Šodien, 2018. gada 21. augustā, Latvijas Universitātē parakstīti Latvijas Universitātes Lībiešu institūta dibināšanas dokumenti. Institūts izveidots Latvijas Universitātes Inovāciju centrā, un tā atklāšana paredzēta 21.septembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Lielajā aula.

LU Lībiešu institūts būs pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kuras darbības centrā būs mūsdienīga un vispusīga Latvijas otrās pamattautas un viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem – lībiešu – un viņu mantojuma pētniecība. LU Lībiešu institūts kļūs par Latvijā pirmo somugristikas pētījumu centru, saslēdzot Latvijas Universitāti vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas un Getingenes Universitāte un citām.

Līdz šim ar lībiešiem, it īpaši lībiešu nemateriālo kultūru – valodu, folkloru, etnogrāfiju, jaunāko laiku vēsturi – saistīto pētījumu būtiska daļa veikta ārpus Latvijas, galvenokārt tādās pētniecības iestādēs kā Tartu Universitāte, Igauņu valodas institūts, Igaunijas Literatūras muzejs, Helsinku Universitāte un citās. Nodibinoties LU Lībiešu institūtam, Latvija simboliski pārņem no šīm pētniecības iestādēm stafeti lībiešu un uz Latviju attiecināmos somugristikas pētījumos, kā arī šo institūciju uzkrāto pieredzi un zināšanas.

LU Lībiešu institūta izveides pamatā ir Latvijā līdz šim vadošās lībiešu pētniecības institūcijas – biedrības Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) – darbā izveidotā zinātniski pētnieciskā bāze – plašais un daudzveidīgais pētījumu un izdevumu (tostarp Scopus datubāzēs iekļautu) klāsts, biedrības izstrādātie lībiešu valodas pētniecības un apguves rīki, kā arī starptautiskais zinātniskās sadarbības tīkls.

Institūta kodolu sākotnēji veido starptautiski atzīti no pašu lībiešu vidus izauguši biedrības pētnieki un daudzu publikāciju autori – valodnieks, pašreizējais Tartu Universitātes pētnieks Dr. phil. Valts Ernštreits un etnoloģe, Baltijas asamblejas balvas zinātnē laureāte, LZA ārzemju locekle Dr. hist. Renāte Blumberga. Savu gatavību iesaistīties LU Lībiešu institūta zinātniskajos projektos apstiprinājuši arī viņu kolēģi no Latvijas – pazīstamā lībiešu novadpētniece Mg. geogr. Baiba Šuvcāne, lībiešu mākslas vēsturniece un lībiešu valodas pratēja Mg. art. Baiba Damberga, LU doktorante Mg. philol. Gunta Kļava u. c., kā arī ārvalstu kolēģi – lībiešu un Ludzas igauņu pētnieks no ASV Dr. philol. Uldis Balodis, Dr. phil. Mīna Norvika un Dr. phil. Tūli Tuiska, kuras nodarbojas ar lībiešu valodas pētniecību Tartu Universitātē, kā arī Salacas lībiešu pētnieki – Tartu Universitātes profesors, Igaunijas ZA akadēmiķis un LZA ārzemju loceklis Karls Pajusalu un Getingenes Universitātes profesors un LZA ārzemju loceklis Eberhards Vinklers.

LU Lībiešu institūta dibināšana ir svarīgs notikums gan Latvijas Universitātei, gan Latvijai kopumā, jo caur sistemātisku gaistoša, taču Latvijai vēsturiski ārkārtīgi nozīmīga pirmelementa un tā mantojuma apzināšanas un izpētes darbu tiek pavērts ceļš uz pilnvērtīgu mūsdienu latviešu valodas un kultūras veidošanās izpratni. Zīmīgi, ka LU Lībiešu institūta izveide sakrīt ar Latvijas valsts simtgadi, lībiešu kultūrtelpas ceļa sākumu uz iekļaušanu Latvijas un potenciāli arī UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kā arī simboliski ievada UNESCO Autohtono valodu gadu (International Year of Indigenous Languages, 2019).