelealal”, 301.–314. lpp.) ir sagatavojis Karls Pajusalu kopā ar Patriku O’Rurku.