Radurakstu pētniece Ingrīda Šneidere, kuras tuvākie senči nāk no Pitraga, lībiešu dzimtu zaros un atzaros orientējas gluži kā dārza dobēs. Jautā, ko gribi – par Bertholdiem, Dišleriem, Žonakiem, Jaunsumeriem vai Delniekiem –, atbildēs kā no grāmatas. Vienpadsmit pētniecības gados viņa apzinājusi un aprakstījusi savus divus tūkstošus dzimtas ļaužu, taču priekšstats ir radies par vēl daudziem tūkstošiem. Ingrīda var stāstīt par Babēm un Trīnēm, par Bērtuļiem, Innēm un Didriķiem, bet vislabprātāk par trako Pēteri, kas aiz lielības no masta iekrita jūrā, vai to Pēteri, kas Pitragā ierīkoja skolu.

Ingrīda Šneidere savā dārzā.
Foto no ģimenes krājuma

Ingrīda var stundām sēdēt pie datora, pētot baznīcas grāmatas, arhīvu ziņas un periodiskos izdevumus. Bet tikpat daudz stundu aizvadīts ceļā, jo jaunākie laiki – 20. un 21. gadsimts – visvairāk saglabājušies cilvēku atmiņās, albumos, vēstulēs un bībelēs. Daļa no Ingrīdas Šneideres vākuma bija iepazīstama 2020. gada “Lībiešu gadagrāmatā” rakstā “Nospiedumi dzimtas mozaīkā”, un publikācija izraisīja ne viena vien lasītāja interesi par to, kas palicis pētnieces pierakstos un kartotēkā.

21. oktobrī Ingrīda Šneidere atzīmē 75. dzimšanas dienu. Portāla veidotāji pievienojas sveicēju pulkam un novēl labu veselību, turpinot šķetināt lībiešu likteņceļus Latvijā un citur pasaulē.