Nākusi klajā “Lībiešu gadagrāmata” 2020. gadam, un tās atvēršana notiks 1. augustā Lībiešu svētkos Mazirbē. Pirmo reizi grāmatas izdevēja ir Lībiešu kultūrtelpa – trīs sabiedriskās organizācijas: Lībiešu kultūras centrs, Līvu savienība un nodibinājums “Rānda”.

Jaunajā krājumā viena no plašākajām ir nodaļa “Lībieši mūsdienās”, kura aptver procesus, cilvēkus un aktualitātes, kas svarīgas Lībiešu kultūrtelpai. Vairāki raksti (autori Gunta Kļava, Gita Karmita Liovane, Ieva Zdanovska) veltīti bērnu un jauniešu nometnei “Mierlinkizt”, Valts Ernštreits atskatās uz Lībiešu institūta pusotra gada darbu, bet Baiba Šuvcāne intervējusi  ansambļa “Laula” vadītāju Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Dzintru Tauniņu. Tiem, kas grib saprast, kas īsi ir Lībiešu kultūrtelpa, noderēs raksts “Lībiešu kultūrtelpa mērķē uz UNESCO aizsardzību”. Publicēta arī informācija par divu lielo jauncelto piekrastes objektu – Kolkas lībiešu saieta nama un Tārgales lībiešu zvejnieku sētas – pirmo darba gadu, apskats “Lībieši grāmatās un citos izdevumos” un 2018.–2020. gada svarīgāko notikumu apkopojums.

Nodaļa “Personības” veltīta diviem lībiešu kultūras dižgariem: Pēterim Dambergam un Kārlim Staltem. Renāte Blumberga sagatavojusi divas publikācijas saistībā ar dzejnieka un tulkotāja Kārļa Staltes 150. dzimšanas dienu, ko atzīmējam šogad: autobiogrāfiju ar komentāriem un stāstījumu par K. Staltes lībiski tulkoto bērnu ludziņu “Kad es būšu liela” (latviešu valodā tulkojusi R. Blumberga). Pēterim Dambergam 110. dzimšanas dienā, ko atzīmējām pagājušajā gadā (diemžēl gadagrāmata iznāk katru otro gadu), veltīta 1990. gados sarakstītā Raiņa Remasa eseja “Pēc sarunām ar Damberga tēvu” un Māras Zirnītes raksts “Tēva un dēla laikmets: saruna ar Pēteri un Valdi Dambergiem”.

Apjomīgāka nekā citkārt ir nodaļa “Dzimtu stāsti”. Tajā iekļauts vēsturnieces Rasmas Noriņas raksts “Cēlušies no mazas, bet spītīgas cilts”, kas veltīts Vidzemes lībiešu vēstures pētniecības aktivitātēm 20 gadu garumā, lībiešu dzimtu pētnieces Ingrīdas Šneideres veltījums savam vectēvam Pēterim Dišleram “Nospiedumi dzimtas mozaīkā”. Baiba Šuvcāne, izmantojot vēsturnieka Dzintara Ērgļa apkopotos materiālus, piedāvā rakstu “Iesākumā bija Trīnes dēls Krišs un Ede. Sīkrags un Cerbahu dzimta tai piederīgo atmiņās”. Baiba Niedre-Otomere un Mārtiņš Otomers lasītājus iepazīstina ar saviem senčiem “Otomeri – izdzīvotāju dzimta. Melnsila Zivtiņu saime un tās priekšteči”, bet Marlena Zvaigzne tikusies ar Ilmāru Geigi, lai taptu raksts “Mūžs vadīts ar iesauku “Lībietis”. Geigu dzimta no Pitraga”.

Nodaļu “Vēstures avoti” ievada Gundegas Blumbergas apskats “Divi desmiti gadagrāmatu” un visu 20 līdz šim iznākušo gadagrāmatu bibliogrāfija. Marlena Zvaigzne stāsta par Ventspils muzeja bagātībām, bet etnogrāfe Irisa Priedīte ielūkojusies dokumentos, kas dod priekšstatu par zemkopību Mazirbē 1923. gadā. Savukārt Baibas Šuvcānes apjomīgā publikācija “Līvu savienības 1934.–1940. gada dokumentu mapes” sniedz ieskatu Līvu savienības ikdienas darbībā.

Nodaļā “Jaunrade” pārstāvēti divi lībiešu izcelsmes autori: Baiba Damberga un Uldis Krasts. Abi raksta gan latviski, gan tāmnieku mēlē. Latviešu valodas tāmnieku dialektu pārstāv humoreskas “Brīnam laiks jeb kā es pārloud kāj” un “Aduo mūs dziesam!”. Publicēti arī Baibas Dambergas dzejoļi no topošā krājuma “Es un cit es” (iznāks šogad, atvēršana iecerēta Ventspils lībiešu kultūras dienu laikā) un fragments “Mūzu apkampieni un grāvja kurkuļu bučas” no Ulda Krasta manuskripta “Par ventiņiem un citu tautību cilvēkiem”.

“Lībiešu gadagrāmatas” sastādītāja un redaktore ir Gundega Blumberga, māksliniecisko ietērpu veidojusi Zane Ernštreite. Lībiešu valodas konsultants ir Valts Ernštreits, bet projekta vadītāja – Ieva Ernštreite. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Latvijas Nacionālais kultūras centrs.