26. septembrī pulksten 13.00 Ludzas tautas nama mazajā zālē (Stacijas iela 41) notiks “Ludzas igauņu ābeces” (Lutsi kiele lementar) atvēršana, kurā varēs iepazīties arī ar tās autoru Uldi Balodi.

Uldis Balodis ar pavisam svaigi iznākušo ābeci Rīgas lidostā septembra sākumā.
Valta Ernštreita foto

Grāmata, kuru ir izdevis LU Lībiešu institūts sadarbībā ar Ludzas pilsētas galveno bibliotēku, iepazīstina ar savdabīgu un mazāk zināmu Latvijas kultūras un Latgales kultūrvēsturiskās identitātes daļu – Ludzas igauņiem un to valodu. Tās autors ir LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis, kurš kopš 2013. gada ir pētījis Ludzas igauņu valodu un dokumentējis mūsdienu situāciju vairākos desmitos ciemu ap Ludzu, kur senāk dzīvojuši Ludzas igauņi.

Grāmata iepazīstina ne tikai ar Ludzas igauņu valodu, bet arī sniedz informāciju par Ludzas igauņu vēsturi un viņu apdzīvoto teritoriju, kas atradās uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Tā ir viena no trim dienvidigauņu valodu “salām”, kas atrodas ārpus Igaunijas. Interesanti, ka tai vistuvākās radu valodas ir igauņu un lībiešu. Tā kā Ludzas igauņu jeb lucu valodu vēsturiski lietoja tikai savstarpējai saziņai, tai nepastāvēja standartizēta rakstība. Grāmatā lietotās lucu valodas rakstības principus ir izstrādājis grāmatas autors, apvienojot latviešu, latgaliešu, igauņu, veru un arī lībiešu rakstu valodas principus.

Ludzas igauņu valodas ābeces vāks

Ābecē katram alfabēta burtam veltīta lappuse, izceļot vārdu, dodot teikumu piemērus, kā arī ar šo vārdu saistītas fotogrāfijas no vēsturiskās un mūsdienu Ludzas un Ludzas igauņu ciemu ikdienas. Grāmatai pievienota arī latviešu–Ludzas igauņu–latgaliešu vārdnīca.

Par grāmatu Uldis Balodis saka:

“Mācoties Ludzas igauņu valodu, mēs dodam jaunu dzīvi daļai no Latgales un Latvijas senās daudzveidības. Iegaumējot kaut dažus Ludzas igauņu valodas vārdus, nodrošinām, ka šī daļa no mūsu vēstures nepazudīs, bet turpinās pastāvēt.”